Kurzemes Vārds

06:41 Piektdiena, 15. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Dienas tēma

Dzīvokļa remonts – pārbaudījums nerviem un makam
Sarmīte Pelcmane

Kaut arī pēdējos gados Liepājā būvniecības apjomi ievērojami auguši un liepājnieki ik uz stūra var vērot attīstību dažādu apjomīgu būvobjektu celtniecībā, tāpat infrastruktūras projektu īstenošanā, tomēr iedzīvotāji, kas vēlas veikt kādu nelielu remontu savā mājoklī – izremontēt istabu vai atsvaidzināt virtuvi, vannas istabu utt., izjutuši, ka tas nemaz nav tik viegli izdarāms. "Kurzemes Vārds" pētīja, kāpēc pilsētā, kurā tikt daudz būvfirmu un izvērsta lielobjektu celtniecība, tik krasā pretstatā ir liepājnieku ierobežotās iespējas atrast amata meistarus mazākiem remontdarbiem.

Samaksāts ir, rezultāta nav

35 gadus vecais privātmājas īpašnieks Ingemārs "Kurzemes Vārdam" pastāstīja, ka jauniegādātās celtnes piemērošana ģimenes vajadzībām izrādījies grūtākais process, ko vīrietim jebkad dzīvē nācies īstenot. Taupot līdzekļus, ģimenes galva sameklējis remontētājus pēc sludinājuma un priekšroku devis brigādei, kas prasījusi mazāko samaksu. Jāpiebilst, ka vienošanās tikusi panākta mutiski, neslēdzot oficiālu līgumu, proti, apejot nodokļus. Tomēr iecere tādējādi ietaupīt līdzekļus neesot attaisnojusies, atzīst Ingemārs.

Sākums gan bijis daudzsološs – haltūristu brigāde pirmajās dienās ieradusies mājā un strādājusi, ka prieks. Taču idille ilgi nav turpinājusies. Drīz vien sākušās dīkstāves, un ģimenes galva manījis, ka samaksātā nauda netiek likta lietā. Radies iespaids, ka samaksātie līdzekļi tiek izmantoti citām vajadzībām. Tad arī Ingemārs uzzinājis, ka improvizētās celtnieku brigādes šefs ir parādā jau daudziem klientiem.

"Man ir tāda dzīves filozofija, ka cilvēkiem vajag uzticēties," atzīst Ingemārs. "Bet šā remonta laikā pārliecinājos, ka tas cilvēks nebija godīgs pret mani, tāpat kā pret citiem klientiem, tādējādi viņš radīja problēmas gan sev, gan pasūtītājiem."

Ingemārs guvis mācību un nācis pie skumjas pārliecības, ka uzticēties nevar nevienam. Bet kā lai galu galā paveic iecerēto savas mājas remontu? Nopietnākas būvfirmas ar vannasistabu remontu, jumta uzlikšanu vai dzīvojamās istabas kamīna izbūvi neķēpājas. Neesot finansiāli izdevīgi. Tā nu parastam mirstīgajam atliek tikai meklēt haltūristus. Turpmāk Ingemārs, meklējot būvniekus, paļausies tikai uz pazīstamu un uzticamu paziņu ieteikumiem. Ja brigāde iepriekš veikusi darbus pieņemamā līmenī, turklāt kaut cik ievērojusi nolīgtos termiņus, tad tikai ar tādiem celtniekiem var mēģināt strādāt, uzskata Ingemārs, kurš celtnieku neizdarīto pats pūlējies pabeigt pēc darba brīvajā laikā.

Jādara pašiem

Ne mazāk saspringti klājies 25 gadus vecajai Liepājas rajona iedzīvotājai Angelinai, kura tikai vēlējusies izremontēt vannasistabu. Vispirms ģimene gribējusi sameklēt licencētu firmu, taču pēc atkārtotas zvanīšanas saņēmusi atteikumu, ka firmas ar vienu vannasistabu nenodarbojas.

