Kurzemes Vārds

18:39 Svētdiena, 21. jūlijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Pirmā sleja

Zagšanas kāre un ekonomika
Ints Grasis

Svešas mantas piesavināšanās kaite ir ļoti sena tradīcija, kas aktualitāti nav zaudējusi līdz pat mūsdienām. Kopš sākusi zelt un plaukt tirdzniecība, rodoties aizvien jauniem un jauniem veikaliem un supermārketiem, arī Liepājā ik dienu no policijas pienāk informācija par jaunākiem vai vecākiem zaglēniem un viņu guvumu no tirgotavu plauktiem. Tieši pēdējos gados aizvien vairāk. Un tikai ar daļu no šīs informācijas jūs, lasītāji, varat iepazīties "Kurzemes Vārda" notikumu slejā, jo, ja tiktu publicēti pilnīgi visa informācija, tā jums kļūtu par apgrūtinājumu.

Nupat publiskots interesants pētījums. "Eiropas mazumtirdzniecības veikala zādzību barometra" dati vēsta, ka Eiropas tirdzniecības uzņēmumiem zādzību dēļ pagājušajā gadā ir radīti 29 miljardu eiro (20,4 miljardu latu) lieli zaudējumi, kas katrai Eiropas ģimenei izmaksājuši 220 eiro (155 latus). Droši vien nav daudz tādu liepājnieku, kas, izlasot par kāda garnadža piedzīvojumiem netālajā veikalā aiz stūra, aizdomājas līdz tam, ka patiesībā zagļu nepārtrauktie sirojumi tirdzniecības vietās ietekmē arī mūs, kas, godīgi maksājot par preci, daļēji sedzam veikalnieka ciestos zaudējumus. Vārdu sakot, pārmaksājam. Galu galā tirgotāja vienīgā iespēja pasargāt sevi no zaudējumiem ir pielikt pie cenas. Ja nebūtu zādzību, mazumtirdzniecības uzņēmumam nebūtu jāmaksā ne par drošības sistēmām, ne jāalgo apsardze, un tas tikai samazinātu cenas.

Zādzību rādītāji visās trijās Baltijas valstīs ir līdzīgi, un šajā pētījumā esam vienā katlā. Salīdzinot ar 2005.gadu, kad Baltijas uzņēmumu zaudējumi bija 1,27 procenti no kopējā apgrozījuma, pērn šis pats rādītājs palielinājās līdz 1,32. Tātad vēl iespaidīgāks šis pieaugums ir naudas izteiksmē, jo tirdzniecības apgrozījums valstī taču palielinās.

Bet, ja paraugāmies uz pētnieku izveidoto visvairāk zagto preču topu, tad saprotam, ka esam Eiropā, jo liepājnieku (ne)tikumi ir gluži tādi paši kā citur Vecajā kontinentā – parfimērijas preces, skuvekļi, kosmētika, alkohols, pārtika, apģērbi. Latvijā nagi niez aptuveni sešiem procentiem pircēju, un Latvijas tirgotājiem zādzības veikalos gadā rada aptuveni 40 miljonu latu lielus zaudējumus. Palūkojoties uz šo skaitli, ikvienam kļūst skaidrs, ka zādzības ir ne tikai kriminālistikas, bet arī ekonomikas jautājums.