Kurzemes Vārds

16:01 Pirmdiena, 23. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Kur mīt īstais Ziemassvētku vecītis?

Viktors Ulberts

Jādomā, ka pēc šīs publikācijas nesāksies strīdi par to, kas pirmais tūristu piesaistīšanai izgudroja Ziemassvētku vecīša mītni Latvijā. Taču skaidrs ir viens – braucot pa Liepājas – Ventspils šoseju, atpūtnieki var apmeklēt divas šādas mītnes. Ziemassvētku vecīša birojs atrodas Vērgales pagasta Ziemupē, savukārt Ventspils rajona Jūrkalnē, pavisam netālu no Liepājas rajona robežas, saimniece Envija Indāne Lūķu mājās ierīkojusi Ziemassvētku vecīša sētu.

Izprāto, ko darīt ziemā

Envija ir rīdziniece un Lūķu mājas iegādājās pirms 12 gadiem, lai būtu kāds lauku nostūris, kur atpūsties. Taču laika gaitā nolemts, ka sētu varētu izmantot tūristu uzņemšanai. Tāpēc iekārtoti vairāki atsevišķi namiņi, pirtiņa, lai viesi varētu netraucēti atpūsties.

Envija uzsver, ka Lūķos ir iekārtota lauku sēta nevis viesu māja. Tā esot būtiska atšķirība. Jo viesu mājā atpūtnieki dzīvo numuriņos viens otram līdzās, bet Lūķos viņi mitinās atsevišķos nelielos namiņos, kas viens no otra atrodas diezgan atstatu – klēts istabā, dārza mājiņā, ozola mājiņā u.c. "Nav jāklausās, ko cits aiz sienas dara vai nedara," nosmej Envija.

Ideja par Ziemassvētku vecīša sētu radusies, prātojot, ko cilvēkiem piedāvāt ziemā. "Ideja, protams, nav jauna. Latvijas presē parādījās informācija par Ziemassvētku vecīti Lapzemē. Visi pie viņa brauc, raksta vēstules. Bet vai tad viņš bērniem latviski var atbildēt? Tad nu izdomāju, ka varētu radīt cilvēkiem tādu pašu iespēju kā Lapzemē, kur viņi var ziemā aizbraukt ciemos pie sava Ziemassvētku vecīša," skaidro Envija.

To, ka šo ideju vajag realizēt, viņa sapratusi, kad tika izsludināts konkurss "Neparastības lauku sētās". Ziemassvētku vecīša ideja šim konkursam bijusi kā radīta, un tā pērn radusies šī sēta.

Atpūta paredzēta bērniem

Ziemassvētku vecīša vajadzībām iekārtota dzīvojamā istabiņa, rūķu istabiņa, priekšnams un viesistaba. Tas viss iekārtots vecajā Lūķu šķūnīti, kur redzams, ka ir pamatīgi strādāts ar izdomu, lai tur saglabātu senatnīguma elpu un to papildinātu ar elementiem no pasaku pasaules.

Ciemiņiem vispirms tiek izrādītas visas telpas. Ļoti iecienīta ir fotografēšanās pie sniegavīra viesistabā. Pēc tam notiek arī tikšanās ar Ziemassvētku vecīti, kuram tiek skaitīti pantiņi, dziedāts vai dejots, lai saņemtu dāvaniņu. Tas, protams, vairāk ir paredzēts bērnu izklaidei, tāpēc Ziemassvētku vecīša sētu vairāk iecienījušas ģimenes ar maziem bērniem. "Man šķiet, ka bērni mūsu vecīti pieņem un viņi to uzskata par īstu," novērojusi Lūķu saimniece.

Pēc Ziemassvētku vecīša apartamentu apmeklējuma ciemiņi tiek vesti Lūķu viesistabā, kur vienmēr esot silti sakurināts, viesiem tiek piedāvāta karsta tēja un iespēja senajā manteļskurstenī izliet laimes.

Naktsmājas ziemas laikā Lūķu saimniece ciemiņiem gan nepiedāvā, taču Jūrkalnē viesu māju netrūkstot. Tāpēc, ja brauc ciemiņi no tālākām vietām, piemēram, no Rīgas, viņi var paralēli rezervēt sev arī naktsmājas pagastā vismaz trijās vietās. Durvis apmeklētājiem Ziemassvētku vecīša sēta vērs 1.decembrī un būs pieejama līdz 28.decembrim.

Noder mākslinieka dzirksts

Gan Ziemassvētku vecīša tērps, gan liela daļa dekorāciju ir saimnieces Envijas darināti un izdomāti. Mākslinieces dzirksts viņā nav nekāda nejaušība, jo savulaik viņa beigusi Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolu. Tas gan bijis tālajā 1971.gadā, taču tur iegūtās iemaņas nu lieti noder. Divus gadus Envija strādājusi par noformētāju Ventspils muzejā, tad aizprecējusies uz Rīgu, kur vīrs strādājis Brīvdabas muzejā un arī dzīvojis darbavietā. Tāpēc nav brīnums, ka Ziemassvētku vecīša sētā ir jūtams etnogrāfisks piesitiens. "Mēs Brīvdabas muzejā nodzīvojām kādus 20 gadus," palepojas Envija.

Eksponāti, kas sētā rada senatnīgi pasakainu auru, vākti no malu malām. Krēsli un pūralādes pirktas no kaimiņiem. Savukārt aizputnieki pēc viesošanās Lūķos atsūtījuši veselu autokravu ar veciem skapjiem, pūralādēm u.c. "Acīmredzot, viņi juta, ka mēs strādājam nopietni un pie mums šīs vecās lietas sāks otru mūžu," uzskata Envija.

Lūķu saimniece ir dzirdējusi arī par aktivitātēm Ziemupē, Ziemassvētku vecīša birojā, kuru decembrī apmeklēt jau pieteikušies simtiem bērnu. "Es šo biroju neuztveru kā konkurentu. Ziemupē ir Ziemassvētku vecīša birojs, kurš, cik zinu, pagaidām darbojas kultūras namā, un uz turieni viņam var rakstīt vēstules cauru gadu. Bet mēs uzņemam ciemiņus tikai neilgu laiku, tieši pirms Ziemassvētkiem," skaidro Envija, paužot uzskatu, ka interesentu netrūkšot ne Ziemupes, ne Jūrkalnes vecītim. Pats galvenais, lai bērni, kuri tic Ziemassvētku vecītim un brīnumam, pēc šī apmeklējuma justos kā pasakā pabijuši un mājup dotos gandarīti par piedzīvoto. Un nav svarīgi, kur bērni viņu sastop. Kas Ziemassvētku vecītim tic, tam viņš būs īsts gan Lapzemē, gan Ziemupē, gan Jūrkalnē.

Pastāsts

Kad pirmās prezidentūras laikā Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga apmeklējusi Kurzemes pusi, viņa brokastis ieturējusi Lūķu sētā. Par godu šim notikumam uz Lūķiem no Alsungas atbrauca suitu sievas un ar savām asajām mēlēm un skaņajām balsīm apdziedājušās prezidenti. "Un kā jūs domājat, ko prezidente? Viena pati atdziedāja pretī suitenēm un ne sliktāk par viņām pašām," atceras Lūķu saimniece Envija.