Kurzemes Vārds

09:01 Pirmdiena, 9. decembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Kā šogad dzīvosim?

Vairāk naudas, vairāk vajadzību
Kristīne Pastore
Sarmīte Pelcmane

Katru liepājnieku, jādomā, interesē ne tikai savs maciņš, bet arī pilsētas kopējais maks – galu galā tieši viņš daļu no savas nopelnītās naudas atvēl Liepājas vajadzībām, un no šīs iedzīvotāju samestās naudas veidojas pilsētas budžeta lielākā summa. Un tieši viņš, šis liepājnieks, ir tiesīgs sagaidīt, ka pilsētas tēvi ar viņa naudu rīkosies gudri, ieguldīs to procesos, kas veicina Liepājas uzplaukumu un līdz ar to arī iedzīvotāju labklājību.

Šodien Liepājas domes deputāti savā ikmēneša sēdē izskatīs šā gada pilsētas budžeta projektu un, visticamāk, to arī pieņems. Tāpēc "Kurzemes Vārds" lasītājiem piedāvā ieskatu mūsu pilsētas kopējā maciņā. Šajā nolūkā saucām palīgā zinātkāra vidējā liepājnieka tēlu, kuru dēvēsim vienkārši par Jāni un kurš pētīs, cik biezs naudas maks pilsētai paredzams šogad un kā naudu domāts tērēt: kurai nozarei tiks vairāk nekā pērn un kurai būs jāiztiek ar mazāku naudas summu.

Cik mums šogad būs naudas?

To liepājnieks Jānis, protams, gribētu uzzināt vispirms.

Liepājas šā gada budžets plānots 54,4 miljonu latu apmērā. Ielūkojoties gan šā gada budžeta projektā, gan atskatoties pa gadiem, varam secināt, ka ik gadu palielinās naudas summas, ko tērē pilsētas kopējai attīstībai un cilvēku labklājībai. Salīdzinot šajā gadā iecerēto un pagājušajā īstenoto, šogad kopbudžets paredzēts par 32 procentiem lielāks nekā pērn.

Domes priekšsēdētājs Uldis Sesks skaidro, ka par pašvaldības 2007.gada budžeta visbūtiskāko prioritāti noteikta sabiedrības dzīves līmeņa uzlabošana. Tāpēc tiek turpināta atalgojuma paaugstināšanas politika sociālajās programmās, par pamatu ņemot valdības noteikto neapliekamo ienākumu minimumu līdz 50 latiem mēnesī, nodokļa atvieglojumu par apgādībā esošajām personām – līdz 35 latiem mēnesī un minimālās mēnešalgas palielinājumu no 90 latiem līdz 120 latiem.

Kā palielinās ienākumi?

Lai varētu dzīvot ar plašāku vērienu, protams, vispirms nepieciešami lielāki ienākumi. Tie pilsētas budžetā pakāpeniski palielinās gadu pēc gada. Arī šogad prognozēts, ka salīdzinājumā ar 2006.gadu kopbudžeta ienākumi būs lielāki par 27,3 procentiem.

"Kādā veidā pilsēta var tikt pie lielākas naudas?" jautā Jānis.

Domes Finanšu pārvaldes priekšniece Dace Gertsone skaidro, ka pašvaldības ieņēmumi veidojas no nodokļu, nenodokļu un budžeta iestāžu ieņēmumiem, valsts dotācijām un mērķdotācijām, kā arī pašvaldības speciālā budžeta ieņēmumiem un budžeta līdzekļu atlikuma gada sākumā. Šobrīd pašvaldības budžeta ieņēmumos nav iekļautas valsts dotācijas pašvaldību investīcijām. Tās sadalīs Ministru kabinets. 2007.gadā kopbudžeta ienākumi prognozēti 52 miljonu 201 tūkstoša 142 latu apjomā, 2006.gadā ieņēmumi bija 41 miljons 75 tūkstoši 67 lati, 2005.gadā – 29 miljoni 514 tūkstoši 214 latu, bet 2004.gadā – 23 miljoni 883 tūkstoši 233 lati.

