Kurzemes Vārds

06:27 Piektdiena, 15. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Skatiens

Janvāra jocīgās dejas
Edgars Lūsēns

Savāds šoreiz bijis gada sākums. Nē, tas nenozīmē, ka peļams vai lamājams, taču ar savām īpatnībām, kādas omulīgi tvirtajam sivēnam, kurš bieži vien 2007.gadam pieskaitīts, pagalam nav raksturīgas. Vai gan kāds varēja iedomāties, ka puse janvāra paies ar ziedošiem krokusiem un atraitnītēm dārzu dobēs, ar plaukstošiem ceriņpumpuriem un zaļojošiem mauriņiem. Un vajadzēja Latviju pāršalkt divgades lielākajam pūtienam, lai ziema nāktu pie prāta tiktāl, ka pārvarētu slinkumu un ar sniega mākoņiem liktu aizmirst par globālo sasilšanu.

Traks šā gada sākums bija arī avīžu lasītājiem, par to parūpējās "Latvijas pasts". Grūti pateikt, kāpēc organizācija, kas ar preses piegādi nodarbojas tik daudz gadu, pēkšņi izdomāja pārspēt meistarībā pati sevi. Lauzt nav tas pats, kas celt – vēsta krievu sakāmvārds, un ne vienmēr mūsdienu tehnoloģijas dod cerēto efektu loģistikas optimizācijā. Skumji, ka "Latvijas pasts" atļāvās rīkoties tik neapdomīgi pašpārliecināti, ka šā uzņēmuma ievārītā putra izdevējiem un avīžu lasītājiem jāstrebj vēl šobaltdien, bet pats galvenais – nav zināmi termiņi, kad viss šis bardaks beigsies. Katrā ziņā visnotaļ savtīgā "Latvijas pasta" rīcība, veicot eksperimentus uz lasītāju un izdevēju rēķina, ne vien iedragājusi šās organizācijas reputāciju, bet arī pamatīgi sašķobījusi uzticību tai. Diemžēl tagad "Latvijas pasta" klientiem vienīgais risinājums ir būt pacietīgiem.

Gada sākums Liepājai nesa arī negaidītu varmācības vilni, kad pāris nedēļās sadurto skaits vien pārsniedza pērn visa gada laikā varmāku iespēto. No sākuma asinsdarbu aktivitātēs tika vainots pilnmēness, vēlāk nejaušība un likteņa sakritības. Iespējams, šajos subjektīvajos iemeslos meklējami objektivitātes asni, tāpat negribas apšaubīt Liepājas kārtību sargājošo struktūru profesionalitāti, kas publiski tiek slavēta svētku reizēs sakarā ar smago noziegumu atklāšanu. Vienīgais, ko gribu bilst: varmāku upuriem, it īpaši smagajos gadījumos, diezin vai par mierinājumu kalpo tas, ka vainīgie tiek sodīti. Ar to gribēju uzsvērt, ka pilsētā, iespējams, varētu vēlēties kārtību sargājošo struktūru cītīgāku uzraudzību. Tiesa, te iznāktu atdurties pret kadru trūkumu, kas pamazām kļūst par Ahileja papēdi lērumā pilsētas struktūru un uzņēmumu.

Janvāris bija arī naudas skaitīšanas laiks, jo pilsētā tika pieņemts visnotaļ saulains 2007.gada budžets, bet Rožu ielā notikusī Latvijas Lielo pilsētu asociācijas sanākšana vēlreiz iezīmēja šo pašvaldības struktūru apņēmību nopietni cīnīties, lai Eiropas Savienības miljoni pienācīgi ripotu arī lielo pilsētu, tai skaitā projektu veidošanas prasmi atzīstamā līmenī apguvušās Liepājas virzienā. Izskatās, ka par Eiropas naudām lielajām pilsētām gan nāksies krietni pacīnīties, jo mazākie brāļi brēc par savām tiesībām, bet Rīga droši vien arī nāks pie prāta tādā ziņā, ka beigsies divu lielāko labējo partiju savstarpējā matu skaldīšana un tad savu lielāko kumosu gribēs arī galvaspilsēta. Bet par Liepājas budžetu runājot, gribētu, lai liepājnieki gada beigās būtu tikpat smaidīgi, cik tie ierēdņi, kas stāsta, cik labāk kura nozare dzīvos. Tad arī mūspusē mazāk būs anekdošu par statistiku.