Kurzemes Vārds

22:51 Sestdiena, 16. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Novada ziņas īsumā

Sacenšas tautasdziesmu dziedāšanā
Anda Pūce

Piektdienas pēcpusdienā noskaidrojās tās trīs Liepājas rajona skolu komandas, kas 8.februārī dosies uz latviešu tautasdziesmu dziedāšanas sacensību "Lakstīgala" novada kārtu Kuldīgā. Šoreiz par labākajiem atzīti Grobiņas ģimnāzijas, Grobiņas vidusskolas un Rudes pamatskolas skolēni.

Liepājas rajona Skolēnu interešu centra speciāliste Silvija Leja pastāstīja, ka rajona sacensībās piedalījās 16 komandas. Tikai Grobiņas ģimnāzijas skolēnu komanda pārstāvēja vecāko grupu, sākumskolas grupā spēkiem mērojās Dunalkas un Dzērves pamatskolu komandas, bet viskuplāk bija pārstāvēta 5.–9.klašu grupa, kurā tautasdziesmu dziedāšanā sacentās Grobiņas ģimnāzijas, Grobiņas un Nīcas vidusskolu, Vaiņodes Internātpamatskolas, kā arī Dunalkas, Dzērves, Embūtes, Gramzdas, Kapsēdes, Kazdangas, Rāvas, Rucavas un Rudes pamatskolas komandas.

Vokālo pedagogu un skolotāju žūrija, kurā darbojās Miranda Ulberte, Vēsma Ludviķe, Skaidra Klasiņa, Gunita Riežniece un Silvija Leja, vērtēja skolēnu sniegumu vairākos konkursos. Mājas darbs visiem bija demonstrēt sava novada tautastērpu un izpildīt vienu raksturīgāko tautasdziesmu. Vēlāk visi dziedāja izlozētu tautasdziesmu, un ļoti jauki bija, ka komandai, kas uzstājās, dziesmā pievienojās arī klausītāji. Nākamais uzdevums bija nodziedāt divas tautasdziesmas par doto tēmu, piemēram, karavīri, daba, gadskārtas, saule, māmiņa, ģimene un citas. Koklētājas no Liepājas Latviešu biedrības nama ansambļa spēlēja melodijas, kuras komandām bija jāatpazīst. Notika arī viktorīna, un ne visiem raiti veicās ar dažādu tautasdziesmās dzirdamo vārdu izskaidrošanu. 21.gadsmita bērniem nav vienkārši paskaidrot, kas ir pieguļa, ežiņa, sprigulītis, tomēr sacensību dalībnieki centās.

S.Leja norāda, ka kopumā konkursā ļoti labu sniegumu parādījušas vairākas komandas, īpaši izceļot Embūtes, Kazdangas un Dunalkas pamatskolas, Nīcas vidusskolu un Grobiņas ģimnāziju. "No sākumskolas neviena komanda uz novada kārtu netika izvirzīta. Lai arī vienīgie, Airisas Timofejevas sagatavotie Grobiņas ģimnāzijas skolēni parādīja labu sniegumu vidusskolu grupā, kādēļ arī viņus nolēmām virzīt tālāk, bet no vidējās grupas uz Kuldīgu dosies Rudes pamatskolas komanda Inas Kiršteinas vadībā un Anitas Eleres sagatavotā Grobiņas vidusskolas skolēnu komanda," par rezultātiem pastāsta S.Leja.

Viņa vērtē, ka kopumā sacensība "Lakstīgala" rajonā guvusi labu atsaucību, visticamāk tādēļ, ka mūsu skolās aktīvi darbojas folkloras kopas. "Šis gan vairāk ir muzikāls konkurss, pietiekami atraktīva ir arī sacensību forma, tādēļ skolām patīk," paskaidro S.Leja. Speciāliste uzskata, ka labi pārzināt latviešu tautasdziesmas nenāk par sliktu arī šīs paaudzes bērniem, tāpēc priecājas par nu jau tradicionālo sacensību. "Konkursa nebeigums, kas šogad iecerēts 9.martā Rīgā, gan vairs nebūs sacensība, bet liels svētku uzdevums ar atsevišķu novadu prezentāciju," pastāsta S.Leja.


