Kurzemes Vārds

14:38 Otrdiena, 15. oktobis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Jaunumi

Pēc suņa kodiena atkal jāārstējas slimnīcā

Joprojām likstas ar veselību turpinās liepājniekam Imantam Ronim. Jau ziņojām, ka janvāra vidū vīrieti, kurš meklēja darbu, firmas "Līvs un Co" teritorijā sakoda sargsuns. Toreiz viņam nācās pavadīt slimnīcā deviņas dienas, jo iekosts bija bīstami tuvu artērijai. Pēc tam aptuveni nedēļu I.Ronis ārstējās ambulatori, bet nu atkal jau kopš piektdienas viņš atrodas Centrālajā slimnīcā, kur vakar viņam koduma vietā veica operāciju. Vīrietis ir nobēdājies, jo saprot, ka vēl vairāk nekā mēnesi strādāt nevarēs, turklāt būs jāmaksā par ārstēšanos.

Iepriekšējo reizi, runājot ar "Kurzemes Vārdu", I.Ronis neslēpa, ka no firmas "Līvs un Co" saņēmis naudas kompensāciju par notikušo, taču nu viņš ir pārliecināts, ka tā noteikti ir neatbilstoša suņa nodarītajiem miesas bojājumiem. Turklāt radušies sarežģījumi vēl vairāk attālina laiku, kad vīrietis varēs sākt strādāt. Slimošanas dēļ darbs pagaidām tā arī nav atrasts. Viņš ir pārliecināts, ka firmai jāsedz visi viņam radušies zaudējumi. I.Ronis ir mēģinājis sazināties ar "Līvs un Co" pārstāvi, taču viņš neatbildot ne uz telefona zvaniem, ne arī uz I.Roņa sūtītajām īsziņām. "Es vēl nezinu, ko darīšu," sacīja I.Ronis sarunā ar "Kurzemes Vārdu", taču ir pārliecināts, ka, ņemot vērā apstākļus, iespējams, šī lieta būs jārisina tiesiskā ceļā.


Zeltlietu epopeja varētu atrisināties šā mēneša beigās

Liepājā, Kuģinieku ielā 9, epopeja par atrastajām zeltlietām varētu beigties 28.februārī, tā informēja LPRPP preses sekretāre Jolanta Knīse. Šobrīd visiem šajā lietā iesaistītajiem ir izskaidrotas viņu tiesības, taču līdz šim datumam vēl kāds var lēmumu apstrīdēt. J.Knīse skaidroja, ka galējais lēmums paredz, ka mājas ārsienā atrastās zeltlietas ir visu mājā esošo dzīvokļu īpašnieku kopīpašums un tādēļ tās arī sadalīs visiem proporcionāli viņu īpašuma daļām. Atgādināsim, ka zeltlietas 154 gramu kopsvarā 2005.gada 9.septembrī atrada kāds 13 gadu vecs pusaudzis. Meklējot īstos dārglietu īpašniekus, policija ievietoja sludinājumu laikrakstā un izsludināja sešu mēnešu pieteikšanās termiņu. Vairāk nekā gadu pēc dārglietu atrašanas par to īpašnieku pieteicās nīderlandietis Jakobs Feinmans, kurš šajā namā 2004.gadā iegādājās divus dzīvokļus. Viņš izteica vēlmi saņemt atradumu, jo uzskatīja, ka dārglietas atrastas viņam piederošā dzīvokļa sienā. J.Knīse skaidroja, ka šīs lietas izmeklēšanai un atrisināšanai tik ilgu laiku vajadzēja tāpēc, ka tas ir pirmais šāds precedents mūsu valstī un līdz ar to šo gadījumu risināja pat ar Tieslietu ministrijas palīdzību. Atgādināsim arī to, ka pašreizējais lēmums paredz – zeltlietu atradējs nesaņems nekādu atlīdzību. To paredz Civillikums, kurā ir teikts, ka aizliegts meklēt apslēptu mantu svešā īpašumā, kas šajā gadījumā ir noticis.

Ja līdz 28.februārim neviena no lietā iesaistītajām pusēm, arī zeltlietu atradēja pārstāvis, nebūs izteicis pretenzijas, zeltlietas nodos Liepājas domes juristei, kam tālāk tās būs jāsadala īpašniekiem.


Jūs esat laimējis pusmiljonu latu!
Kristīne Pastore

Lai informētu par ekonomisko noziegumu spektru, vakar ar žurnālistiem tikās Ekonomikas policijas priekšniece Sanita Bite, kura šajā amatā strādā kopš pagājušā gada 14.septembra, kad šo amatu atstāja iepriekšējais priekšnieks Genādijs Atujevs. Līdz tam S.Bite ir strādājusi par izmeklētāju.

