Kurzemes Vārds

22:58 Sestdiena, 16. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Skatiens

Suņtiesības vai cilvēktiesības?
Ita Cērmane

Ik pa laikam izskan informācija, kas daudzos izraisa sašutumu. Proti, notikusi vardarbība pret dzīvnieku. Viens no šādiem gadījumiem pagājušā gada nogalē bija Pulkveža Brieža ielas 8.nama kāpņu telpā, kur kāds vīrietis kājām bija saspārdījis kundzes suni.

Tas mūsu pilsētā nav vienīgai cietsirdīgas izturēšanās pret dzīvniekiem gadījums. Tiesā izskatīšanā ir krimināllieta par suņa nogalēšanu Ganību ielā. No kādas privātmājas pazuda vācu aitu un kaukāzieša jauktenis Reksis. Pēc vairāk nekā pusmēneša suni nogalinātu atrada pie Ganību ielas 52.mājas žoga. Pilsētas tiesa par Rekša nogalināšanu Ganību ielā dzīvojošajam Jānim Janševskim piesprieda pusotra gada cietumsodu. Vīrietis spriedumu pārsūdzēja, un tagad lietā radies pavisam jauns pavērsiens – kāds cits vīrietis pats pieteicies, ka nogalinājis dzīvnieku. Bijuši vēl vairāki gadījumi. Piemēram, pirms vairākiem gadiem kāds vīrietis alkohola reibumā no balkona nometa savu suni. Bet kāds puisis savu vācu aitu sugas suni bija badinājis tik nežēlīgi, ka tas vārda vistiešākajā nozīmē bija ādiņa uz rāmīša.

Šādus piemērus varētu saukt vēl un vēl, bet, manuprāt, suņu problēma ir runga ar diviem galiem. Skaitliski vairāk par cietušajiem suņiem ir no šiem dzīvniekiem cietušo cilvēku. Turklāt ne tikai mūsu pilsētā un rajonā vien. Kādu nakti pērn novembrī Rīgā suns sakoda policistu, kurš pildīja dienesta pienākumus. Suns sakoda policistu, kas pildīja dienesta pienākumus, arī mūsu rajonā. Cietušas arī citas amatpersonas. Pavisam nesen no suņa uzbrukuma cieta kāda mūspuses pastniece. Un cieš arī cilvēki, kuri iet pa ielu. Piemēram, pērn pavasarī Jaunliepājā kāds suns, kas skaitās bezsaimnieka, bet pēc ļaužu teiktā mitinās kopā ar bezpajumtniekiem, Tirgus ielā sakoda kādu pusaudzi un jaunu vīrieti. Abi bija spiesti potēties pret trakumsērgu.

Man nupat jau šķiet, ka esam pārmēru saskatījušies televīzijas programmu "Animal planet", kurā tiek uzsvērtas tikai un vienīgi dzīvnieku tiesības. Teju vai jājautā, kam tad Latvijā ir lielākas tiesības: suņiem vai cilvēkiem? Vaimanājam par nabaga dzīvnieciņiem, bet ne ausi neceļam, kad tāds radījums ielaiž zobus mūsu kājās.

Administratīvie noteikumi paredz, ka suni no privātās teritorijas – dzīvokļa, mājas vai nožogota pagalma – drīkst izvest tikai un vienīgi pavadā un ar uzpurni. Cik bieži mēs redzam šādi ekipētus suņus? Varbūt vienu no pusotra desmita. Pārējie pilsētas ielās, apstādījumos, parkos un pat pludmalē skraida savā vaļā. Un kurš var apgalvot, ka suns, kuram kāpņu telpā nāvējoši iespēra vīrietis, viņam neuzbruka? Stipri apšaubu, ka cilvēks tāpat vien gāja klāt un aiz gara laika spēra… "Viņi jau nekož," ignorējot likumus, apgalvo suņu saimnieki. "Suns bez iemesla neuzbrūk," deklarē kinologi. Atvainojiet, bet tā nu nebūt nav! Man nācies sastapties ar ievērojamu skaitu amju, un esmu pārliecinājusies, ka tiem ir savs funktieris. Ja guli pludmalē un uz tava vēdera kāds steidzīgs četrkājainis atsperas skrējienā, ir nieks salīdzinājumā ar to, ka baltajos zobiņos paliek bikšu driska kopā ar gabalu no tavas ciskas…

Nebūt neesmu pret suņiem kā tādiem vai dzīvnieku nīdēja, kā viens otrs manis teikto varbūt uztvers. Tomēr sunim ir suņa vieta! Un uzpurnis un pavada ir tieši tādēļ, lai izvairītos no nepatīkamiem starpgadījumiem. Un par to pilnā mērā atbildīgi ir zobaiņu saimnieki.