Tad sākusies individuālo meistaru meklēšana. Pirmais atrastais un nolīgtais remontētājs dažas reizes parādījies, tad pazudis, kaut arī iepriekš bija gari un plaši izrunāts, kā viņš veiks remontu, turklāt bija jau samaksāts avansā. Ģimene pieļauj, ka cilvēks, kurš jau sākumā šķitis ļoti nevaļīgs, saņēmis izdevīgākus darba piedāvājumus vai varbūt padevies zaļā pūķa vilinājumam. Pēc pāris dienām pazudis arī nākamais atrastais meistars. Visbeidzot, kad tālēs zilajās izkūpējis arī trešais remontētājs, ģimene sapratusi, ka nav ko cerēt uz lietpratējiem, ir jādara pašiem, jo iepriekšējie pūliņi vilkušies pusgada garumā, bet rezultāta kā nav, tā nav. Vīrs, kā pratis, pabeidzis vannasistabas remontu pēc darba brīvākajos vakaros. "Galvenais, ka mēs bijām gatavi maksāt, cik tikai remontētājs gribētu. Jo paši daudz strādājam, naudas ir pietiekami, gribētu to likt lietā, taču – nekā," pieredzēto pārdomā Angelina.

Tagad ģimene gribētu remontēt arī virtuvi un nav pārliecināta, ka varēs to veikt saviem spēkiem. Tāpēc jau laikus aptaujā paziņas un meklē, vai kāds nezina labus meistarus, kam būtu laika pastrādāt un gribēšana nopelnīt.

Gribētos ātrāk

Savukārt 38 gadus vecā liepājniece Inta, kura tikko pārdzīvojusi sava dzīvokļa apjomīgu remontu, uzskata: "Celtniekus Liepājā nav problēmas atrast, to ir ļoti daudz un tie ir dažādi. Bet ir problēma noteikt, kuri būs tie īstie strādātāji un kuri padosies zaļā pūķa varai."

Šai sievietei laimējies – divistabu dzīvoklīša remontam nolīgusi celtnieku brigādi, kas strādājusi labi un kvalitatīvi, tikai viena bēda – bijušas grūtības ar termiņiem.

Celtnieki, kā uzzinājusi dzīvokļa īpašniece, pamatdarbā strādājot kādā budžeta iestādē un haltūrējot tikai brīvākos vakaros. Tāpēc darbu kvalitāti remontējamā dzīvoklī saimniece atzīst par labu, bet pasūtītāju apgrūtinājusi lēnā izpilde. Jo celtnieki pazuduši no dzīvokļa ikreiz, kad pamatdarbā bija darāms darbs, tā nu dzīvoklīša remonts palicis otrajā plānā. Līdz ar to mēneša vietā, ko remontam bija paredzējusi dzīvokļa saimniece, aizgājis aptuveni pusgads. Bet, kā atzīst sieviete, rezultāts esot teicams, kaut arī krietni aizkavējies. "Kā tajā teicienā – labs nāk ar gaidīšanu," viņa nosmejas un ķildas nemeklē, jo ir priecīga, ka viss beidzies laimīgi.

Trūkst darbaroku

Protams, nevar apgalvot, ka negatīva pieredze būtu visiem, kas ķērušies pie sava dzīvoklīša remonta. Gan jau ir arī veiksminieki, kam laimējies atrast uzcītīgus strādniekus. Taču šoreiz laikraksts apkopoja tieši to iedzīvotāju viedokļus, kam remonts prasījis krietnus pārdzīvojumus. Un runa jau ir tikai par vidusslāņa cilvēkiem, kas ierobežoto finansiālo līdzekļu dēļ mēģina taupīt un paveikt remontu pēc iespējas lētāk, tāpēc arī spiesti meklēt celtniekus, kas prasītu mazāku samaksu. Iespējams, bagātākas ģimenes savu ekskluzīvo privātmāju celtniecībai un remontam var atļauties algot dārgākās firmas, maksājot vēl pa virsu un tādējādi panākot teicamu rezultātu.

Pētot situāciju, "Kurzemes Vārds" apzvanīja vairākus remontarbu veicējus, kas reklamējas laikrakstā un internetā. Secinājums: celtniekiem lielā pieprasījuma dēļ tagad tiešām ir iespēja izvēlēties, kuru objektu remontēt un kuru ne, turklāt arī diktēt noteikumus samaksas ziņā. Viens no sazvanītajiem, kādas remontbrigādītes vadītājs, tā arī pateica, ka darba esot pietiekami, remontētāji varēšot nākt uz dzīvokli strādāt tikai vakaros, un tas prasīšot vairākus mēnešus.