Stāstot par dažādiem ekonomiskajiem noziegumiem, S.Bite vērsa uzmanību, ka arī pie mums aizvien populārāki kļūst krāpšanās, izmantojot elektronisko pastu. Šobrīd ir trīs sūdzības, ka šādā veidā ir mēģināti apkrāpt liepājnieki. Vienā no gadījumiem notikusi ilgstoša sarakste ar kādu it kā ārzemēs dzīvojošu personu. S.Bite stāstīja, ka sarakste izveidojusies tik personiska, ka cilvēki, viens otru pat nepazīstot, kļuvuši gandrīz par draugiem. Un tad pienākusi ziņa, ka ārzemēs dzīvojošais draugs ir smagi slims. Viņš pats par to paziņojis un pavēstījis, ka ir vientuļš cilvēks un labprāt savam vēstuļu draugam novēlētu mantojumu. Bijusi tikai viena problēma – bijusi vajadzīga nauda, lai šo mantojumu nokārtotu. Un liepājnieks šim variantam bez ierunām piekritis, pārskaitot vajadzīgo summu, taču ar to arī sarakste beigusies – nav ne naudas, ne arī cerētā mantojuma.

Otrs populārs veids, kā izkrāpt naudu, arī ir saistīts ar elektroniskajām vēstulēm, kurās cilvēki saņem paziņojumu, ka ir laimējuši lielas naudas summas – pat pusmiljonu latu. Lai šo laimestu saņemtu, ir jāpārskaita komisijas nauda. Un cilvēki vairākos gadījumos tā arī ir rīkojušies, protams, nekādu laimestu tā arī nesagaidot. Ir bijis gadījums, kad cilvēks aicināts ierasties pēc laimesta Holandē. Taču arī tur pirms cerētās summas saņemšanas bijis jāveic pārskaitījums. Un pēc tā viss noticis kā iepriekšējās reizēs. Bijis arī gadījums, kad cilvēks, saņemot elektronisko vēstuli ar vēstījumu par laimesta saņemšanu, devies uz Ekonomikas policiju konsultēties, vai tas vispār ir iespējams un vai viņam naudu pārskaitīt. "Mēs, protams, nevaram apgalvot, ka nekāda izloze nav notikusi, taču varam ieteikt padomāt, kāpēc jau pirms laimesta saņemšanas ir jāpārskaita kaut kāda mistiska summa," sacīja S.Bite. "Jo nodokļus par laimestiem maksā pēc to saņemšanas."

Izkrāptās summas šajos gadījumos ir no 2 līdz 8 tūkstošiem eiro. Turklāt S.Bite uzsvēra, ka apkrāptie cilvēki nebūt nav neizglītoti un nezinoši, bet cilvēki, kas ir materiāli nodrošināti un seko līdzi mūsdienu jaunumiem.

Vēl sarunā ar žurnālistiem S.Bite uzsvēra, ka ne mazums krāpniecisku gadījumu, kurus diemžēl pierādīt ir ļoti grūti, notiek tāpēc, ka cilvēki uzmanīgi neizlasa dažādus līgumus un citus dokumentus, veicot kādus darījumus. Viens no populārākiem veidiem ir parakstīt līgumu par naudas saņemšanu, to pirms tam nesaņemot. "Tāpēc es iesaku, slēdzot jebkādu darījumu, vispirms ļoti uzmanīgi izpētīt visus dokumentu un, ja kaut kas nav saprotams, meklēt palīdzību pie jurista, kas visu izskaidros, jo krāpnieki mūsdienās ir kļuvuši daudz gudrāki nekā agrāk," sacīja S.Bite.


Saulkrastos skatāma spilvenu izstāde "Impresijas"

Saulkrastu Kultūras namā līdz 3.martam būs apskatāma izstāde "Impresijas", kuras centrā ir spilvens. Šo izstādi organizē biedrība "Jaunā mākslas lāde", kuras vadītāja ir Liepājas māksliniece Liene Eltermane. Jāpiezīmē, ka līdzīga spilvenu izstāde aizvadītā gada decembrī bija skatāma Liepājas Latviešu biedrības namā. Saulkrastu ekspozīcijā iekļauti mākslinieku darbi, kas īstenoti dažādos spilvenos – lielos un pavisam miniatūros, spurainos un samtainos, krāsainos un melnbaltos. Autori izmantojuši dažādus materiālus – tekstilu, ādu, papīru, stiklu, metālu un visdažādākās tehnikas – aplikāciju, apdruku, batiku, izšuvumus, gobelēnu un adījumu. Izstādē eksponēti 128 radošie darbi, kurus veidojuši 36 profesionāli mākslinieki no Liepājas, Rīgas, Jūrmalas, Ogres, Kauņas un ASV.


