Kurzemes Vārds

07:31 Piektdiena, 15. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Pirmā sleja

Piemineklī aizgājusī
Andžils Remess

Tā nu sagadījies, ka šā gada sākums kļuvis par dzejnieku lielu jubileju laiku. Janvāris bija Olafa Gūtmaņa 80.dzimšanas dienas mēnesis, un viņa jubilejas sarīkojumi vēl nav izskanējuši, kad klāt februāris ar Mirdzas Ķempes 100.jubilejas atceri.

Mūzikas cienītāji februārī jau mēģinās saklausīt tuvojošā Starptautiskā pianisma zvaigžņu festivāla skaņas. Teātra cienītāji gaidīs muzikālās izrādes "Sniegbaltītes skola" pirmizrādi. Sporta cienītājiem februāris sāksies ar pagājušā gada Liepājas sporta laureātu godināšanu. Februārī gaidīsim pārskrienam puteņus, zinot, ka aiz tiem nāk pavasara pirmais mēnesis, un līksmākā gadalaika tuvošanos pierādīs arī tas, ka februārī diena jau būs pastiepusies par gandrīz četrām stundām garāka, nekā bija gada nogalē. Un tomēr februārim cauri vīsies Dzejnieces Mirdzas Ķempes simtgade.

Vārdu Dzejniece ar lielo burtu rakstu ne jau tāpēc, lai uzsvērtu Ķempes personību. Viņas personība jau uzsvērta pietiekami ar godinājumiem, no kuriem daži varbūt tagad šķiet odiozi, taču tolaik raksturoja cilvēka padarīto un lomu – Latvijas PSRS Tautas dzejniece, PSRS Valsts prēmijas laureāte. Šo vārdu ar lielo burtu rakstu tā iemesla dēļ, ka atceros jaunos Liepājas literatūras censoņus kādreiz tā dēvējam Mirdzu Ķempi. Nevis vārdā vai uzvārdā, bet godbijīgi – Dzejniece.

Un ne jau tikai tad, kad jauniņajiem Jānim Peteram, Olafam Gūtmanim vai Augustam Štrausam svarīgs bija Ķempes aizliktais labais vārds par viņiem, ko Dzejniece darīja tāpat un labprāt, it sevišķi, ja tas attiecās uz liepājniekiem. Tas notika arī tajās reizēs, kad jaunie sacēla spuras pret Ķempes konjunktūrismu vai pārlieku uzspīlēto internacionālismu. Jā, arī tad jaunajiem un spurainajiem Ķempe bija un palika Dzejniece.

Varbūt tāpēc, ka viņa, kaut arī pacelta lielos augstumos, savā dvēselē palika kopā ar jaunajiem un palika arī liepājniece. Te viņa bija dzimusi, te gājusi skolā, te rakstījusi pirmās vārsmas, te Līvas kapos guldīta viņas vecāmamma un tēvs, un arī Dzejniece pati vēlējās tur dusēt, labi saprotot, ka tas neizdosies, jo viņas statusam pienākas cēlāka vieta.

Un tomēr Ķempe, aizejot Mūžībā, palika Liepājā – piemineklī, ielas nosaukumā, atmiņās.