Kurzemes Vārds

02:56 Otrdiena, 14. jūlijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Novada ziņas īsumā

Vēlas ieviest uzlabojumus medicīnā

Liepājas Rajona padome apspriedusi arī iespēju pretendēt uz Norvēģijas finansējumu attīstības projektiem, kurus šoreiz nolemts vērst uz medicīnas aprūpes pakalpojumu sakārtošanu.

Šogad gan vēl nav jāatvēl nekāds līdzfinansējums, vienīgi jāiegulda nauda projekta sagatavošanā, taču atbalsta gadījumā būs nepieciešams arī līdzdalības maksājums. Projekts paredzēs digitālā rentgena aparāta iegādi Priekules slimnīcai un ar internetu aprīkotu datoru iegādi visiem rajona feldšerpunktiem, tāpat darbinieku apmācību un nepieciešamo telpu rekonstrukciju, kā arī vairāku mediķu iespējamo stažēšanos Zviedrijā. Rezultātā arī rajonā tiktu sperts solis pretī e-medicīnas ieviešanai un varēs gan rentgena attēlus nosūtīt mediķiem uz pašvaldībām, gan izmantot citas moderno tehnoloģiju priekšrocības. Kopējās projekta izmaksas tiek lēstas ap 290 tūkstošiem eiro, bet par ieviešanas termiņiem vēl runāt pāragri


Galveno balvu izpelnās Renārs un Sanita

Pagājušās nedēļas nogalē Rucavas Kultūras namā notikušajā dziesmu, deju, parodiju un "Popielas" konkursā "Ne tikai zvaigznes spīd", galveno balvu kopā ar Sanitu Cāli izcīnīja Renārs Juzups no Dunikas. Viņi izpildīja Zigmara Liepiņa dziesmu "Jāpadomā".

Kā "Kurzemes Vārdam" pastāstīja Rucavas Kultūras nama vadītāja Sanita Skudiķe, uzvarētāji noteikti arī katrā nominācijā. Tie ir Lauris Sils no Nīcas, kurš ar dziesmu "Es tevi gaidu" ieguva visvairāk atsauksmju un arī skatītāju balvu. Deju grupā par labākajiem atzīta piecu Rucavas zēnu grupa "West", bet "Popielā" laurus plūca meitenes no Nīcas. Visi konkursa dalībnieki saņēma pārsteiguma balvas, ko bija sagādājuši sponsori, bet ar ziediem dziedātājus, dejotājus un parodētājus sveica pagasta pašvaldība. Tagad tradicionālais konkurss uzņēmis kursu uz savu piecpadsmito jubileju, kas notiks nākamgad. Kultūras nama vadītāja domā, ka tie, kas vēlas uzvarēt, jau tagad droši var sākt gatavoties startam Rucavā.


Cenšas nesamazināt maksājumus lauksaimniecībai nelabvēlīgajos apvidos

Uzklausot lauksaimnieku un zemnieku organizāciju ierosinājumus, Zemkopības ministrija radusi iespēju izmainīt to maksājumu kārtību, kas bija paredzēta sākotnēji izstrādātajā Lauku attīstības programmas projekta sadaļā par atbalstu lauksaimniecībai mazāk labvēlīgos apvidos.