Pašvaldības pamatbudžeta galvenais ienākums ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis – 41,4 procenti no kopējiem ieņēmumiem vai 90,5 procenti no nodokļu ieņēmumiem. "Aha," spriež Jānis, "tātad mēs, iedzīvotāji, sametam gandrīz pusi no pilsētas budžeta ienākumiem. Un šogad no mums sagaida sevišķi daudz." Šogad pilsētas pamatbudžeta ieņēmumi (ar līdzekļu atlikumu gada sākumā) tiek plānoti 47 miljonu 311 tūkstošu 935 latu apjomā vai 552 lati, rēķinot uz vienu iedzīvotāju.

Speciālā budžeta ieņēmumi šogad paredzēti 4 miljonu 134 tūkstošu 190 latu apmērā, aizdevumi no Valsts kases un kredītiestādēm – 2 miljoni 149 tūkstoši 557 lati. Ievērojams ir arī budžeta līdzekļu atlikums gada sākumā: pamatbudžetā – 10 miljoni 592 tūkstoši 676 lati, speciālajā budžetā – 755 tūkstoši 17 latu.

Nodokļos iekasēs vairāk?

Vērtējot šā gada budžeta ienākumu sadaļu, Jānis secina, ka lielākus budžeta ienākumus un līdz ar to arī labklājību pilsētā sola aizvien lielākās algas, nekustamo īpašumu sadārdzināšanās un spēļu automātu skaita palielināšanās.

Kopumā šogad ienākumi no nodokļiem pilsētas budžetā plānoti par 22,9 procentiem lielāki nekā 2006.gadā. Visvairāk, kā jau minējām, prognozēts ieņemt no iedzīvotāju ienākuma nodokļa – par 25,5 procentiem vai par 3 miljoniem 981 tūkstoti 722 latiem vairāk. Kopējā iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozē 2007.gadam ir 19 miljoni 600 tūkstoši 200 latu. Pašvaldība uzskata, ka šogad iedzīvotāju ieņēmuma nodokļa iekasēšanu pozitīvi ietekmēs jaunu darba vietu rašanās, darba samaksas palielināšanās un nodarbināto skaita pieaugums, jo darba tirgū ienāk 20.gadsimta 80.gados dzimušie, kad bija labvēlīga demogrāfiskā situācija. Nodokļu ieņēmumus savukārt samazinās neapliekamā minimuma pieaugums un nodokļu atvieglojumi par apgādājamajiem.

Nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumus veido nekustamā īpašuma nodoklis par zemi, nekustamā īpašuma nodoklis par ēkām, kā arī parādu maksājumi. 2007.gadā ieņēmumi (ieskaitot parāda maksājumus) plānoti 1 miljona 857 tūkstošu 717 latu apjomā vai par 6811 latiem vairāk nekā 2006.gadā.

Prognozēts, ka šogad pieaugs arī azartspēļu nodokļa ieņēmumi. To paredzēts iekasēt 200 tūkstošu latu apjomā jeb par 50 tūkstošiem latu vairāk nekā 2006.gadā. Galvenais iemesls – Liepājā azartspēļu automātu skaits ir lielāks, kā arī paaugstināta maksa par šiem aparātiem, tāpēc arī palielināsies nodokļa iekasējumi. Te gan Jānis ir gatavs diskutēt, vai ieņēmumu palielinājums pilsētai no spēļu zāļu īpašnieku aizvien lielākās peļņas sevi attaisno un vai patiesībā zaudējumi tomēr neizrādās lielāki?

