Kurzemes Vārds

13:28 Piektdiena, 13. decembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Skatiens

Par modrību
Indra Imbovica

Eiropas valstīs, arī Baltijā un šeit pat Latvijā, ļaudis ne pa jokam satraukušies par neparasti silto ziemu, par draudīgajiem plūdiem un vētrām, kas kādreiz vairāk bija raksturīgi dienvidu zemēm. Nemitas runas un brīdinājumi par globālās sasilšanas neatgriezeniskajām sekām. Un tomēr izskan arī viedokļi, ka nekas neparasts vai līdz šim nebijis nenotiek, jo ne vienreiz vien arī pirms simts un vairāk gadiem novērots – tādas siltas ziemas ziemeļu puslodē jau bijušas. Daļa zinātnieku spriež, ka tā esot sava veida zemeslodes attīrīšanās vai arī brīdinājums, lai cilvēki atjēgtos un padomātu par globālā superpiesārņojuma apturēšanu. Poētiski izsakoties, Zemes māte aicina būt modriem. Bet parasti mēdz būt tā: kamēr mani un manu ģimeni tas personiski neskar (karstais ūdens ir, aukstas dubļu upes istabā netek), tās ir tikai tādas abstraktas runas par pasaules godību.

Līdzīgi var runāt par kultūras progresu vai regresu. Jau stāstījām par sociālantropologa Roberta Ķīļa divu gadu pētījumu šokējošajiem rezultātiem, jo, izrādās, mēs vairs nebūt neesam kultūras tauta. Vairums Latvijas iedzīvotāju kļuvuši par patērētājsabiedrību, kas kā pasīvi vērotāji ir apmierināti ar piedāvātajiem izklaides pasākumiem. Kultūras norises, kas prasa aktīvu dalību un zināšanas, vairs piesaista tikai nelielu iedzīvotāju daļu. Vai šī ziņa kaut kādā veidā izmainīs stāvokli? Protams, ne, bet arī tas ir sava veida atgādinājums, ka kaut kas vairs nav lāga ar mūsu tautu. Lai gan arī šāds zemju un nāciju attīstības viļņveida progress vai regress nav nekas jauns vai neparasts. Modri prāti jau labu laiku šos signālus uztvēruši un aktīvi par to runā un diskutē gan plašsaziņas līdzekļos, gan dažādās konferencēs.

Ir vērts ieklausīties pasaulē atzītās autoritātēs. Komponiste, 20.gadsimta klasiķe Sofija Gubaiduļina, kura emigrējusi no Krievijas un vairāk nekā desmit gadu dzīvo Vācijā, nesen kādā intervijā pauda ļoti smagas atziņas, kas tikai apstiprina mūsu pašu Roberta Ķīļa neglaimojošo secinājumu. Joprojām aktīvi radošajai komponistei pērn apritēja 75 gadi, Eiropas valstīs un ASV to atzīmēja ar izciliem koncertiem slavenākajās zālēs, viņu saista draudzība arī ar vijolnieku Gidonu Krēmeru. "Turpmāk mūs gaida pagrimums un pāreja barbarismā – apziņas barbarismā," saka Sofija Gubaiduļina. "Tādēļ 21.gadsimtā nopietnās mākslas nozīme ir lielāka nekā jebkad agrāk. Tagad visu skaņas telpu aizņem populārā mūzika, bet nopietnā mūzika tiek izstumta pašā malā. Tas notiek arī literatūrā, glezniecībā un citos mākslas žanros. Viss, kas ir nopietns, kaut kur tiek aizbīdīts, paliek tikai izklaide, izklaide, izklaide… Bet māksla ir vienīgais, kas cilvēkus var pacelt augstāk… Es tomēr esmu optimiste. Kad viesojos Hannoveres Mūzikas augstskolā, es satieku jaunus cilvēkus, kuriem tik ļoti gribas mācīties, gribas sasniegt pilnību. Es ļoti ceru uz nākamo paaudzi."

Sofija Gubaiduļina izsaka vēl kādu interesantu domu, proti, ka vistalantīgākie klausītāji ir muzikāli nesagatavotie, tie, kam klausīšanās talants, uztveršanas enerģija dota no dabas. Šādu cilvēku atziņas dod drosmi un pārliecību, ka ir vērts no kaut kā atteikties, kaut ko pieciest, lai īstenotu pirmajā brīdī šķietami ambiciozus kultūras projektus, kā bibliotēku, koncertzāli, atvēlot vairāk līdzekļu nopietnās mūzikas festivāliem.