Kurzemes Vārds

15:19 Otrdiena, 15. oktobis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Novada ziņas īsumā

Dzīve pansionātā kā pieczvaigžņu viesnīcā
Viktors Ulberts

"Neviens mani nespieda un neko nelika, es pats izvēlējos doties šurp, un ar savu izvēli esmu apmierināts," stāsta pansionāta "Rokaiži" iemītnieks Aleksandrs Arturs Mariņins. Viņš "Rokaižos" ieradies pagājušā gada jūlijā no Dunikas pagasta. Un apgalvo, ka pirmās sajūtas viņam bijušas, ka atvests uz pieczvaigžņu viesnīcu.

Kā vienā lielā dzīvoklī

"Rokaižu" jauno dzīvojamo māju var pamanīt jau no liela attāluma. Svaigi krāsota salātzaļā krāsā, gaiša, tā izceļas uz patlaban pelēcīgās dabas fona. Arī pašā mājā redzams, ka viss ir svaigs un tīrs. Jāatzīst, ka tik labs eiroremonts daudziem nav pat savās mājās. Jau rakstīts, ka pērn ekspluatācijā nodotā dzīvojamā ēka izmaksājusi gandrīz 367 tūkstošus latu un dzīvošanas apstākļi tajā nodrošināti atbilstoši Eiropas Savienības prasībām. Piemēram, katrā istabiņā nav vairāk par diviem iemītniekiem.

Šādā istabiņā dzīvo arī Aleksandrs, kurš secinājis, ka "Rokaižos" viņš no Dunikas puses ir vienīgais. Taču paguvis sadraudzēties gan ar istabas biedru un citiem iemītniekiem, gan ar personālu. "Te mēs esam kā vienā lielā dzīvoklī, cits ar citu varam satikties un izpļāpāties."

Aleksandrs arī neslēpj iemeslus, kāpēc izvēlējies dzīvi pansionātā, lai gan viņš vēl nav nemaz tik vecs – nodzīvoti 55 gadi. Viņam konstatēta vispārēja saslimšana, kas nozīmē regulāru nepieciešamību pēc medikamentiem, aprūpi un uzraudzību. "Iegrozījās tādi apstākļi, ka mana invaliditātes pensija ir maza, zāles – dārgas. Kaut kur izbraukt vai izstaigāt ir grūti, īpaši pēc insulta. Tad es pats pieņēmu lēmumu nokļūt pansionātā. Pats aizgāju uz pagastu pie sociālās darbinieces, kā arī ģimenes ārstes, lai mani sūta prom," apgalvo Aleksandrs.

Televizoru negrib redzēt

Par savu tagadējo dzīvi Saša saka gluži kā jaunieši: "Super! Esmu kārtīgi paēdis, pēc pusdienām knapi varu paelpot. Gultasveļa tīra, aizejot uz dušu, drēbes paņem sanitāre, kas pēc tam atnes atpakaļ tīru un izgludinātu kreklu. Par remontu jāsaka – gluži kā pieczvaigžņu viesnīcā." Viņam ir arī savs skaidrojums, kāpēc pansionātā ir tik nodrošināta dzīve. "Tāpēc, ka direktore ir kārtīga saimniece!" viņš uzsver. "Te ir govis, cūkas, aug savi kartupeļi un citi dārzeņi. Krējumiņš un pieniņš, īpaši vasarā, pludo!"

Ikdiena pansionāta iemītniekiem paiet bez steigas, arī Sašam. Ar viņu sarunājamies telpā, kur atrodas jauns televizors ar lielu ekrānu, acīmredzot tieši šeit vecie ļaudis nāk paskatīties kādu filmu, seriālu vai ziņu par to, kas pasaulē jauns noticis. "Es gan varu godīgi pateikt, ka šito kasti neieredzu," apgalvo Saša. "Tikai tāpēc, ka tad, kad gulēju mājās, man tā kaste visu laiku bija acu priekšā." Viņš labprātāk laiku velta, lai paklausītos radio vai palasītu kādu grāmatu, kuru krājums "Rokaižos" esot diezgan bagātīgs. "Lielākoties tie ir padomju rakstnieki, bet tāpēc jau uzreiz nav slikti. Pašlaik Saša pieķēries "Blokādes" sējumiem. Tāpat viņš ir pasūtījis laikrakstu "Rītdiena", kas ir bezmaksas, un saņem to divreiz nedēļā. Lielākiem preses pasūtījumiem vienkārši pietrūkst naudas. Jo uz rokas pansionāta iemītniekiem daudz naudas nav – viņiem ik mēnesi izsniedz 15 procentus no pensijas. Piemēram, Sašam pensija ir ap 70 latiem. Taču viņš norāda, ka, ņemot vērā dzīves dārdzību, pat ar divām šādām pensijām viņš ārpus "Rokaižiem" nevarētu nodrošināt sev tādus apstākļus, kādus pašlaik bauda. Tāpēc iebildumus neceļ, jo galu galā kabatas nauda viņam paliek.