Gādā, lai informācija būtu visaptveroša
Pēteris Jaunzems

Pagājušās nedēļas nogalē Lielā zemnieku sapulce notika Grobiņas pagastā. Atšķirībā no sapulcēm, kur runāts tikai par šā gada subsīdiju programmu un Eiropas Savienības struktūrfondu maksājumu piesaistīšanas iespējām, šeit darba kārtībā bez šiem aktuālajiem jautājumiem bija iekļauti arī citi ne mazāk nozīmīgi un lauku apstrādātājus visnotaļ interesējoši temati. Lauku attīstības speciāliste Anna Viņķele teica, ka tiekusies, lai zemnieki saņemtā informācija būtu pēc iespējas pilnīgāka.

Vispirms par to, kā pagastā strādāt paredzēts šogad, konspektīvi pastāstīja pašvaldības vadītājs Aivars Priedols. Tieši iedzīvotāji bijuši tie, kas rosinājuši pievērsties ceļiem. Pērn sakārtots šosejas posms no Cimdeniekiem līdz dzelzceļa pārbrauktuvei, šogad domāts šo darbu turpināt, sakārtojot citus nozīmīgu brauktuvju posmus. Priekšsēdētājs mudināja zemniekus izmantot iespēju tikt pie Eiropas Savienības finansiālā atbalsta. Lauku attīstības programmai no 2007. līdz 2013. gadam nauda esot paredzēta, un kāpēc gan lai pēc tās netiektos grobiņnieki? Ja nebūšot iespējams projektu pieteikumu sagatavošanai izmantot Liepājas, Saldus un Rīgas speciālistus, nākšoties atrast cilvēku, kas pie šī uzdevuma strādātu tepat uz vietas pagastā.

Kad Lauku konsultāciju biroja vadītājs Jānis Briedis un speciāliste Arta Cinkus bija pastāstījuši par būtiskākajām izmaiņām valsts atbalsta maksājumu programmā un iepazīstinājuši ar Eiropas Savienības struktūrfondu pieejamību, zemnieks Tālis Dobelmanis "Kurzemes Vārdam" teica, ka katrā ziņā centīšoties rīkoties tā, lai finansējuma piešķiršanas izkārtojumu dēļ nenāktos zaudēt veselu ražošanas sezonu. Viņam saimniecībā tagad vairāk nekā ēst esot nepieciešama skābsiena ietinamā ierīce. Ja struktūrfondu atbalsts tādas tehnikas iegādei būšot jāgaida līdz šā gada rudenim, tad viņš no šīs palīdzības atsacīšoties un izmantošot nacionālajās subsīdijās paredzēto atbalstu. "Zemniekam ir būtiski katru gadu kaut ko paveikt. Sezona, kas pavadīta bez attīstības, ir uzskatāma par zaudējumu," sprieda rolavnieks.

Sapulcē zemnieki saņēma SIA "Armus" un SIA "Valtek" sagatavotās ziņas un katalogus par šajā gadā ieplānoto tehnikas un rezerves daļu piedāvājumu. Par to bija parūpējies SIA "Liepājas apgāds" direktors Agnis Polis. Protams, šie informācijas materiāli ne vienam vien no klātesošajiem lieti noderēs, jo ļaus zemes aprūpētājiem salīdzināt savas iespējas ar tirgotāju noteikumiem un izlemt, kā rīkoties.

Tuvākajās nedēļās Grobiņas pagasta lauku ļaudīm nāksies domāt, kādās ekskursijās vai pieredzes apmaiņas izbraukumos tuvākajos mēnešos doties. Anna Viņķele pastāstīja, ka tikšot gādāts gan par iespēju apmeklēt sparīgi strādājošos Talsu rajona piensaimniekus, kas uzkrājuši labas zināšanas skābsiena gatavošanā, gan teātra izrādes un seminārus. Ko jau nu paši lauksaimnieki izvēlēšoties.

