Kurzemes Vārds

02:01 Otrdiena, 4. augusts
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Dzīvokļu fonds

Nama vecākā par namu un iedzīvotājiem
Kirils Bobrovs

Ar Katedrāles ielas 15.nama vecāko Tatjanu Bažanovu runājām aptuveni pirms diviem gadiem. Kopš tā laika daudz kas mainījies, kaut vai tas, ka Tatjanu pieņēma darbā namu pārvaldē "Karosta". Šeit viņa, starp citu, atbild par sakariem ar namu vecākajiem, par sapulču norisi namos, pieņem iesniegumus par veicamajiem darbiem. Tādā kārtā mūsu tikšanos var uzskatīt par sarunas turpinājumu.

Vai mainās jūsu dzīvojamais rajons? Vai tiešām nekas nav uzlabojies?
– Lielu izmaiņu nav. Toties nav vairs neapdzīvoto dzīvokļu ar tukšajām logu ailēm. Tiesa gan, ainavu bojā līdz galam neuzceltās bloku mājas. Vairākas no tām nojauktas, taču šis darbs nav paveikts līdz galam. Nelabvēlīgo ģimeņu pārmitināšana pie mums no pilsētas beigusies. Tiem, kuri iedzīvojušies, rajons patīk. Cilvēki kļuvuši nedaudz aktīvāki. Viņi, piemēram, aizvien uzstājīgāk pieprasa normālu ielu apgaismojumu, ceļu remontu. Labāka varētu būt tirdzniecība. Visām Karostas iedzīvotāju likstām pievienojies tilts, pareizāk sakot, tā neesamība. Agrāk dažs labs aizstaigāja līdz "Betai" O.Kalpaka ielā, tagad – diemžēl…

– Bet vai namu vecāki jau ir visos namos?
– Diemžēl visos vēl ne, taču pakāpeniski to skaits palielinās. Bieži vien cilvēks nevēlas būt par nama vecāko, bet viņu ievēl. Es to uzskatu par kļūdu. Pēc tam viņu nākas atcelt no amata. Vai arī samierināties ar viņa bezdarbību. Es, piemēram, pati sevi piedāvāju, jutu, ka varēšu. Vēlmei strādāt ir jābūt apzinātai. Bet dažs labs sāk pārmest, sak, vecākie saņem kompensāciju. Blēņas tās ir, nevis kompensācija! Iztērēt bieži vien nākas daudz vairāk. Ir sava veida kliedzēju kategorija, kuri gaida, ka viņiem visu pienesīs uz paplātes. Paši neko negrib darīt, piemēram, paņemt eļļas kanniņu un ieeļļot ieejas durvju eņģes. Taču var pieprasīt iejaukties un nokārtot viņu ģimenes strīdus. Vēl mums ir izveidots namu vecāko aktīvs, pieci seši cilvēki. Mēs apspriežamies, nosakām kārtējo sapulču tēmas.

Un bieži tās pie jums notiek?
– Cenšamies tikties divas reizes mēnesī. Uz kārtējo sapulci uzaicinājām policijas pārstāvjus, tādēļ ka jautājumu tai vienmēr ir daudz. Ne katrs taču zina, ka jāraksta iesniegums policijai un par kādām problēmām. Tiekamies neformālos apstākļos. Apsveicam kolēģus dzimšanas dienās. Tā rodas uzticība, respekts pret citu viedokli.