Eiropas Komisija, kā zināms, bija noteikusi, ka atbalsts saimniecībām, kuras strādā lauksaimniekošanai nepiemērotos reģionos, pakāpeniski no gada gadā būs jāsamazina. Tomēr, veicot aprēķinus un pārlūkojot Lauku attīstības programmas projekta sadaļas, ministrijas speciālistiem esot izdevies rast iespēju palielināt nelabvēlīgajiem apvidiem paredzētās likmes. Tas panākts, pārgrupējot maksājumu līdzekļus. Izdevies panākt, ka līdz 2010.gadam maksājumi tiem, kas saimnieko lauksaimniecībai nelabvēlīgajos reģionos, saglabāšoties gandrīz tajā pašā līmenī, kāds bija no 2004. līdz 2006.gadam. Tā, piemēram, tie lauksaimnieki, kas strādā 1.kategorijas apvidū, šogad saņemšot 33 eiro par hektāru, bet 2008. un 2009.gadā - 25 eiro par hektāru. Savukārt 2.kategorijas apvidos šī maksa šogad būs 46 eiro, bet turpmākajos divos gados - 40 eiro par hektāru. Vēl augstākas likmes paredzētas 3.kategorijas apvidos: šogad tiks maksāti 64 eiro par hektāru, bet nākamgad un 2009.gadā - 58 eiro par hektāru. Ministrija informējusi, ka naudu saņems tikai tie zemes apsaimniekotāji, kas ražo lauksaimniecības produkciju, nevis dīvānu zemnieki, kuri tikai skaitās zemes īpašnieki. Turklāt kontrole šajā jomā būšot ļoti stingra.


Piedāvā aerobikas nodarbības

No janvāra Vecpils pagasta iedzīvotājiem tiek piedāvāta iespēja piedalīties aerobikas nodarbībās, pastāstīja Vecpils pašvaldības pieaugušo izglītības koordinators Jānis Aigars.

Interese par aerobiku no iedzīvotāju puses parādījusies jau rudenī, tāpēc tika meklēta šāda iespēja. Braukt pie vecpilniekiem piekritusi aerobikas trenere Jana Kalderauska, un 11.janvārī notikusi pirmā nodarbība, uz kuru ieradušās vairāk nekā 10 vecpilnieces. Tagad trenere Vecpilī ierodas reizi nedēļā - ceturtdienās. Nodarbības notiek Vecpils pamatskolas sporta zālē no pulksten 15 līdz 16.30.

J.Aigars pastāstīja, ka aizvien ir iespējams pieteikties aerobikas nodarbībām, bez tam tajās tiek izmantoti arī ārstnieciskās vingrošanas elementi.


Bitenieku bažas ir pamatotas

Temperatūras svārstības šoziem Lejaskurzemē ir ievērojamas. Tās sarežģījušas bišu pārziemošanu. Daudzās dravās jau konstatēts, ka dažas no saimēm ir aizgājušas bojā.

Kā "Kurzemes Vārdam" pastāstīja Latvijas Biškopības biedrības Liepājas rajona nodaļas vadītājs Māris Romanovs, krasās laika apstākļu izmaiņas sekmējot varrozes un citu bišu slimību izplatīšanos, tādēļ jāvēršas pret kaitēm. Tomēr ziemā neko uzsākt nav iespējams. Lai saņemtu izsmeļošas atbildes, kā rīkoties, uz Liepāju aicināts Latvijas Biškopības biedrības padomes priekšsēdētājs Juris Šteiselis, kurš apsolījis ierasties 10.februārī. Tad pulksten 11 Liepājas 2.bibliotēkā, Autoru ielā 4/6, notiks nodaļas biedru sapulce.

Tāpat Juris Šteiselis solījis pastāstīt par atziņām, kas gūtas pieredzes apmaiņas braucienos uz ārvalstīm. Viņš runāšot arī par Eiropas Savienības regulas prasībām biškopības produktu primārai ražošanai. Aizvien vēl neskaidrs dravniekiem ir jautājums, kā un kur varēs iegādāties cukuru pēc tam, kad cukurfabrikas Latvijā būs likvidētas un kāda būs ievestā cukura cena. Arī to viņi vēloties uzzināt no padomes priekšsēdētāja. Māris Romanovs solīja, ka sapulcē pārrunātas tikšot visas biedrības nodaļas aktualitātes.


Siltuma izmaksas zemākas nekļūs
Viktors Ulberts

Energoresursu cenas nākotnē tikai paaugstināsies, tāpēc arī apkures tarifs nesamazināsies. Siltumenerģētiķi var tikai censties, lai izmaksas nepalielinātos straujiem lēcieniem, un Grobiņas pagastā par to tiek domāts, apgalvo SIA "GP Komunālserviss" valdes loceklis Staņislavs Veits, kurš uzņēmumā ir atbildīgs par siltuma nozari.