Tāpat esot paredzēts attīstīt arī divus projektus. Pirmais paredz sarīkot mācības meliorācijas sistēmu kopšanā. Šajā nolūkā meliorācijas objektu apskatei kolēģiem jau piedāvājis Ivars Zāģeris. Otrais projekts savukārt mudina arī šogad Grobiņas pagastā turpināt konkursu par sakoptāku sētu. Lai sekmētu tā norisi, tikšot rīkotas pat mācības par dārzu labiekārtošanu. Plānota arī koku stādīšana pavasarī, kas notiks akcijas "Zaļais vilnis" laikā.

Zemnieku sapulcē informēja arī par akcīzes nodokļa jauno samaksas kārtību, kā arī par to, kā šogad notiks ienākumu deklarāciju pieņemšana. Valsts ieņēmumu dienesta Liepājas nodaļas darbinieki pagastā ierasties apsolījuši pēc 20.februāra, bet pašlaik tiekot izstrādāts grafiks.


Dejotāji apgūst svētku repertuāru
Anda Pūce

Svētdien Liepājas pilsētas un rajona deju kolektīvi kopmēģinājumā, kas notika Liepājas Latviešu biedrības namā, horeogrāfu uzraudzībā pilnveidoja deju soļus, gatavojoties 2008.gada Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem.

Deju kolektīvi visā Latvijā jau kopš pagājušā gada rudens apgūst deju lieluzveduma repertuāru, taču, lai dejotājiem būtu iespēja veicināt savu māksliniecisko izaugsmi un noslīpēt jau apgūtos deju soļus, virsvadītājas Olita Laiveniece un Valda Grīnfelde uz Liepāju aicināja deju lieluzveduma "Kalējs kala debesīs" repertuāra autorus, horeogrāfus Jāni Purviņu, Guntu Skuju un Zandu Mūrnieci.

Seminārā deju soļus pilnveidoja Liepājas rajona un pilsētas kolektīvi – Liepājas tautas deju ansambļi "Vaduguns" un "Rucavietis", jauniešu deju kolektīvs "Kvēle", Bērnu un jauniešu centra deju kolektīvs "A+G", vidējās paaudzes deju kolektīvi "Kvēle", "Vaduguns" un "Rucavietis", Grobiņas jauniešu deju kolektīvs "Spararats", Grobiņas pagasta vidējās paaudzes deju kolektīvs "Sudmaliņas", Aizputes vidējās paaudzes deju kolektīvs "Kurzemnieks", Vērgales vidējās paaudzes deju kolektīvs "Vērgalīte", Priekules jauniešu deju kolektīvs, Vaiņodes jauniešu deju kolektīvs, Durbes novada jauniešu deju kolektīvs, Durbes novada Tadaiķu Kultūras nama vidējās paaudzes deju kolektīvs, Gaviezes vidējās paaudzes deju kolektīvs, Nīcas vidējās paaudzes deju kolektīvs un Aizputes jauniešu deju kolektīvs.

"Dejas kolektīvi jau bija mazliet apguvuši, tomēr netrūka precizējamu jautājumu, kas vislabāk, protams, apspriežami tieši ar deju autoriem – svētku virsvadītājiem," norāda Liepājas rajona padomes Kultūras nodaļas speciāliste Aija Niedola. Viņa priecājās, ka seminārā piedalījās arī to rajona kolektīvu vadītāji, kuru dejotāji nevarēja ierasties. Tas nozīmē, ka skaidrība par jaunajām dejām būs arī Pāvilostas un Vecpils kolektīviem.

Lai novērtētu deju kolektīvu sagatavotību 2008.gada Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem un apzinātu deju svētku dalībnieku kvalitatīvo un kvantitatīvo sastāvu, kā arī lai nodrošinātu deju kolektīvu darbības nepārtrauktību, Liepājas pilsētas un rajona deju kolektīvi 2007.gada pavasarī apgūto rādīs deju skatēs, ko sadarbībā ar pašvaldībām organizēs valsts aģentūra 'Tautas mākslas centrs'.

Inflācija apēd budžeta pieaugumu

Lai arī Kalvenes pašvaldības budžets šogad ir aptuveni par 10 procentiem lielāks nekā pērn, inflācija rēķinus ir tiktāl ietekmējusi, ka par šo naudu būs iespējams izpildīt plānotos darbus tikai līdzšinējos apjomos, ja ne vēl mazāk, pastāstīja Kalvenes Pagasta padomes priekšsēdētājs Henrijs Junkarēns.