Uzsāk sadarbību

Dzīvokļu apsaimniekošanas uzņēmums "Vecliepāja" sācis slēgt jaunus pilnvarojuma līgumus ar dzīvokļu īpašnieku biedrībām. Tā ir viena no populārajām jauno pakalpojumu formām. Taču sadarbība sākas ar lēmumu, ko kopsapulcē pieņem iedzīvotāji. Kā pozitīvu piemēru namu pārvaldē min Toma ielas 28.māju, kuras iemītnieki atteikušies no firmas "Namserviss" pakalpojumiem un tagad uzticējušies "Vecliepājai". Līgums noslēgts arī ar māju Apšu ielā 20. Saņemts iesniegums no F.Brīvzemnieka ielas 40.nama iedzīvotājiem. Attiecīgi lēmumi pieņemti īrnieku sapulcēs E.Tisē ielā 61 un Sliežu ielā 6. Vairākās mājās turpina izveidot dzīvokļu īpašnieku biedrības, ar kurām tad arī cer sadarboties namu pārvalde.


Būvdarbu vadītāji mācīsies Liepājā

Liepājas Pilsētas domē priekšsēdētāja pirmā vietniece Silva Golde uz sarunu bija aicinājusi Izglītības un zinātnes ministrijas augsta ranga amatpersonas, Liepājas uzņēmējus, arhitektus, RTU Liepājas filiāles direktoru Voldemāru Kārkliņu un pašvaldības pārstāvjus. Tikšanās reizē panākta vienošanās izveidot Būvniecības koledžu. To veidos Rīgas Tehniskās universitātes Liepājas filiālē, tā būs koledžas līmeņa būvniecības izglītības programma, informēja domes sabiedrisko attiecību speciālists Edgars Lākutis. "Liepājā šobrīd, palielionoties būvniecības apjomiem, trūkst kvalificētu speciālistu, tāpēc koledžas atvēršana būs ļoti nozīmīgs solis visas pilsētas attīstībā. Pašvaldībai elastīgi jāreaģē uz tirgus pieprasījumu un jāsagatavo zinoši speciālisti tepat pilsētā. Mūsu mērķis ir piesaistīt Liepājai jauniešus no visas Kurzemes," uzsvērusi domes priekšsēdētāja pirmā vietniece. Paredzēts, ka koledžā varēs iegūt pirmā līmeņa augstāko profesionālo izglītību programmā "Būvdarbu vadītājs", studiju ilgums varētu būt no diviem līdz divarpus gadiem.


Kompānijas "Lumiére" līgumi

Kompānijas "Lumiére" direktors Dmitrijs Jarcevs paziņojis par jaunajiem viesizrāžu plāniem. Tuvākā perspektīva saistīta ar nesen noslēgtajiem līgumiem ar Rīgas partneriem martam un aprīlim. Pirmais grafikā minēts Borisa Moisejeva koncerts ar jauno programmu "Es jūs mīlu". Tas notiks 22.martā. Pēc tam sekos Vitas un populārā pāra Ļeva Ļeščenko un Vladimira Vinokura uzstāšanās, turklāt Ļeščenko Liepājā ieradīsies pirmo reizi. Aprīlī kompānija "Lumiére" paredzējusi braucienus ar autobusu uz daiļslidošanu Rīgā.


Atgriezušies no konferences

No Rīgas atgriezušies SIA "Liepājas ūdens" pārstāvji – valdes priekšsēdētājs Andis Dejus, Projektu realizācijas grupas vadītāja Sandra Dejus un Finanšu daļas vadītājs Jānis Alpe–Lūks. Viņi piedalījās Finanšu ministrijas organizētajā konferencē "Labā prakse Kohēzijas fonda projektu īstenošanā no 2000. līdz 2006. gadam." Konferences mērķis bija pieredzes apmaiņa starp Kohēzijas fonda projektu īstenošanā iesaistīto institūciju pārstāvjiem. Dalībnieki dalījās pieredzē gan par veiksmīgu projektu īstenošanas gaitu, gan par problēmām un to iespējamiem risinājumiem saistībā ar ES fondu piešķirtās naudas apguvi. Finanšu ministrijas, Vides un Transporta ministriju pārstāvji sniedza informāciju par KF projektu īstenošanu kopumā. Kā veiksmīgāko infrastruktūras projekta ieviesēju vides nozarē konferences rīkotāji bija uzaicinājuši tieši SIA "Liepājas ūdens," lai uzņēmuma pārstāvji pastāstītu par pieredzi un problēmām projekta "Ūdenssaimniecības attīstība Liepājā, 2.kārta" īstenošanā. Šāda veida sanāksmēs ir lieliska iespēja tikties ar citu uzņēmumu pārstāvjiem, dalīties pieredzē. Tāpat ir iespēja tikties ar ministriju darbiniekiem un Eiropas Komisijas pārstāvjiem, kas pārzina Kohēzijas fonda projektu īstenošanu.