Iespaidīgs cenu kāpums

Nedaudz atskatoties vēsturē, S.Veits, kurš siltumenerģētikas jomā strādā kopš 1981.gada, pastāstīja, ka 1997.gadā Grobiņas Pagasta padome no zvērsaimniecības pārņēma savā paspārnē visu komunālo sistēmu. Mājas bijušas ļoti sliktā stāvoklī, kad pienāca rudens, katlumāja vispār nedarbojās. Iedzīvotāji paši sāka uzstādīt savas krāsniņas, tā saucamos godmanīšus. Tad pašvaldība pasūtīja jaunas siltumtrases izbūvi, apkures katla atjaunošanu, kā arī gāzes ģeneratora priekškurtuves izgatavošanu. Šim mērķim tika ņemts kredīts, kurš tiks maksāts vēl līdz 2008.gadam. "Darbs bija ieguldīts liels. Pēc inženieru projekta tika izgatavots tāds katls, kurā varētu sadedzināt jebkuru kurināmo pat ar lielu mitruma sastāvu. Taču, darbinot gāzes ģeneratoru ar visāda veida kurināmo - krūmu šķeldu, kūdru, lapkoku skaidām -, nevar saražot pietiekami lielu siltumu," skaidro S.Veits. Lai nodrošinātu vajadzīgo siltumu, bija vajadzīgas kvalitatīvas skujkoku skaidas, un tās arī tika pirktas. Taču laiki mainās, un patlaban šis kurināmais kļuvis ārkārtīgi dārgs. "1997.gadā mēs par kubikmetru skaidu maksājām 30 santīmu. Pašlaik par kubikmetru labu skaidu jāmaksā līdz 11 latiem. Cenu atšķirība ir ļoti milzīga," norāda S.Veits. Tam ir savi iemesli. Proti, pirms 10 gadiem kokzāģētavu bizness ritēja ar pilnu jaudu, taču ražošanas atlikumu - tās pašas skaidas - bija grūti pārdot. Taču nupat daudzi uzņēmumi paši sākuši no tām ražot briketes, kas ir ļoti vērtīgs un parocīgs kurināmais, un ārzemnieki par skaidām maksā augstu cenu. "Ja mēs nepārtraukti kurinātu tikai ar šīm dārgajām skaidām, uzņēmums vairs nespētu iekļauties spēkā esošajā apkures tarifā - 70 santīmu par apsildāmās platības kvadrātmetru," apgalvo S.Veits. Lai nodrošinātu nepārtrauktu apkuri abās ar skaidām kurināmajās katlumājās Dubeņos un Cimdeniekos, diennaktī nepieciešami 60 kubikmetri skaidu. "Tādu daudzumu skaidu neviens privātuzņēmējs nespēj nodrošināt, izņemot uzņēmumu "Driāda Prim". Taču arī cena tur nav zema." Tāpēc "GP Komunālserviss" ir spiests variēt un meklēt lētāku kurināmo Saldus rajonā, kur iegādātās skaidas ir mazāk kvalitatīvas. Pievienojot tām šķeldu un nedaudz dārgo skaidu, katlumājā tiek uzturēta nepieciešamā temperatūra.

Lai meklētu risinājumu, S.Veits kopā ar Grobiņas Pagasta padomes priekšsēdētāju Aivaru Priedolu apbraukājuši vairākas pašvaldības, kur iepazinušies ar katlumāju darbību. Atrasts risinājums - priekškurtuves, kurās, sadedzinot arī krūmu šķeldu, iespējams nodrošināt nepieciešamo temperatūru. "Plānojam, ka šogad tādu izdosies uzbūvēt Dubeņos. Skaidas lētākas nepaliks, taču tarifu nepārtraukti celt arī nav jēgas. Kas to spēs samaksāt!" secina S.Veits.

