Kurzemes Vārds

06:27 Piektdiena, 15. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Tā dzīvojam

Septiņdesmit gados uz sporta klubu
Daiga Lutere

Kāda jauna, vēl trīsdesmit gadu nesasniegusi sieviete, kas pirmo reizi pie instruktores Svetlanas Putilovas bija atnākusi uz pilatēm sporta klubā "Libava sports", pēc nodarbības atzinās: "Viegli nebija nu nemaz... Bet kā tās divas kundzes vingroja! Skatījos uz viņām un brīnījos!" Viņas, instruktores S.Putilovas vārdiem runājot, "mazliet vecākās meitenes", ir pensionāres Ludmila Makejeva un Valentīna Keļmanzone. Abas nu jau pārkāpušas septiņdesmit gadu slieksni, bet regulāri vingro un, kā pašas apgalvo, jūtas lieliski.

Ludmila Makejeva un Valentīna Keļmanzone ir krievu valodas un literatūras skolotājas, lai gan nu vairs savā profesijā nestrādā. Viņas bija kolēģes un savu priekšmetu mācīja 8.vidusskolā. Ludmilas kundze tagad ir tīra pensionāre, bet Valentīna vēl joprojām dodas uz darbu. Viņa 11.vidusskolā veic tehniskās darbinieces pienākumus un saka tā: "Uz darbu eju ar prieku. Citādāk nemāku. Grūti saprast cilvēkus, kuri sēž mājās, neko nevēlas darīt, bet tikai pauž neapmierinātību par visu apkārt notiekošo. Man strādāšana palīdz uzturēt možu garu tāpat kā pilates un, ko tur liegt, nopelnīt naudiņu."

V.Keļmanzone vienmēr bijusi aktīva dzīvesveida atbalstītāja un jau kopš jaunības sportojusi. Mācoties universitātē, ieguvusi trešo sporta klasi vingrošanā, ļoti labprāt spēlējusi volejbolu, skrējusi, peldējusi, ziemā slēpojusi. Uz sporta klubu "Libava sports" atnākusi pirms gadiem četriem: "Jo, nekustoties un nevingrojot, cilvēks pazaudē ne tikai veselību, bet arī prieku par dzīvi." Lai arī pēc vīra nāves Valentīna palikusi viena, viņas dienas tagad piepilda darbs, vingrošana, koncertu apmeklējumi, grāmatu lasīšana un vēstuļu rakstīšana. Viņas vēstuļu draugi nu jau vairāk nekā piecdesmit gadu ir bijušie skolasbiedri V.Morozovs un V.Ļuļko – abi nopelniem bagātie Krievijas ģeologi.

Ludmila Makejeva aktīvi ar sportošanu nodarbojusies jaunībā un, trenējoties pie Ausmas Lēmanes, tikusi arī pie sporta klases mākslas vingrošanā. Dejojusi latviešu tautas deju kolektīvā, un, mācoties Liepājas Pedagoģiskajā institūtā, ar sportošanu bijusi uz tu visu laiku. Pēc tam gan nācis lielais pārtraukums. To, ka kustēties vajag, stingri nolēmusi sešdesmit četru gadu vecumā un Liepājā meklējusi vietu, kur vingrot atbilstoši saviem gadiem. Satikusi treneri Svetlanu Putilovu, kura joprojām savā klubā "Libava sports" O.Kalpaka ielā vada vingrošanas grupu pensionāriem. "Sievietes, kas nāk uz šo grupu, nu jau daudzus gadus turas kopā un visas regulāri apmeklē nodarbības. Es pašlaik esmu mainījusi vietu un no O.Kalpaka ielas pārcēlusies uz otru "Libava sports" zāli, kas atrodas Dzērves ielā. Tā man tuvāk mājām. Pirmdienās un trešdienās, kad notiek treniņi, minūtes trīsdesmit no Ezerkrasta paša gala kājām soļoju uz zāli un pēc nodarbībām atpakaļ. Iznāk gan laba pastaiga svaigā gaisā, gan izvingrošanās. Taču meitenes no mūsu pensionāru grupas mani joprojām regulāri aicina uz saviem pasākumiem. Katros lielākos svētkos rīkojam sev jauku kopā sanākšanu, iestudējam kustību priekšnesumus, dziedam, dejojam. Pirms gadiem diviem mūsu grupa pat brauca uz aerobikas festivālu Rīgā, kur ar savu priekšnesumu uzstājāmies kādā naktsklubā." Ikdiena Ludmilas kundzei paiet mājas rūpēs, atbalstot znotu un meitu Tatjanu Saratovu, kura tāpat kā savulaik mamma ir krievu valodas un literatūras skolotāja 5.vidusskolā. Tieši mamma meitu mudinājusi uz fiziskām aktivitātēm, un tagad arī viņa tanī pašā sporta klubā regulāri apmeklē aerobikas nodarbības.

Sanācis tā, ka gadu L.Makejeva nopietni slimojusi un veselības dēļ nav varējusi apmeklēt vingrošanu: "Tas bija grūts laiks, jo jutu, ka aktīvo nodarbību ļoti pietrūkst. Tieši kustību trūkuma dēļ jutos slikti." Abas sarunas biedrenes atzīst, ka to lielisko sajūtu un možumu, kādu cilvēks piedzīvo pēc pilatēm, grūti salīdzināt ar ko citu. Viņas, viena otru papildinot, stāsta: "Tad, kad regulāri vingro, jūtams, ka gaita izmainās, pašsajūta un forma uzlabojas. Jūtamies stiprākas, vingrākas, možākas, lokanākas un dzīvespriecīgākas. Izej pēc treniņa no kluba un atkal redzi, cik pasaule ir skaista! To cilvēks tā nemaz nepamana, ja nav veselības un prieka kustēties."

Divas reizes nedēļā atnākot uz pilatēm, Ludmilai un Valentīnai klubā ir iespēja gan satikties, gan parunāties. "Abas esam viena priekšmeta skolotājas, vienas paaudzes cilvēki un jūtamies kā gara radinieces," viņas smaidot piebilst. Vēl abām esot dārziņi Ječos, kas tiek kopti un aprūpēti, taču arī vasarā vienmēr laiks tiek saplānots tā, lai pirmdienās un trešdienās desmitajā rīta stundā būtu uz pilatēm. "Laiku cilvēks var atrast visam, arī vingrošanai, ja tikai patiešām to grib. Tāpat pietiekami svarīgas atrunas atradīsies, ja nebūs vēlēšanās nākt uz sporta zāli. Un gadu skaitam tur nav nekādas nozīmes!" moži piebilst abas dzīvespriecīgās pensionāres.