Kurzemes Vārds

02:30 Otrdiena, 4. augusts
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Ekonomika

Nodokļos iekasēts vairāk
Sarmīte Pelcmane

2006.gadā Valsts ieņēmumu dienesta Kurzemes reģionālās iestādes Liepājas nodaļa valsts kopbudžetā iekasējusi 54136,3 tūkstošus latu, kas ir par 8146,22 tūkstošiem latu jeb 17,7 procentiem vairāk nekā 2005.gadā, informē VID Kurzemes reģionālās iestādes biroja vadītājs Māris Kūlis.

Ieņēmumu pieaugumu 2006.gadā galvenokārt ietekmēja pozitīvas attīstības tendences Latvijas ekonomikā un atsevišķu nodokļu likmju paaugstināšana, kā arī nodokļu administrēšanas darba pilnveide, skaidro M.Kūlis. Turklāt, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, visvairāk rūpniecības produkcijas valstī saražots tieši Liepājā.

Visievērojamākais ir iekasēto Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kāpums. Pērn nodokļa apjoms palielinājies līdz 32384,38 tūkstošiem latu, kas ir par 6805,95 tūkstošiem latu vairāk nekā 2005.gadā. VSAOI palielinājumu sekmēja vidējās darba algas palielināšana, kā arī darba vietu skaita pieaugums gan Liepājā, gan rajonā. Salīdzinot darba ņēmēju skaitu 2006.gada beigās un 2005.gadā, strādājošo skaits pieaudzis par 3293 darbiniekiem.

Lielākās VSAOI iemaksas pagājušajā gadā veikusi Liepājas pilsētas Izglītības pārvalde, Centrālā slimnīca, Liepājas rajona Izglītības pārvalde, akciju sabiedrība "UPB", 1.Zemessardzes novads, Pedagoģijas akadēmija, SIA "Vecliepāja", LR IM Robežsardzes Liepājas pārvalde, akciju sabiedrība "LPB", SIA "Piejūras slimnīca", SIA "Būve", SIA "Pumac Liepāja", SIA "RK Metāls", SIA "Ceļu, tiltu būvnieks", SIA "Dzelzsbetons MB", akciju sabiedrība "Lauma Lingerie", SIA "Lauma Fabrics".

Taču, kā vienmēr, netrūkst arī parādnieku. Lielākie VSAOI iemaksu kavētāji ir SIA "Ducons" (278,93 tūkstoši latu), akciju sabiedrība "Liepājas Zivju konservu rūpnīca" (104,48 tūkstoši latu), SIA "Jumītis" (94,61 tūkstotis latu), SIA "Ceptuve 2" (50,82 tūkstoši latu).

Otrs lielākais iekasētās summas kāpums pagājušajā gadā bija iedzīvotāju ienākuma nodoklim. Tā apjoms, salīdzinot ar 2005.gadu, pērn pieaudzis par 4126,04 tūkstošiem latu. Pieaugumu sekmējis darba ņēmēju skaita un vidējās darba algas pieaugums, kā arī veiktie Liepājas nodaļas pasākumi cīņā ar aplokšņu algām, piemēram, veicot pārrunas ar uzņēmumu vadītājiem, kur uzņēmumā algas zemākas par Liepājas teritorijā tās pašas nozares vidējo līmeni. Šādas pārrunas notikušas ar 109 uzņēmumu vadītājiem, no tiem 69 palielinājuši darba samaksu. 22 uzņēmumos veiktas tematiskās pārbaudes un panākts darbinieku skaita pieaugums par 30 strādājošajiem. 72 fiziskas personas uzaicinātas legalizēt savu darbību un reģistrēties kā nodokļu maksātāji.

Pēc M.Kūļa sniegtās informācijas, IIN ieņēmumu palielināšanos var izskaidrot arī ar to, ka no 2006.gada sākuma iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumus budžetā sāka iemaksāt Liepājā reģistrētie uzņēmumi "Lauma Fabrics" un "Lauma Lingerie", kā arī SIA "Liepājas enerģija", SIA "KM Latvija", SIA "Caljan Rite–Hite Latvia" u.c.