Gāze tomēr izrādās lētāka

Taču S.Veits novērojis, ka ne vienmēr ir vainojamas temperatūras svārstības katlumājā. "Esmu apstaigājis vairākus dzīvokļus un redzēju, ka tur daudzviet radiatoriem ir noņemtas vairākas sekcijas. Jo agrāk, pirms komunālo sfēru pārņēma pašvaldība, iedzīvotājiem maksu par apkuri aprēķināja, ņemot vērā tā saucamo ribu skaitu. Bez tam ļoti daudzos dzīvokļos ir veci plakanie konvektori, kuriem nav vajadzīgās siltumatdeves." Taču, mainot radiatorus dzīvoklī, nevajadzētu iebraukt otrā grāvī, proti, jaunu radiatoru ierīkošanu vajadzētu saskaņot ar "GP Komunālserviss" speciālistiem, kuri pateiks, vai izvēlētā prece atbilst esošajai apkures sistēmai. "Ļoti daudzi, veicot tā saucamo eiroremontu, patvaļīgi, bez saskaņošanas pārveido apkures sistēmu. Bet jaunajiem konvektoriem gan izejā, gan ieejā ir daudz tievākas caurules, nekā mājas projektā paredzēts. Līdz ar to tiek izjaukta visa mājas apkures sistēma, kādēļ var ciest ne tikai pats dzīvokļa īpašnieks. Arī kaimiņi pēkšņi pamana, ka viņiem vairs nepienāk tāds siltums, kāds bija iepriekš," situāciju raksturo S.Veits.

Vēl problēmas sagādā fakts, ka daudzi dzīvokļi ir atvienoti no centralizētās siltumapgādes, un saimnieki tos apkurina paši. Piemēram, Robežniekos vienā mājā ir astoņi dzīvokļi, taču centralizēti siltums tiek piegādāts tikai četriem. Tas nozīmē, ka katlumājai ir daudz lielākas izmaksas. Tāpēc tiek meklēta juridiska iespēja panākt, lai šo dzīvokļu īpašnieki maksātu vismaz 10 līdz15 procentu no apkures tarifa par stāvvadu izmantošanu.

Savukārt tālākā nākotnē tiek plānots ieviest gāzes apkuri Cimdeniekos. Jo, pat neraugoties uz gāzes cenas celšanos, šis kurināmais izmaksājot lētāk nekā skaidas. "Te jārēķina ne tikai kurināmā cena, bet arī papildu izmaksas. Katlumājā, kur dedzina skaidas, vajadzīgs kurinātājs, traktorists, kuriem jāmaksā alga, transportlīdzeklis, kas atved kurināmo, degviela u.c. Savukārt gāzes apkures katls darbojas automātiskā režīmā," norāda S.Veits.


Rudastes atkal iznēsā trakumsērgu

Pērnā gada rudens mēnešos nebija reģistrēts neviens meža dzīvnieku saslimšanas gadījums ar trakumsērgu, un jau šķita, ka bīstamā kaite Lejaskurzemi atstājusi. Tomēr priecāties bijis pāragri, jo decembrī un arī janvāri atkal konstatēti divi saslimšanas gadījumi.

Pārtikas un veterinārā dienesta vecākais inspektors Sandris Vecbaštiks "Kurzemes Vārdam" pastāstīja, ka abas reizes vainīgās izrādījušās lapsas. Decembrī kāda rudaste apmeklējusi Durbes novada lauku saimniecību "Stiebri" Tadaiķos, kur suņi klaidoni nokoduši. Analīzes parādījušas, ka kūmiņš ir ne tikai vistu zaglis, bet arī trakumsērgas iznēsātājs. Līdzīgi notikumi risinājušies janvārī Sakas novadā, kur "Kalnmaļu" sētā ieklīdušo lapsu saplosījuši modrie mājas sargi. Interesanti, ka Liepājā veiktās analīzes nav trakumsērgu uzrādījušas, taču sērga atklāta, kad paraugi nosūtīti uz galvaspilsētu. Sandris Vecbaštiks to izskaidro tādējādi, ka slimība bijusi noslēpusies meža dzīvnieka organismā dziļāk.

