Kurzemes Vārds

03:02 Piektdiena, 29. maijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Sporta bāzes

Zelta zivtiņas mājvieta
Andris Sudmalis

Viens no olimpiskajiem sporta veidiem, kas Liepājas vārdu pasaulē daudzinājis visskanīgāk un tālāk ir peldēšana, kura redzamāko pārstāvi, olimpisko spēļu dalībnieku Romānu Miloslavski nereti mēdzam dēvēt par zelta zivtiņu. Taču tā ir vienīgi aisberga redzamā daļa, varētu pat teikt – paša virsotne, savukārt apakšā, lai kāda tā arī būtu, ir peldēšanas sistēma, par kuras pamatu uzskatāma jebkura sporta veida bāze – šajā gadījumā Liepājas Kompleksās sporta skolas peldbaseins jeb, kā to ir ierastāks dēvēt, 8.vidusskolas peldbaseins. Faktiski var runāt pat par veseliem diviem baseiniem, jo bez tā saucamā lielā šajā peldēšanas sporta bāzē atrodas arī mazais baseins.

Gadu vēlāk nekā skola

Viens no nedaudzajiem Liepājas peldbaseiniem atrodas, iespējams, transporta ziņā pašā pieejamākajā vietā pilsētā – blakus 8.vidusskolai. Lai arī nereti ar sportu saistīti cilvēki mūsu pilsētā liepājniekus dēvē par nedaudz izlutinātiem, šajā gadījumā peldvietas atrašanās netālu no pilsētas dienvidu robežas nav šķērslis, lai, izmantojot personīgo vai sabiedrisko transportu, mērotu ceļu līdz Dunikas ielai, uz nu jau itin moderno peldvietu.

Savu pagaidām vēl neilgo mūžu peldbaseins uzsāka pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu vidū, kad būvēja mācību iestādi. Tā tika pabeigta 1985.gadā, taču ar baseina būvniecību viss tik raiti negāja, un ūdens priekiem jaunatvērtajā peldvietā gan skolas audzēkņi, gan citi peldēt gribētāji varēja sākt nodoties tikai gadu vēlāk.

Lai arī ne viens vien pilsētnieks kaut reizi pabijis šajā peldvietā, tikai retais zina, kādas pūles prasa tās uzturēšana. Kā atzīst vairāki ar baseinu saistīti cilvēki, būvniecības laikā tikušas pieļautas vairākas būtiskas kļūdas, kas krietni sarežģījušas tā ekspluatāciju. Kā galveno no tām ilggadējais peldbaseina inženieris Edvards Horsuns min to, ka baseina vanna bija konstruēta nepareizi, līdz ar to baseins tecējis, un nedaudz tek joprojām, jo hidroizolācijai remonta laikā pietrūcis līdzekļu.

Šīs sporta bāzes liktenis bija visai sarežģīts arī apsaimniekotāju ziņā. Celta kā skolas piebūve, pirmajos savas darbības gados tas tomēr atradās Liepājas domes pakļautībā, atceras E.Horsuns. Pēc četriem gadiem par apsaimniekotāju kļuva vidusskola, bet nu jau piekto gadu baseins atrodas Kompleksās sporta skolas apsaimniekošanā.

Mūs vienmēr interesē ne tikai tehniskie jautājumi, kas saistīti ar konkrēto ēku, bet sporta bāzes galvenie izmantotāji. Ja dažādu sporta zāļu gadījumā gandrīz vienmēr tiek minēti vairāki sporta veidi, tad baseina gadījumā situācija, protams, ir atšķirīga. Šeit iespējama samērā šaura specializācija, jo neko daudz vairāk par peldēšanu te nav iespējams darīt.

Tiesa, tas nenozīmē, ka peldbaseina ūdenī rīkoti tikai treniņi peldētājiem. Šeit sporta stundas ir notikušas dažādu Liepājas mācību iestāžu audzēkņiem, peldēšanas nodarbības ir aizvadījuši citu sporta veidu pārstāvji, kā arī tas ir kalpojis kā publiskā peldētava.