Jauns mērķis – atmest smēķēšanu

Kaut arī Saša staigā, atbalstoties uz spieķa un saliektu muguru, viņa kustībās un balsī ir jaušama mērķtiecība. Viņš arī apliecina, ka par spīti daudzajām vainām, viņš cenšas pēc iespējas vairāk kustēties. "Es pats palūdzu, lai man iedod istabiņu trešajā stāvā. Lai vairāk vajadzētu kustēties, lai asinis labāk riņķo. Tāpat, ja man vajag kaut kur nokļūt, es neskatos apkārt un neieklausos vainās, par kurām ziņo mans ķermenis. Es vienkārši eju uz savu mērķi."

Tagad Sašam ir jauns mērķis. Atmest smēķēšanu. Viņš košļā gumijas, kas palīdz šo mērķi sasniegt, un ticis tiktāl, ka dienā izsmēķē vairs tikai trīs cigaretes. "Šī mēneša laikā ir jāatmet. Nav jau variantu. Cigaretes te nevienam neizsniedz, jāpērk par savu kabatas naudu. Un, tā kā drīz cigaretes maksās daudz dārgāk, nebūs par ko nopirkt," piebilst Saša.


Vietējās rīcības grupām jāsāk darboties
Pēteris Jaunzems

Lai jo drīzāk sāktos darbs Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda līdzfinansētās programmas "Leader" pasākumos, Zemkopības ministrija izvērtējusi vietējās rīcības grupas, biedrības vai nodibinājumus un atzinusi, ka vienpadsmit rīcības grupas ir gatavas stratēģiju izstrādes apmācībai, kā arī septiņpadsmit grupas ir apliecinājušas gan vēlmi, gan spējas veicināt lauku attīstību, piesaistot Eiropas Savienības līdzekļus.

Pirmos projektu iesniegumu konkursus Lauku atbalsta dienests paredzējis izsludināt jau janvārī un februāra gaitā. Informāciju par tiem apņēmušies izplatīt masu saziņas līdzekļi. Atbalstīto attīstības stratēģiju īstenošanai Latvijā pavisam ir atvēlēti 1 miljons 650 tūkstoši latu. Tiek uzsvērts, ka programmas "Leader" mērķis – uzlabot cilvēku dzīves apstākļus laukos, attīstot ekonomisko un sociālo jomu, kā arī saudzējot, sakārtojot un saglabājot apkārtējo vidi. Tādēļ programmā ietvertas aktivitātes, kas mudina sabiedrības locekļus meklēt jaunus risinājumu ceļus samezglojumiem un nedienām. Jāteic, ka interese ir atraisījusies un Latvijā tagad jau darbojas 28 vietējās rīcības grupas, bet 17 no tām izpelnījušās atbalstu vietējās attīstības darbības pamatnostādņu "Integrētās lauku attīstības izmēģinājuma stratēģija" īstenošanai. Savukārt vienpadsmit grupas patlaban nodarbojas ar vietējās attīstības aktivitātes "Prasmju iegūšana" stratēģijas izstrādi.