Šogad palielināsies arī budžeta iestāžu ieņēmumi, kas veidojas no to sniegtajiem maksas pakalpojumiem. 2007.gadā prognozēti 2 miljoni 340 tūkstoši 748 lati, kas ir par 323 tūkstošiem 676 latiem vairāk nekā 2006.gadā. Toties prognozes paredz mazāk ieņēmumu no pašvaldības īpašumu pārdošanas.

Vai arī valsts naudu dos dāsnāk?

"Jauki, ka ne tikai no mums, iedzīvotājiem, šogad gaida lielākas summas. Izskatās, ka naudu arī valsts dos dāsnāk," spriež Jānis, pētot budžeta skaitļus.

Lielākas summas nekā iepriekš pilsētas budžetā ienāks mērķdotāciju veidā no valsts budžeta pedagoģisko darbinieku darba samaksai, kā arī sporta un kultūras funkciju nodrošināšanai. Tās prognozē 11 miljonu 786 tūkstošu 469 latu apjomā jeb par 2 miljoniem 242 tūkstošiem 23 latiem vairāk nekā pagājušajā gadā. Te ietilpst kārtējie ieņēmumi kā valsts dotācijas sporta, mūzikas un mākslas skolu pedagogu algām, valsts dotācija Simfoniskajam orķestrim, mērķdotācijas skolu pedagoģisko darbinieku darba samaksai utt., kā arī mērķdotācijas pašvaldības kapitālajiem izdevumiem, piemēram, Liepājas koncertzāles "Lielais dzintars" celtniecībai – 3 miljoni latu.

Vēl gaidāmi ieņēmumi pašvaldības budžetā no citām pašvaldībām savstarpējo norēķinu kārtošanā – 120 tūkstoši latu.

Tad arī tērēsim vairāk!

Šā gada pamatbudžeta izdevumi plānoti 49 miljonu 461 tūkstoša 492 latu apjomā, kas veido 578 latus, rēķinot uz vienu mūsu pilsētas iedzīvotāju (pērn – 375 lati, rēķinot uz iedzīvotāju). Tas nozīmē, ka izdevumu pieaugums būs 31,1 procents (pērn – 29,1 procents). "Redz, kā!" prāto Jānis. "Tad jau iznāk, ka šogad manām vajadzībām tiks tērēta lielāka naudas summa, nebūtu tikai tās inflācijas. Jo tas, kas pērn bija 10 latu, šogad jau ir par pāris latiem mazāk."

Kā varam uzzināt, iedziļinoties izdevumu sadalījumā pa dažādām sfērām, procentuāli praktiski visās nozarēs plānoto izdevumu summa ir palielinājusies, jo palielinājies ir kopējais budžeta apjoms.

Vislielākais tēriņš šajā gadā paredzēts izglītībai –18 miljoni 107 tūkstoši 713 latu, kas ir par 3 miljoniem 904 tūkstošiem 690 latiem vairāk nekā pērn. Kopējie izglītības nozarei paredzētie izdevumi veido 39,6 procentus no visiem šā gada izdevumiem. Tēriņu prioritāte ir darba samaksas palielināšana izglītības nozarēs strādājošajiem, kā arī pilsētas izglītības iestādēs iecerētie celtniecības un renovācijas darbi, kam būs vajadzīgas lielas naudas summas: gan 5.vidusskolas piebūves otrajai kārtai un citu vispārizglītojošo skolu renovācijai, gan izglītības iestāžu ēdināšanas bloku rekonstrukcijai un citām vajadzībām, piemēram, divu pirmsskolas izglītības iestāžu renovācijai par kopējo summu 1 miljons 354 tūkstoši 87 lati. "Tas ir labi," uzskata Jānis. "Izglītībai vajag dot naudu, jo tā ir pats pamatu pamats."