Uzturēt izdevīgāk, nekā īrēt

Zināmā mērā par jaunāko lappusi šās sporta bāzes vēsturē varētu minēt 2002.gadu, kad peldbaseins nonāca Liepājas Kompleksās sporta skolas apsaimniekošanā. Skolas direktors Naums Vorobeičiks atceras, ka tolaik klīdušas runas par peldbaseina iespējamo pārdošanu privātām struktūrām, taču viss beidzies laimīgi, ticis noslēgts apsaimniekošanas līgums uz pieciem gadiem, tātad līdz 2007.gada rudenim.

Neviens nevēlas apgalvot, ka iepriekšējā apsaimniekotāja laikā baseins bijis pamests novārtā, taču Vorobeičika kungs atzīst, ka pēc sporta bāzes nonākšanas zem sporta skolas jumta, darāmā bija, ir un, iespējams, arī būs vēl ļoti daudz. Pie jau padarītajām lietām tiek minēti jumta, dušu telpu, ūdensvada, apkures, pagraba, bet pats galvenais – baseina vannas sakārtošana – tagad vecmodīgo flīžu vietā to klāj mūsdienīgs materiāls.

Pašu spēkiem tas nebūtu iespējams, tāpēc liels paldies tiek teikts Liepājas domes Sporta pārvaldes vadītājam Artim Lagzdiņam, kurš esot uzņēmies nepieciešamo dokumentu kārtošanu, lai saņemtu finansējumu no Valsts investīciju programmas, kā arī pašvaldības.

Turpinot sarunu par finansēm, Vorobeičika kungs atzīst, ka apsaimniekot baseinu sporta skolai ir daudz izdevīgāk, nekā to īrēt, turklāt peldēšanas treniņiem tagad ir atvēlēts vairāk laika nekā iepriekš.

No agra rīta līdz trijiem pēcpusdienā baseinā trenējas pilsētas skolu audzēkņi, kurus nomaina peldēšanas nodaļas sportisti, savukārt pēc astoņiem vakarā baseins tiek izīrēts jebkuram peldēt gribētājam.

Attīstībai vajadzīgs vairāk

Kad domājam par peldēšanu Liepājā, pirmais, kas nāk prātā, nenoliedzami, ir Romāns Miloslavskis, taču atkārtosimies – viņš ir tikai šā sporta veida pati virsotne. Pilsētā ir arī citi šā sporta veida talanti, piemēram, Zane Dēbele un Ņikita Duboviks. Ar sportistiem strādā četri treneri, bet dažādās vecuma grupās peldēšanu apgūst aptuveni pusotra simta audzēkņu.

Prasīta novērtēt situāciju savā sporta veidā Liepājā un valstī kopumā, trenere Irina Grodzicka atzīst, ka pie mums nav tā sliktākā situācija, it sevišķi pēc baseina nonākšanas sporta skolas apsaimniekošanā, taču problēma ir tāda, ka pilnvērtīgs treniņš nenozīmē vienīgi treniņus uz ūdens. Ir nepieciešami specifiski trenažieri, kuru izmaksas nav ne simts, ne arī tūkstotis latu, līdz ar to Latvijā, kur situācija peldēšanā nebūt nav spīdoša, šādus trenažierus var atļauties tikai retais.

Taču, lai arī tādas klases sportistiem kā Romānam regulāriem treniņiem visus nepieciešamos apstākļus uz vietas nav iespējams nodrošināt, I.Grodzicka atzīst, ka Sporta pārvaldes pretimnākšana ir vērā ņemama.

Ne viens vien sporta veida pārstāvis skaļāk vai klusāk paudis sarūgtinājumu par problēmām Liepājas sportā, galvenokārt minot atbilstošu sporta zāļu un finansējuma trūkumu. Līdzīgas problēmas ir arī peldētājiem, tomēr, kā daudzi ar sportu saistīti cilvēki, arī Irina Grodzicka min cilvēcisko faktoru, kas neļauj iznīkt viņas pārstāvētajam sporta veidam: "Kamēr vien būs bērnu interese un kamēr būs treneri – fanātiķi, sporta veids pastāvēs."