Finansējuma apjomu katrai vietējās rīcības grupai vai biedrībai noteiks grupu stratēģijas vērtēšanas komisija. Projekti jāiesniedz mēneša laikā pēc paziņojuma publicēšanas. Atbalsts ir solīts tiem, kas apņēmušies īstenot aktivitātes, lai izglītotu lauku iedzīvotājus un viņus labāk informētu, sniegtu dažādus pakalpojumus, būvētu sporta laukumus un labiekārtotu esošos sporta laukumus, veidotu bērnu rotaļu laukumus, sakārtotu ciemu teritorijas, uzkoptu parkus, kā arī organizētu kultūras un izklaides sarīkojumus un iegādātos tam nepieciešamo aprīkojumu.

Lai aktīvistiem, kas uzņēmušies jauno un vēl līdz galam neizprasto pienākumu, palīdzētu projektus kvalitatīvi sagatavot, ir paredzēts organizēt reģionālos seminārus. Vistuvāk Liepājas rajonam tādu semināru par programmas "Leader" nostādnēm paredzēts sarīkot Kuldīgā 9.februārī. Savukārt ir apsolīts, ka aktivitātes "Prasmju iegūšana" vispusīgākai iepazīšanai konsultanti rīkos apmācības vietējo rīcības grupu dalībniekiem. Viņi esot apņēmušies sniegt metodiska rakstura padomus arī darbošanās stratēģijas plānu izstrādē. Mūsu rajonā vietējās rīcības grupa "Liepājas rajona partnerība" aptver visus pagastus, kas tai piebiedrojušies. Valdē darbojas 12 cilvēki.

Valdes locekle Anna Viņķele "Kurzemes Vārdam" pastāstīja, ka saskaņā ar noteikumiem rīcības grupa var aptvert no 10 līdz 65 tūkstošiem iedzīvotāju, bet par vietējām iniciatīvas grupām var darboties visas nevalsis organizācijas, kādu mūsu rajonā ir ļoti daudz. Tas rāda, ka arī iespēju piesaistīt finansējumu netrūkst. Rīcības grupa organizēs mācības gan rajona, gan iniciatīvas grupu mērogā. Būs iespējams apgūt iemaņas, kā rakstīt pieteikuma projektus, kā strādāt un attīstīt iemaņas.


Atradums izrādījās aviobumbas detaļa

Pie Ziemupes stāvkrastā izskalotais, bumbai līdzīgais priekšmets, izrādījās, ir aviobumbas detaļa, kas nebija sprādzienbīstama, pastāstīja Liepājas pilsētas un rajona policijas pārvaldes preses sekretāre Jolanta Knīse.

Jau rakstīts, ka pirmdien cilvēku grupa, apskatot vētras ietekmi uz Ziemupes stāvkrastu, pamanīja no jūras izskalotu priekšmetu, kura izskats nepārprotami liecināja par piederību kādam no spridzekļiem. Par to tika pavēstīts policijai, kuras darbinieki otrdien norobežoja teritoriju ap atradumu un izsauca nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas speciālistus no Saldus. Viņi secinājuši, ka izskalotais priekšmets ir aviācijas bumbas detaļa, taču tā nesatur sprāgstvielas, tāpēc nav bīstama. Tas arī izskaidro faktu, kāpēc priekšmets nav detonējis, lai gan vētras radītie viļņi to pamatīgi zvalstījuši. Kā sacījuši aculiecinieki, sapieri atradumu vienkārši uzcēluši plecos un aiznesuši.

J.Knīse arī izteica atzinību par to, ka aviobumbas detaļas atradēji rīkojušies pareizi – priekšmetu nav aiztikuši. Jo to, vai vecs lādiņš vai tā detaļa ir sprādzienbīstama, var noteikt tikai attiecīgās jomas speciālisti.


Būs pirmā pensionāru tikšanās

Cīravas pagasta pensionāri 8.februārī pulksten 14 aicināti uz kārtējo kopā sanākšanu Pagasta padomes zālē, stāsta sociālā darbiniece Mairīte Alfuse.

Paredzēta tikšanās arī ar Liepājas Pensionāru apvienības vadību, lai dalītos pieredzē. Lai tikšanās reize būtu interesantāka, pensionāri tiek rosināti vismaz dienu pirms pasākuma uz Cīravas Pagasta padomi atnest savus vai mantojumā saņemtus rokdarbus un priekšautus izstādes izveidošanai. M.Alfuse mudina cīravniekus līdzi paņemt arī fotogrāfijas no iepriekšējiem pasākumiem.