Kurzemes Vārds

11:42 Sestdiena, 15. decembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Gadi pēc sporta

Viens vakars basketbolam
Andžils Remess

Sešdesmito un septiņdesmito gadu mijā Tālis Freimanis bija viens no Latvijas spilgtākajiem basketbolistiem. Astoņas sezonas viņš pārstāvēja Rīgas ASK komandu PSRS meistarsacīkstēs un vienugad ar to tikai par vienas uzvaras tiesu atpalika no medaļām, aizvadīja 74 spēles Latvijas izlasē un vairāk nekā 10 spēles PSRS II izlasē. Ātrais un agresīvais cīnītājs ne reizi vien izšķīra svarīgu spēļu iznākumus. Viņam nedrebēja roka pēdējās sekundēs, kad komanda zaudēja, vajadzēja riskēt, un pēc Freimaņa pustālajiem metieniem bumba nošvirkstēja groza tīkliņā reizē ar tiesneša beigu svilpi. Freimanis pats neatceras, cik reižu pēdējā mirklī pārsvēris svaru kausus savas komandas labā, taču statistika rāda, ka tādu spēļu bijis ne mazums, arī pret Padomju Savienības basketbola līderiem.

Liepājas basketbolam Freimanis nepaguva izcīnīt lielas uzvaras. Lai Latvijas skolēnu izlase labāk sagatavotos PSRS mēroga sacensībām, visus kandidātus pulcēja trenēties un tātad arī mācīties Rīgā, 16 gadu vecais un slaidais 5.vidusskolas audzēknis pārcēlās uz galvaspilsētu un tur arī palika.

Taču Liepāja bija tā, kur Tālis, mēģinot spēkus te paukošanā, te peldēšanā, te vieglatlētikā, te futbolā, beigu beigās tika līdz basketbolam. Pionieru nometnē Bernātos pļavā priežu ielokā bija basketbola grozi, draugi spēlēja, un kā tad lai viņš paliktu malā. Un Liepāja bija tā, kur treneris Gunārs Krūmiņš iemācīja Freimanim ne tikai basketbola elementus, bet arī attieksmi pret basketbolu. Citiem vārdiem sakot – to, ka treniņos ir kārtīgi jāstrādā.

Ekonomikas zinātņu doktors Tālis Freimanis, tagad laiku pa laikam atbraucot uz Liepāju, ieskatās ne tikai savas bērnības un agrās jaunības dzīvesvietā Jaunliepājā pie Annas tirgus, lai aprunātos ar bijušajiem kaimiņiem, kuri viņu vēl atceras. Un ne tikai paviesojas pie drauga Edmunda Dobeļa viņa dārzā. Viņam noteikti jāredz gan pārmaiņas "Daugavas" stadionā, gan tenisa laukumos, kur savulaik bija basketbola grozi un vasarās notika treniņi. Jautāts, vai tas ir tikai nostalģisku atmiņu dēļ, Freimanis izbrīnīts atbild: "Kā, es taču jūtos piederīgs Liepājai par simts procentiem?!" Tikai cieti nosaka, ka Liepājas basketbola komandas spēles gan vairs neskatīšoties. Pirms gada vienu redzējis, taču ar to pieticis: "Vai tad tā ir Liepājas komanda, ja spēlē tikai divi liepājnieki? Bet lietuviešu viduvējības skatīties man nav interesanti."

Septiņdesmito gadu sākumā basketbola sabiedrība bija neizpratnē, uzzinot, ka Latvijas izlases pamatpiecnieka spēlētājs Freimanis tikai 26 gadu vecumā atvadās no lielā basketbola. "Toreiz, pēc treneru maiņas, es ASK komandā vairs neredzēju sev vietu. Protams, ka mani aicināja uz VEF meistarkomandu, taču kā lai es ietu uz komandu, pret kuru mums bija notikušas visprincipiālākās cīņas?" saka Freimanis.

Un viens no Latvijas basketbola līderiem pašā spēku briedumā atvadījās no līdzdalības PSRS meistarsacīkstēs, paliekot 11 gadus spēlēt Ķekavas komandas sastāvā, divas reizes tai palīdzot izcīnīt Latvijas čempiona nosaukumu, bet trijās Latvijas meistarsacīkstēs viņu atzina par vienu no labākajiem spēlētājiem. 18 gadu vecumā Freimanis par Latvijas čempionu kļuva pirmo reizi, 35 gadu vecumā – pēdējo.

Taču tad Freimanim basketbols vairs nebija pamatnodarbošanās. Pēc LVU tirdzniecības un finanšu fakultātes beigšanas viņš strādāja gan par ekonomistu plānošanas institūtā, gan LVU vecāko pasniedzēju un docentu, gan akciju sabiedrības "RAF" valdes priekšsēdētāja vietnieku, gan studēja Maskavas Finanšu institūtā.

Deviņdesmitajos gados Freimanis atkal nonāca uzmanības centrā, taču ne vairs tikai basketbola cienītāju, bet visas Latvijas sabiedrības. Tas bija augstākais kāpums viņa karjerā un zemākais kritiens – no bankas "Baltija" prezidenta krēsla uz apsūdzēto sola pēc bankas kraha, un spriedums vēl nav stājies spēkā. Freimanis par to nevēlas daudz runāt. "Bankā bija smags darbs. Ja gāju mājās pusnaktī, tad uzskatīju, ka agri esmu aizgājis no darba. Taču tur varēju sevi parādīt. Tikai bijām aizgājuši pa priekšu laikam," lakoniski saka pašreizējais Latgales tautsaimniecības pētīšanas institūta darbinieks Tālis Freimanis, kas basketbolam turpina atvēlēt vienu vakaru nedēļā. Kopā ar veciem puikām uzspēlējot, paperoties pirtī, izdzerot kādu glāzi alus, un pēc tā uz kādu laiku visas krikas aizmirstoties.