"Kurzemes Vārds" aptaujāja arī būvfirmu vadītājus, kuri visi kā viens atzina, ka lielākai firmai nav izdevīgi tērēt laiku un jau tā trūkstošās darbarokas vienas vannasistabas remontam vai tapešu līmēšanai kādā istabā. "Šobrīd darba ir atliku likām, nespējam pat tikt galā ar lielākiem objektiem," atzina, piemēram, SIA "Liepājas Celtniecības kompānija" direktors Vents Vīksna. Viņš arī sacīja, ka firmām arvien lielāka problēma ir strādājošo trūkums, jo atrast labus celtniekus kļūst arvien grūtāk. Kaut arī lielākajā daļā celtniecības uzņēmumu strādājošajiem jau vairākkārt paaugstinātas algas, tomēr strādnieku trūkst pat labi atalgotajos amatos. Vai nu daļa labāko, aktīvāko strādnieku devusies peļņā uz Īriju utt., vai arī pietiekami labi nopelna haltūrējot, visbeidzot – joprojām netrūkst arī tādu, kurus darbs interesē tikai līdz pirmajai algas dienai, pēc kuras darbinieks pazūd, notriec sapelnīto un acīmredzot atrod nākamo darbavietu.

Ieinteresējies pat ministrs

Skumjākais, ka šādā vispārējā celtnieku trūkuma apstākļos cieš pasūtītāji, kuri, ja vēl nav noslēgts oficiāls līgums, nesagaidot rezultātu, attopas pavisam bezcerīgā situācijā. Piemēram, jau minētais Ingemārs, kurš centās ietaupīt, neslēdzot līgumu, tagad nezina, kā piespiest haltūristus paveikt darbus, par kuriem ir jau samaksāts, vai arī atdabūt naudu. Tāpat nav nekādas garantijas, ka tad, ja darbi izrādīsies veikti pavirši, būs iespējams remontētājus piespiest izlabot brāķi.

Taču problēmas ar darbu kvalitāti ir ne tikai haltūristiem, grēko pat lielas būvfirmas, kuras acīmredzot sagrābjas tik daudz darbu, ka netiek galā. Pēdējās vētras parādījušas, ka pat nesen nodoti objekti neiztur pārbaudi. Vētra ir plosījusies vismaz divos holdinguzņēmuma "UPB" savulaik renovētajos un būvētajos objektos – Alsungas vidusskolai norauts jumts, bet Liepājas policijas ēkai vējš noplucinājis daļu fasādes. Vētrā cietusi arī Liepājas Latviešu biedrības ēka, kuras atjaunošanā piedalījusies akciju sabiedrība "UPB". Bet izdevniecība "Santa" iesūdzējusi uzņēmumu tiesā, jo tā būvētajā izdevniecības jaunajā ēkā uzreiz pēc nodošanas konstatēts daudz nepilnību un brāķa. Protams, ne jau minētajam uzņēmumam vienam gadās šādas ķibeles. Problēma, jādomā, ir tāda, ka ģenerāluzņēmēji, paši netiekot galā ar lielo apjomu, pēc uzvaras konkursos uztic darbus veselai virknei apakšuzņēmēju.

To, ka nokaitētajā būvniecības jomā steigas un darbaroku trūkuma dēļ arvien jūtamākas kļūst problēmas ar darbu kvalitāti, atzinis pat ekonomikas ministrs Jurijs Strods. Viņš aģentūrai LETA sacījis: "Būvniecības straujā attīstība vienlaikus gan priecē, gan rada problēmas. Kādreiz pasūtītājs izvēlējās būvniekus, bet tagad ir gandrīz vai otrādi – celtnieks pasaka pasūtītājam: "Es tikai tad un tad būšu brīvs." Būvnieku trūkums ir viens no iemesliem, kas veicina nekvalitatīvu šo darbu veikšanu." Ministrs norādījis, ka Ekonomikas ministrijā izveidota darba grupa, kas analizē, kā mainīt normatīvos aktus, lai uzlabotu situāciju.