Pērn samazinājusies IIN aktuālo parādu summa, jo 2006.gadā 40 uzņēmumu atzīti par maksātnespējīgiem, un par šo uzņēmumu nenomaksāto parādu – 202,73 tūkstošiem latu – samazinājušies ieņēmumi un piedzenamie aktuālie parādi. 22 bankrotējušiem nodokļu maksātājiem dzēsti aprēķinātie IIN maksājumi, tādējādi ieņēmumi samazinājušies par 292,78 tūkstošiem latu.

Arī uzņēmuma ienākuma nodokļa iemaksātajās summās vērojams pieaugums. Pagājušajā gadā UIN ieņēmumi, salīdzinot ar 2005.gadu, palielinājušies par 512,88 tūkstošiem latu. UIN palielinājums 2006.gadā skaidrojams ar nodokļu maksātāju veiktajām piemaksām par 2005.gadā gūto peļņu. Vairākiem uzņēmumiem izveidojušās UIN pārmaksas, līdz ar to nodokļa maksājumus iespējams segt no tām. Pēc iesniegtajiem pārskatiem iespējams secināt, ka Liepājas nodaļā reģistrēto uzņēmumu darbība pērn bijusi veiksmīga, norāda M.Kūlis.

Lielākie UIN maksātāji pērn bija uzņēmumi "UPB", "LPB", "Laskana", "Ceļu, tiltu būvnieks", "V.O.V.A", "Duna". Pie šiem jau pazīstamajiem uzņēmumiem – lielākajiem UIN maksātājiem – pievienojušās tādas firmas kā SIA "Wagle Ltd." (Jūras un piekrastes ūdenstransporta pakalpojumi), SIA "Jaunā ostmala" (nekustamā īpašuma izīrēšana). Savukārt lielākie šī nodokļa parādnieki ir SIA "Kapurs" (34,61 tūkstotis latu), SIA "Rembūvstudija" (25,69 tūkstoši latu), LR Sakas pagasta Kiričenko zemnieku saimniecība (23,15 tūkstoši latu), sabiedriskā organizācija "Svings" (21,96 tūkstoši latu).

Pagājušajā gadā pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi ir par 843,3 tūkstošiem latu vairāk, nekā prognozēts. Nodokļa iemaksas salīdzinājumā ar 2005.gadu pieaugušas par 2496,09 tūkstošiem latu, savukārt nodokļa atmaksas palielinājušās par 5854,03 tūkstošiem latu. PVN ieņēmumu pieaugums skaidrojams ar patēriņa cenu un tautsaimniecības apgrozījuma pieaugumu. Lielākie PVN maksātāji pērn bija uzņēmumi "UPB", "LPB", "Evija", "Ceļu, tiltu būvnieks", "Paplakas kautuve", "Būvmehanizācija", "Scantest", "ADS Pagrabs", "Būvnieks", "Liepājas papīrs", "Centrdomnaremont", "Būve", "Pīlādži – 6". Taču arī te netrūkst parādnieku, lielākie no tiem: "Perfect Max" (81,57 tūkstoši latu), "Mētra M" (78,84 tūkstoši latu), "NORKAB" (65,25 tūkstoši latu), "Zvāre" (64,04 tūkstoši latu), i/u "SV" (53,40 tūkstoši latu), "G.D.O." (52,28 tūkstoši latu).