Ziemā meža dzīvnieki nav mazāk aktīvi kā vasarā, jo tiem ir jādodas garos pārgājienos, lai sagādātu sev iztiku. Vienīgais, kas viņiem traucē pārlieku izvērsties, ir mednieki. Arī janvārī viņi turpina medīt lapsas un jenotus, lai konstatētu, vai tie baudījuši no gaisa izkaisīto un pret trakumsērgu vērsto vakcīnu.


Neklātnieki pēta reģiona centru

Liepājas Pedagoģijas akadēmijas telpās notika Liepājas rajona Neklātienes vidusskolas tradicionālais konkurss skolas konsultāciju punktu komandām. Šā gada konkursa temats bija "Liepāja - reģiona centrs".

"Mājās konkursa dalībnieki bija izpētījuši Liepājas un pilsētas vai pagasta, kurā atrodas konsultāciju punkts, savstarpējos sakarus un sagatavojuši mājasdarba prezentāciju," pastāstīja skolas direktore Daina Lukjanova. Noskaidroti interesanti fakti. Piemēram, Grobiņas Konsultāciju punkta audzēkņi uzzinājuši, ka aptuveni 35 procenti grobiņnieku darbu atraduši Liepājā. Komandas atbildēja arī uz jautājumiem par Liepājas vēsturi, ekonomiku, kultūru, arhitektūru un iedzīvotājiem. "Konkursu vadīja Grobiņas Konsultāciju punkta skolotājs Egils Jucevičs, bet piedalījās četru - Aizputes, Cīravas, Grobiņas un Nīcas konsultāciju punktu - komandas," turpināja D.Lukjanova. Žūriju veidoja šo konsultāciju punktu skolotāji.

Visvairāk punktu ieguva Nīcas Konsultāciju punkta komanda (Konsultāciju punkta vadītāja - skolotāja Aija Biruta Bumbule) un ierindojās pirmajā vietā. Par vienu punktu atpalika un otrajā vietā ierindojās Cīravas Konsultāciju punkta komanda (konsultāciju punkta vadītāja - skolotāja Dace Pole). Taču arī pārējie guva derīgu pieredzi un, cerams, arī jaunas zināšanas.


Aicina darbā Neatliekamajā medicīniskajā palīdzībā

Pildot mūsu valstī izstrādāto masterplānu veselības aprūpē, ir paredzēts līdz 2010.gadam, paplašinot iespējas Liepājas rajona iedzīvotājiem laikus saņemt neatliekamo medicīnisko palīdzību, atvērt vēl divas šā dienesta bāzes vietas - Nīcā un Pāvilostā.

Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras speciāliste Marina Čerņakova "Kurzemes Vārdam" pastāstīja: lai šo iespēju nodrošinātu, pirmām kārtām nepieciešami speciālisti, kas šajās vietās strādā. Gan Nīcā, gan Pāvilostā vajadzīgi vismaz 12 darbinieki. Šobrīd apzina tos mediķus, kuri vēlētos strādāt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā, lai nodrošinātu viņu apmācību.

"Ja ir cilvēki, kas vēlas to darīt, lūdzu viņus pieteikties pie Liepājas rajona galvenās ārstes Tatjanas Ešenvaldes," sacīja M.Čerņakova. Viņa pieļāva, ka tikpat labi tie var būt vietējie cilvēki, kā arī speciālisti no tuvējās apkārtnes. M.Čerņakova informēja, ka gan Nīcā, gan Pāvilostā būs tikai bāzes stacijas, bet ne dispečerpunkti. Tos atbilstoši valstī izstrādātajam masterplānam izvietos centralizēti. Tikai pagaidām vēl nav skaidrības, vai viens kopīgs dispečerpunkts būs visai Kurzemei, vai arī tāds būs atsevišķi katrā rajonā, norādīja M.Čerņakova.