Kopējais Kalvenes pašvaldības budžets šogad ir 205 tūkstoši latu. Kā jau zināms, lielākā daļa no tā paredzēta izglītības vajadzībām, kā arī pašvaldības iestāžu uzturēšanai un darbinieku algām. Mazliet vairāk naudas piešķirts Kultūras namam, jo tur šogad tiek plānots skatuves remonts. Tāpat no budžeta līdzekļiem šogad ieplānota bruģa likšana pie skolas, trotuāra ierīkošana gar ceļmalu Kalvenes centrā, kā arī daļējs centra apgaismojuma remonts.

Vēl pašvaldības rīcībā ir speciālā budžeta 42 tūkstoši latu, ko veido autoceļu uzturēšanai paredzētā nauda. H.Junkarēns pastāstīja, ka 2700 latu pašvaldība jau bijusi spiesta iztērēt janvāra sākumā, kad vētras dēļ tika pārrauts ceļš Mazpadures pusē. Tagad tiek gatavoti dokumenti, lai varētu šos līdzekļus saņemt atpakaļ no valsts, kura vētrā cietušajām pašvaldībām kopumā solā 350 tūkstošus latu. "It kā saka, ka prioritāte ir skolām un bērnudārziem. Taču šis ceļš ir ne mazāk svarīgs, jo pa to uz skolu jānokļūst bērniem, kā arī zemnieku saimniecību transportlīdzekļiem," norādīja H.Junkarēns.


Rekonstruēs ūdenstorni, remontēs kultūras namu

Šogad Bārtas pagasta budžetā plānots ieņemt vairāk nekā 216 tūkstošus latu. Tas ir vairāk nekā pērn un dos iespēju kādu daļu līdzekļu novirzīt arī attīstībai.

Pašvaldības vadītāja Anna Sermoliņa "Kurzemes Vārdam" pastāstīja, ka visvairāk līdzekļu, protams, saņems izglītība. Skolā esot paredzēts nomainīt krāsnis, uzlabot elektrisko apgaismojumu. Viens no pamatīgākajiem darbiem šovasar būšot centra ūdenstorņa rekonstrukcija. Būve esot pagalam nolietojusies, un to paredzēts nojaukt, bet spiedkatlu nomainīs pret jaunu. Savukārt Kultūras namā, kas būvēts pirmās brīvvalsts laikā, plānots uzsākt kapitālo remontu. Kaut ko šo telpu sakārtošanā mēģināts darīt jau padomju laikos, taču tagad iecerēti pamatīgi darbi, ko nebūšot iespējams paveikt vienā paņēmienā un kas notiks vēl arī 2008.gadā. Logus un ekspozīciju stendus nomainīt paredzēts arī Novadpētniecības muzejā.


Ēdienu gatavo labākos apstākļos
Viktors Ulberts

Jauna trauku mazgājamā mašīna, elektriskā plīts, logi, flīzētas sienas un grīda. Pie šādiem uzlabojumiem nule kā tikusi Rāvas pamatskolas virtuve, kur remontdarbi nebija veikti ilgu laiku. Tie nu izdarīti par naudu, pie kuras pašvaldība tika pagājušā gada valsts budžeta grozījumu dēļ.

Skolas direktore Ināra Saveļjeva stāsta, ka pērn skolas pieņemšanas laikā Pārtikas un veterinārais dienests pašvaldībai norādīja, ka Rāvas pamatskolas virtuvē jau ilgu laiku nav ieguldīti nekādi līdzekļi, lai gan citu pagastu mācību iestādēs šis process jau sen rit pilnā sparā. Taču Dunalkas Pagasta padomei nebija liekas naudas, ko atvēlēt. Pie tās izdevās tikt, kad pagājušā gada nogalē veica grozījumus valsts budžetā.

Kontrolējošie dienesti aizrādīja, ka trauku mazgāšana notiek nepareizā vietā, jo krustojas tā saucamā tehnoloģiskā sliede, proti, vienuviet izdod gatavo ēdienu un pa to pašu ceļu nogādā iztukšotos traukus. Tāpēc tika izbūvēts lodziņš uz ēdamistabu un turpat līdzās novietota trauku mazgājamā mašīna. Tā kā viss saistīts ar komunikācijām, pie reizes vajadzēja mainīt grīdu, ūdensvadu izkārtojums u.c.