Otrs lielākais tēriņš pamatbudžeta izdevumos šogad plānots brīvā laika pavadīšanai, sportam un kultūrai. Šīm vajadzībām paredzēts atvēlēt 9 miljonus 854 tūkstošus 97 latus (ieskaitot arī mērķdotācijas no valsts budžeta), kas ir par 4 miljoniem 883 tūkstošiem 541 latu jeb 6,7 procentiem vairāk nekā pērn, veidojot 20 procentus no budžeta kopējiem izdevumiem. Plānojot izdevumus šajā nozarē, ir aprēķināts pašvaldības nepieciešamais atbalsts pilsētai nozīmīgu svētku un sarīkojumu, atceres dienu, tautas mākslas projektu un citu projektu īstenošanai, kā arī dotācijas pilsētas sporta pasākumiem.

Vērienīgais tēriņu palielinājums šajā jomā tomēr galvenokārt saistās ar vairākiem pilsētai nozīmīgiem investīciju projektiem, kuros jāparedz arī pašvaldības līdzfinansējums. Tie ir olimpiskā centra multifunkcionālās halles un koncertzāles būvniecība, kā arī Liepājas Latviešu biedrības nama fasādes renovācija. Kopumā izdevumi šiem mērķiem veidos 83 procentus no visiem šai nozarei paredzētajiem izdevumiem. "Nav slikti," piekrīt Jānis. "Būs mazbērniem kur nodarboties – sportot, muzicēt utt."

Trešais lielākais tēriņš šā gada budžetā paredzēts ekonomiskajai darbībai – kopsummā šim vajadzībām plānots tērēt 8 miljonus 560 tūkstošus 3 latus, kas ir par 1 miljonu 419 tūkstošiem 587 latiem vairāk nekā 2006.gadā, veidojot 17,8 procentus no kopējiem budžeta izdevumiem. Lielākie izdevumi šajā sadaļā paredzēti pilsētas asfaltbetona ielu renovācijas un rekonstrukcijas darbiem, ostas pievadceļu būvniecībai un tramvaja sliežu remontam, kā arī kapličas būvniecībai Dienvidu kapsētā.

SIA "Komunālā pārvalde" visvairāk naudas paredzējusi tērēt, turpinot pilsētas ielu renovāciju un rekonstrukciju. Šīm vajadzībām plānots iztērēt 3 miljonus 875 tūkstošus 518 latus, sakārtojot 16 ielas un divās vietās pilsētā ierīkojot luksoforus. Šajā gadā plānots arī īstenot projektu "Tirgoņu ielas rekonstrukcija". "To sen jau vajadzēja, jo ietves un brauktuves ik gadu kļuva arvien sliktākas, un naudas to salabošanai vajag jo gadu, jo vairāk. Labi, ka vismaz tagad tas uzsākts," spriež Jānis.

Paredzēts, ka iedzīvotāju sociālajai nodrošināšanai šogad no budžeta tērēs 4 miljonus 315 tūkstošus 684 latus – par 221 tūkstoti 332 latiem vairāk nekā pērn. Plānots, ka sociālajiem pabalstiem vien pilsētas trūcīgajiem iedzīvotājiem izlietos 41,7 procentus jeb 1 miljonu 799 tūkstošus 70 latu no kopējā sociālās nodrošināšanas jomai atvēlētās naudas. Pārējo summu izlietos citām vajadzībām, arī divu pagājušajā klāt nākušo struktūrvienību – sociālo dzīvojamo māju Viršu ielā 9/11 un Kuldīgas ielā 34 – uzturēšanai. Šiem mērķiem paredzēts tērēt 113 tūkstošus 781 latu. "Labi, ka rūpējas par vecajiem ļaudīm. Bet vai jaunajām ģimenēm arī nevajadzētu kādu atbalstu, citādi sanāks, ka beigu beigās būs pansionāti, sociālās mājas, pabalsti trūcīgajiem, bet pilsētā nebūs jauno, kas tam visam naudu sapelnīs," prāto Jānis.

Sīkāk par svarīgākajām pilsētas jomām, cik naudas tām šogad paredzēts un kā to domāts izlietot, lasiet "Kurzemes Vārda" turpmākajās publikācijās.