Bet kā tad ar iesniegumiem remontdarbu veikšanai un citām iedzīvotāju pretenzijām? Kā ar izdevumu uzskaiti konkrētos namos? Citās namu pārvaldēs ar to ir lielas problēmas.
– Tieši es arī pieņemu šādus iesniegumus. Darbu vienkāršo tas, ka namu vecākie izstrādā darbu plānus gadam. Un visu padarīto vienmēr var salīdzināt ar plānu. Protams, darbu izpilde saistīta ar konkrētā nama līdzekļiem, mums ir nami ar pozitīvo un arī ar negatīvo bilanci. Summas atkarīgas arī no nama lieluma. Piemēram, no 45 dzīvokļu un 75 dzīvokļu nama mēs iekasējam dažādas īres maksas summas, bet ja nepieciešams pacēlājs jumta remontam, tad izdevumi būs vienādi. Ja darbs ir plānots, jebkurš var iepriekš iepazīties ar tāmi. Bet, kad mēs nosūtām uz attiecīgo adresi speciālistu vai brigādi, tad zem darba uzdevuma jābūt arī nama pārstāvja parakstam. Tātad pierakstījumi šeit nav iespējami. Katram namam iekārtota atsevišķa mape, kurā var smelties dažādas interesējošās ziņas. Tās ne no viena netiek slēptas. Izdevumus, protama lieta, kontrolē arī grāmatvedis.

Tagad pie mums visur ierīkoti individuālie siltummezgli. Jābūt arī apsildīšanas ekonomijai.
– Jā, taču man šķiet, ka šīs tehnikas noregulēšanai vēl nepieciešams zināms laiks. Nāca iedzīvotāji, kuri sūdzējās, ka esot karsti, nākas atvērt logus. Droši vien kaut kas nav tā, kā vajag. Taču informāciju izanalizēs, ar to nodarbojas tehniskais direktors.

Jums mazāk problēmu, jo nav karstā ūdens. Vai to nepieprasa?
– Lieta tāda, ka ilgajā laikposmā cilvēki pieraduši pie tā, daudzi ierīkojuši sev elektriskos boilerus. Bet, lai atjaunotu karstā ūdens piegādi, nāktos pilnībā nomainīt vecās, nedrošās caurules. Toties mūsu rajonā lieti noderētu pirts. Tikai ar to neviens negrib nodarboties.

Vai par savu dzīvokļu apsaimniekošanas sabiedrības izveidošanu nerunā?
– Runā. Taču jābūt pārliecībai, ka viss sanāks. Reizēm pat nevar sameklēt cilvēku nama vecākā amatam, bet šeit atbildība ir vēl lielāka. Lasu laikrakstā par pozitīvajiem piemēriem citos Liepājas rajonos, taču to nemaz nav tik daudz. Turklāt tam nepieciešama arī kolektīva izjūta. Kad namā, kurā dzīvoju, ierīkoja siltummezglu, mēs paši paaugstinājām īres maksu uz pusgadu, lai drīzāk norēķinātos. Lieta tāda, ka vienlaikus bija nepieciešams arī jumta remonts. Tas nozīmēja, ka nepieciešami vairāki tūkstoši latu. Nācās apmeklēt dzīvokļus, pārliecināt, ka siltummezgls atmaksāsies. Cilvēki nedomā vienādi. Daži priecājās par autostāvvietas izveidošanu, citiem tā šķita nevajadzīga. Taču galu galā mēs panācām pat vairāk – daļa īrnieku piedalījās tādos darbos kā pagrabtelpu sagatavošana un cauruļu izolācija. Arī citus sīkākus darbus paveicām pašu spēkiem. Tā mēs samazinājām izdevumus. Tādēļ, runājot par atdalīšanos no namu pārvaldes, man šķiet, ka vēl nav izmantotas visas pašreizējās iespējas. Īpaši, ja ir nauda.

Bet kā ar parādniekiem?
– Situācija uzlabojusies. To ietekmējusi dzīvokļu privatizācija. Tā ir stimuls, lai maksātu. Palielinājušies arī pabalsti maznodrošinātajiem. Tiesa gan, pēc viņiem paredzēto summu pārskaitīšanas sāk uzkrāties jauni parādi. Namu uzturēšanai mēs maksājam 24 santīmus par dzīvojamās platības kvadrātmetru. Varbūt tas ir maz, taču, ja ir vēlēšanās, vienmēr var rast izeju no situācijas. Sakoptajiem namiem (to skaitā iekļuva arī mūsu nams Katedrāles ielā 15) izsniedz tā dēvēto dāvanu karti nepieciešamo materiālu iegādei. Taču pats svarīgākais ir tas, lai mainītos cilvēku attieksme pret kopējo lietu.