Kurzemes Vārds

20:00 Svētdiena, 17. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Pirmā sleja

Kā aizdzenāt drūmo

Šosvētdien tiks aizdegta pirmā svecīte Adventes vainagā, un to apjautīs tie, kas ikdienas rūpju un darba pienākumu skubā vēl nebija pamanījuši, ka tuvojas Ziemassvētki, raugoties uz siltuma un gaismas simbola liesmiņu, kas būs novietota daudzu veikalu skatlogos. Jau rīt būs decembris.

Tā iekārtots, ka gada sirsnīgākos un gaišākos svētkus svinam gada tumšākajā laikā, un tieši šā iemesla dēļ decembrī dvēselē var iezagties pa drūmākam indes pilienam, kas dažam var pāriet depresijas žņaugos. Gada nogale ir arī aizvadītā gada padarītā un notikušā izvērtējuma laiks, un ne visiem, protams, šis gads ir bijis veiksmīgs. Kādam šie Ziemassvētki būs pirmie, kas būs jāpavada bez tuva cilvēka, kurš vēl tikai pirms gada pie eglītes jautri skaitīja pantiņus. Kādam gadījušās citas nelādzības personīgajā dzīvē vai darbavietā. Bet decembris ir arī piemērots laiks, lai problēmu gūzmu sakārtotu pa plauktiņiem, censtos uz dzīvi paraudzītos no gaišās puses.

Arī mēs, žurnālisti, skaidri apzināmies, ka ne vienmēr ar savām ziņām iepriecinām savus lasītājus. Pārāk bieži nākas vēl un vēl atgriezties pie dzīves ēnas pusēm. Bet, vai labāk būtu, ja mēs jums, liepājnieki, nevēstītu par to, ka no neģēļu rokām par upuriem kritušas divas nevainīgas sievietes, ka kaulainās izkapts nepelnīti nopļāvusi meiteni, kas iekrita vaļējā kanalizācijas lūkā… Pagājis laiks, kad ikdiena ar cenzūras stingro mājienu tika iekrāsota rozā krāsās, skalojot sabiedrības veselo saprātu un aizmiglojot redzokļus. Jāskatās patiesībai acīs. Katram ir savs darbs, un šis, lūk, ir mūsējais. Arī mums, žurnālistiem, rakstot par skaudrām un traģiskām lietām, ir jāspēj no drūmā notikuma distancēties, lai vienkārši varētu spēt dzīvot un strādāt tālāk. Tas nemaz nav tik viegli. Tomēr ir viens stingrs salmiņš, pie kura turamies, lai tiktu drūmajam pāri.

Rakstot par negācijām, nedrīkst atstāt cerība, ka dzīve mainīsies uz labo pusi, proti, rakstām melniem burtiem, bet domājam gaišas domas. Tieši tāpēc Liepājas ielās meklējam traģēdijas priekšvēstnešus – neaizdarītas kanalizācijas lūkas un sekojam līdzi, kā melnie caurumi tiek aizvākoti. Tieši tāpēc meklējam slikto, lai to varētu vērst uz labu. Cerību nevajag zaudēt arī jums, cienījamie lasītāji. Tas palīdz.

Ints Grasis