Salīdzinot iekšzemē iekasētos akcīzes nodokļa 2006. gada ieņēmumus ar ieņēmumiem 2005.gadā, pagājušajā gadā ieņēmumi palielinājušies par 62,86 tūkstošiem latu. M.Kūlis atzīmēja, ka VID Kurzemes reģionālās iestādes Liepājas nodaļā lielākais reģistrētais akcīzes nodokļa maksātājs ir SIA "Griģis un Co". Uzņēmums veic maksājumus budžetā par alu un bezalkoholiskiem dzērieniem. Alus patēriņam ir sezonas raksturs, tādēļ vasaras posmā vērojama akcīzes nodokļa ieņēmumu palielināšanās, un, salīdzinot ar 2005.gadu, tie ir pieauguši.


Imitē firmas darbību un uzvar Latvijas mērogā
Daina Meistere

Biznesa augstskolas "Turība" Liepājas filiālē sadarbībā ar Sociālās ekonomikas fondu (SEF) notika projekta "Atvērtu darba tirgu sievietēm" EQUAL programmā nobeiguma pasākums. Tajā piedalījās projekta vadītāju pārstāvis Sociālās ekonomikas fonda direktors Aleksejs Milovskis, BA "Turība" Liepājas filiāles vadītāja Agnese Mackeviča un projekta dalībnieces.

Projekta ieviešana sākās 2005.gada februārī, īstenošanas laiks ir trīs gadi, mērķis – attīstīt atvērtu darba tirgu sievietēm, mazināt dzimumu segregāciju darba tirgū, sekmēt ģimenes un darba dzīves līdzsvarošanu, attīstīt efektīvas atbalsta iespējas, kā arī mazināt sociālo spriedzi Latvijas reģionos. Projekta jauninājums ir tas, ka mācības notiek ar modernās metodes palīdzību speciāli izveidotā prakses firmā. Prakses firmu galvenā ideja ir balstīta uz reāla uzņēmuma biznesa darbības imitāciju, un tā darbojas kā reāls uzņēmums pēc formas, organizācijas un funkcijām.

Liepājā mācībās piedalījās 46 sievietes, viņas izveidoja četras prakses firmas. No tām divas –SIA "Dziets" un SIA "Drellis" ieguva pirmās vietas ikgadējos Latvijas prakses firmu tirdziņos Rīgā, bet SIA "Mintl" – trešo vietu. Prakses firmu tirdziņos dalībnieces savu firmu prezentēja, izmantojot datoru, kā arī ar speciāli sagatavotiem preču un pakalpojumu katalogiem. Rezultāti apliecina, ka divu gadu laikā tieši liepājnieču dibinātie uzņēmumi izrādījušies paši konkurētspējīgākie Latvijas prakses firmu vidū.

Projekta "Atvērtu darba tirgu sievietēm" nebeiguma pasākumā Liepājā dalībnieces prezentēja savus individuālos biznesa plānus: par kafejnīcas, viesu nama un veselības centru izveidi, par ekoloģisku produktu tirdzniecību, privātu bērnudārzu un skolēnu interešu centru izveidi. Daudzas prakses firmu dalībnieces gatavojas kļūt par pašnodarbinātām personām vai kopīgi veidot savus uzņēmumus. Liene Pētersone un Agrita Frīdberga no prakses firmas – SIA "Drellis" atzina, ka mācības bijušas tiešām labs treniņš savu plānu īstenošanai. Sandra Mihailova, Liene Savicka arī no SIA "Drellis" saka: "Lekcijas deva pamatzināšanas uzņēmējdarbībā, lietvedībā, grāmatvedībā. Bet visinteresantākā bija darbošanās komandā, pieredzes apmaiņa, gatavošanās prakses firmu tirdziņam, kur izcīnījām pirmo vietu!"

Liene Gruntiņa no SIA "Mintl" uzskata, ka "prakses firma dod iemaņas un sapratni, ne tikai zināšanas. Ļoti labi bija tas, ka lekciju nebija par daudz, tikai tik daudz, lai palīdzētu veikt praktiskos darbus. Informāciju par projektu atradu internetā, meklējot iespējas mācības apvienot ar darbu. Prakses firmu tirdziņā bija, ko pamācīties no citiem, bet pašas ieguvām trešo vietu."