I.Saveļjeva uzslavē firmu "Amatnieks", kas šos remontdarbus veica. Viņi iekļāvušies paredzētajos termiņos, izvēlējušies pievilcīgu, gaišas krāsas toni flīzēm un piekrituši pasūtījumu apaudzēt. "Tas nozīmē, ka remonta laikā radās vēl visādas papildu vajadzības. Piemēram, uz kopējā fona labi izskatītos jauni logi, noliktava izremontēta pēc visiem noteikumiem, tika pielabotas durvis. Un ar kopējo kvalitāti esam apmierināti," apgalvo I.Saveļjeva. Remonts izmaksāja 11000 latu.

Skolā mācās 70 bērni, un, tā kā mācību iestādei ir savs internāts, virtuve strādā līdz pusastoņiem vakarā. Ēdienu viņiem gatavo šefpavāre Agra Rone, kura ir iepriecināta par pārmaiņām. Īpaši par elektrisko plīti, jo iepriekšējā – gāzes – plīts jau bija savu laiku nokalpojusi un uz tās ēdienu pagatavot bija diezgan sarežģīti. Bet elektriskajai plīti esot ļoti laba cepeškrāsns, tāpēc daudz vienkāršāk ir gatavot picas, pīrādziņus, arī belašus un pončikus, ko bērni iecienījuši launaga maltītē. Darbu atvieglo arī trauku mazgājamā mašīna. "Mūsu mazajai skolai tas ir liels ieguvums," sacīja A.Rone.


Kas jāzina par būvniecību?

Zemnieku sapulcē par būvniecības jautājumiem runāt gatavojas 1.februārī pulksten 11 Dunikas pagastā, kad tur ieradīsies rajona apvienotās Būvvaldes vadītājs Andris Vaivars.

Kā "Kurzemes Vārdam" teica pagasta lauku attīstības speciāliste Anna Gudēna, viņš apsolījis izskaidrot visas nianses, kas jāzina, lai būvniecība varētu notikt legāli un lauku ļaudīm nerastos problēmas tad, kad objektu nākas nodot ekspluatācijā. Sapulcē piedalīties apsolījis arī Lauku konsultāciju biroja vadītājs Jānis Briedis, kurš runāšot par subsīdijām un struktūrfondu maksājumiem, jo, kā zināms, pie vislabākās gribas neko nav iespējams uzcelt bez naudas.


Iepirkuma procedūra būs jānodrošina arī nacionālo subsīdiju investīcijām

Vakar parlamentārieši atbalstīja grozījumus "Publisko iepirkumu likumā". Saskaņā ar tiem lauksaimniekiem gan valsts, gan Eiropas Savienības atbalstīto investīciju projektu īstenošanai būs jāveic iepirkuma procedūra. Tā nebūs vajadzīga vienīgi kompensāciju saņemšanai.

Jāteic, ka līdz šim iepirkumi bija obligāti tikai Eiropas Savienības atbalsta saņemšanai. Taču tagad, saņemot finansiālu palīdzību arī no valsts, tās saņēmējiem būs jānodrošina finansējuma izlietojums atbilstoši "Publisko iepirkumu likuma" nosacījumiem. Kaut gan šā gada sākumā spēkā stājās noteikumi par valsts atbalstu lauksaimniecībai 2007.gadā un tā piešķiršanas kārtību, kuros daļa subsidēšanas pasākumu bija definēti kā kompensējošie maksājumi, tomēr turpmāk saskaņā ar Zemkopības ministrijas izstrādātajiem un tagad Saeimā apstiprinātajiem grozījumiem tādi pasākumi kā meliorācijas sistēmu būve vai rekonstrukcija, lauksaimniecības tehnikas iekārtu un aprīkojuma iegāde, lauksaimniecības būvju celtniecība būs jāsaskaņo ar "Publisko iepirkumu likuma" prasībām. Iepirkuma procedūra būs jāveic, ja iegādājamās tehnikas cena vai pakalpojuma summa pārsniegs 5000 latu.