Kurzemes Vārds

07:44 Otrdiena, 14. jūlijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Gatavs palīdzēt risināt Ālandes apkārtnes pārplūšanas problēmu

Pēteris Jaunzems

Pirms dažām dienām "Kurzemes Vārdā" vērsās inženierzinātņu maģistrs Viesturs Vīksna, kurš savulaik piedalījies Zaļās birzs applūšanas novēršanā. Viņš arī tagad ir gatavs entuziastiem palīdzēt ar padomu, ja sāksies Ālandes ietekas un Kalējupītes tecējuma sakārtošanas darbi.

"Šī problēma nav nekāda jaunā, bet tiek risināta jau kopš 1930.gada, kad ar to nodarbojās speciālists Guslēns. Viņš bija apkopojis lieliskus materiālus gan par Zaļo birzi, gan Tosmares ezera izteku uz jūru un citus," teica Viesturs Vīksna. Toreiz pētnieki secinājuši, ka vienīgais efektīvais ūdens līmeņa regulēšanas paņēmiens ir poldera ierīkošana.

Liepājniekiem tas nav nekas nedzirdēts. Polderu sistēmas darbojas jau ilgus gadus tepat Otaņķu un Nīcas pagastā, nodrošinot lauksaimniecībai piemērotu un auglīgu zemes platību apsaimniekošanu. Protams, to ierīkošana prasa lielus līdzekļus, taču rezultāts tos attaisno. Viesturs Vīksna pastāstīja, ka, gadiem ejot, applūšana aizvien palielinās, jo jau padomju laikos ūdeņu līmeņa regulēšana ne rajonā, ne pilsētā vairs nav koriģēta, bet atstāta pašplūsmā, uzņēmumu vadītāji tai meklējuši katrs savu individuālu risinājumu. Tā uz savu roku rīkojies metalurģiskās rūpnīcas direktors Nikolajs Golodovs, tā darījuši citi. Ar Ālandes plūdumu izrādījies par maz, lai nodrošinātu metalurģiskās rūpnīcas apgādi ar ūdeni. Meklējot risinājumu, pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados ezerā uzbērts dambis. Tas bijis nepieciešams, lai sāļais ūdens no jūras nenonāktu uzņēmuma dzesēšanas ierīcēs.

Arī šosejas malas apbūve notikusi līdzīgā kārtā. Starp citu, pirms gadiem divdesmit Jaunā pasaule toreiz atradusies relatīvi drošā vietā. Taču apbūvei un zemes uzbērumiem turpinoties, ūdeņiem kaut kur bijis jāpaliek, un tie pietuvojušies šim mikrorajonam. Inženierzinātņu maģistrs uzskata, ka pēdējais piliens bijusi dižveikala "K Rauta" uzcelšana. Ja celtniecība Brīvības ielas rajonā turpināsies, tad varot gadīties, ka Jauno pasauli un tās apkārtni var paglābt, paceļot to par kādu metru augstāk vai arī ierīkojot sūkņu sistēmu.

Ar tiem vienkāršajiem paņēmieniem, ko iesaka iedzīvotāji, nekas nebūšot līdzēts, jo, uzpūšot jūras virziena vējiem, ūdens tik un tā nāks atpakaļ. Tādēļ Viesturs Vīksna ir pārliecināts, ka applūšanas problēmai nepieciešams visaptverošs – proti, komplekss risinājums. Viņš esot gatavs ar savām zināšanām un pieredzi palīdzēt darba grupai, kas meklēs risinājuma variantus.