Ielūdz uz jubilejas koncertu

10.februārī pulksten 15 mākslinieciskās jaunrades centrā "Vaduguns" notiks Liepājas rokgrupas "Mango džems" piecu gadu jubilejas koncerts. Bez pašiem gaviļniekiem klausītājus priecēs arī jauniešu koris "Liedags", sieviešu koris "Aija", zvanu koris "Gloria Deo", kā arī ansamblis "Gaismiņa" un mūziķis Ainars Virga. Ieeja uz sarīkojumu bezmaksas.


Bērni rāda zināšanas par zvēru pasauli

Bērnu un jauniešu centra rīkotais 5.klašu skolēnu erudītu konkurss "Aso prātu cīņa" notika A.Puškina 2.vidusskolas zālē. Tas bija ceturtais konkurss ciklā "Labākā erudītu skola Liepājā", bet pirmais piektajām klasēm, un tajā piedalījās 16 komandas no Centra pamatskolas un 3.pamatskolas, 2., 5., 6., 7., 8., 10., 11., 12., 15.vidusskolas, kā arī Internātpamatskolas – kopā 80 dalībnieku un daudz līdzjutēju. Temats bija "Dzīvnieku pasaule apkārt mums". Skolēni strādāja ar lielu azartu, saņemot līdzjutēju aktīvu atbalstu. 1.vietu ieguva J.Čakstes 10.vidusskolas 5.a klases komanda "Šņukuri", no tās tikai par vienu punktu atpalika 2.vietas ieguvēji "Lauvas" no 8.vidusskolas. 3.vietā ir divas komandas – 3.pamatskolas 5.b klases "Gudrie siventiņi" un 2.vidusskolas 5.e klases "Krutie pingvīni". Veicināšanas balvas pienācās 15.vidusskolas komandai "Brēmenes muzikanti" un 11.vidusskolas "Gudrinieki un gudrinieces".


Bērniem dāvina biļetes uz Liepājas teātra pirmizrādi
Indra Imbovica

Piektdien bērnu sociālās aprūpes centrā "Liepāja" viesojās atpūtas centra "Klondaika" direktors Oļegs Semjonovs un Liepājas teātra izrāžu producente Ilze Ozola. Viņu apmeklējuma mērķis bija ne tikai iepazīties ar centru, ar apstākļiem, kādos tajā dzīvo bērni un jaunieši, bet ar centra direktori Astru Jansoni pārrunāt arī turpmākās sadarbības iespējas. Oļegs Semjonovs pirmajā tikšanās reizē bērnu sociālās aprūpes centra "Liepāja" 30 iemītniekiem dāvināja biļetes uz Liepājas teātra jauno muzikālo bērnu izrādi "Sniegbaltītes skola", kas notiks 11.februārī. "Klondaikas" direktors apņēmās arī turpmāk uz katru bērnu izrādes jauniestudējumu dāvināt biļetes.

Papildus sadarbībai ar Liepājas teātri atpūtas centra "Klondaika" direktors apsolīja bērnu sociālās aprūpes centra "Liepāja" iemītniekiem vasarā arī apmaksāt Rīgas Zooloģiskā dārza apmeklējumu.

Pieprasa mūža ieslodzījumu

Kurzemes Apgabaltiesā tiesas debašu laikā prokurors Z.Berdigans pieprasīja mūža ieslodzījumu tiesājamajam, 1978.gadā dzimušajam vīrietim, kurš tika apsūdzēts pēc četriem Krimināllikuma pantiem, t.i., par izvarošanu, slepkavību pastiprinošos apstākļos, nelikumīgu brīvības atņemšanu un zādzību nelielā apmērā. "Kurzemes Vārds" jau ziņoja, ka 7.aprīlī no nama pagalma Viršu ielā pazuda nepilngadīga meitenīte. Viņas līķi ar vardarbīgas nāves pazīmēm atrada nākamajā dienā. Bērns bija nožņaugts. Pēc dažām dienām uz aizdomu pamata policija aizturēja 1978.gadā dzimušo Aldi Z., pie viņa atrada lietiskos pierādījumus. Tā kā krimināllieta ir saistīta ar dzimumnoziegumu, to izskatīja Kurzemes Apgabaltiesas slēgtā sēdē. Vakar tiesas debatēs runāja tiesājamā advokāte. Tiesnesis R.Lazdāns spriedumu šajā krimināllietā pasludinās 12.februārī. Par spriedumu informēsim.