Kurzemes Vārds

15:07 Otrdiena, 15. oktobis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Novada ziņas īsumā

Neredz iespēju salabot katastrofālu ceļu
Viktors Ulberts

Vaiņodes pašvaldībai vienai nav sviru, kā ietekmēt valsts struktūras, lai tās beidzot sakārtotu autoceļu posmā Priekule – Vaiņode, kas jau ilgus gadus ir katastrofālā stāvoklī. Iespējams, kāds risinājums varētu rasties, ja izdosies izveidot Vaiņodes novadu, uzskata Vaiņodes Pagasta padomes priekšsēdētājs Visvaldis Jansons.

Par katastrofālo situāciju, kāda valda uz autoceļa starp Priekuli un Vaiņodi var pārliecināties jebkurš, izbraucot šo posmu ar automašīnu. Vietām šis ceļš ir tiktāl sabrucis, ka automašīnas jāpiebremzē, lai tās nesalauztu. Bedrītes – gluži kā sēnes pēc lietus. "Es to ļoti labi zinu. Pagājušajā gadā bija vēl trakāk. Paši ceļinieki man stāstīja, ka viņiem jau sen apnicis tās bedrītes lāpīt, jo neredz tam jēgu. Ceļš no vienas vietas jau ir nolāpīts," saka V.Jansons. Cik reižu pašvaldība ir rakstījusi Satiksmes ministrijai un citām institūcijām, kas atbildīgas par ceļu stāvokli, saņemta atbilde, ka satiksme šajā autoceļa posmā nav tik intensīva kā citviet. Naudas pietrūkstot pat tiem ceļiem, kas ir intensīvi noslogoti, tāpēc uz Priekules – Vaiņodes ceļa asfaltēšanu neesot ko cerēt vismaz piecus gadus.

Pieminot sabrukušo ceļu, Jansons atgādina par amatpersonu solījumiem pirms 10 gadiem, ka ceļš tikšot uzturēts ideālā kārtībā, ja vien vaiņodnieki piekritīs, ka pārtrauc pasažieru vilciena satiksmi posmā Liepāja – Vaiņode. "Te nu ir tie solījumi," secina Vaiņodes pašvaldības vadītājs. V.Jansons uzskata, ka Vaiņodes Pagasta padome viena pati šajā ziņā neko nepanāks. Situācija varētu mainīties, ja izdotos izveidot novadu ar centru Vaiņodē. Tad būtu spēcīgāki argumenti par labu jauna asfalta noklāšanai. Jo autoceļš no Priekules uz Liepāju vietām arī ir tikpat izdrupis kā starp Priekuli un Vaiņodi. Bez tam V.Jansons uzskata, ka spiedienu uz autoceļu uzturētājiem vajadzētu izdarīt arī pasažieru pārvadātājiem, kuri ir spiesti savu transportu dzīt pa sadragātajām šosejām. "Citādi izrok nevienam nevajadzīgus tuneļus pie Grobiņas, iztērē milzīgu naudu, bet citiem nekas nepaliek," uzskata V.Jansons.

Liepājas Rajona padomes priekšsēdētājs Aivars Šilis sarunā ar "Kurzemes Vārdu" sacīja, ka Rajona padomei ir zināma šī problēma. "Tur patiešām nekādas bedrītes lāpīt nav jēgas. Ceļš ir nolietojies tiktāl, ka jāklāj jauns asfalts," atzina A.Šilis. Tāpēc patlaban tiek meklēti dažādi risinājumi, lai šo problēmu novērstu steidzamības kārtā. Tāpēc Liepājas Rajona padome izdarīšot spiedienu uz attiecīgām institūcijām, taču par rezultātu vēl esot pāragri spriest.


Paredz pārveidot zemnieku un zvejnieku saimniecības

Aizvadītajā nedēļā valsts sekretāru sanāksmē izskatīja likumprojektu par zemnieku un zvejnieku saimniecībām, ko saskaņā ar Komerclikuma prasībām izstrādājuši Tieslietu ministrijas speciālisti.

Projekta anotācijā uzsvērts, ka topošā likuma mērķis ir noteikt zemnieku un zvejnieku saimniecību statusu, kā arī to dibināšanas un darbības noteikumus. Līdz šim zemnieku un zvejnieku saimniecību darbību regulēja likums par individuālo (ģimenes) uzņēmumu, zemnieka vai zvejnieka saimniecību un individuālo darbu, taču šis regulējums esot uzskatāms par novecojušu un savu laiku nokalpojušu. Tādēļ jaunajā likumprojektā noteikts, ka zemnieku un zvejnieku saimniecībām jākļūst par sabiedrību ar ierobežotu atbildību. Šis pārveidojums nodrošinās to, ka saimniecības īpašnieks par sabiedrības saistībām vairs nebūs atbildīgs ar visu savu mantu. No citām SIA jaunie veidojumi atšķirsies ar to, ka zemnieku deklarētā komercdarbības joma galvenokārt būs lauksaimniecība, bet zvejniekiem – zvejniecība un ar to saistītie pakalpojumi.

Likumprojektā paredzēts, ka saimniecībām, kuras veidos viena vai vairākas fiziskās personas, atšķirībā no citām SIA, būs paredzēti vienkāršāki dibināšanas un darbības noteikumi. Tām nebūs vajadzīgs dibināšanas līgums un statūti. Ja jaunā kārtība tiks akceptēta, tad saskaņā ar to laikā no 2008. līdz 2009.gada 30.oktobrim individuālie uzņēmumi, kā arī zemnieku un zvejnieku saimniecības tiks ierakstītas Komercreģistrā vai arī izbeigs savu darbību un tiks izslēgtas no reģistra. Šobrīd likumprojekts nodots saskaņošanai virknei ministriju un citu institūciju.


Attīstība uzņem apgriezienus

Pagājušajā nedēļā finansiālās darbības plānu 2007.gadam apstiprināja Dunikas pagasta deputāti. Komentējot to, padomes priekšsēdētājs Andis Rolis atzīst, ka "pagasta attīstība uzņem apgriezienus".

Pavisam ienākumu daļā paredzēts iekasēt vairāk nekā 216 tūkstošus latu. Tas ir par 44 tūkstošiem latu vairāk, nekā bija paredzēts ieņemt pērn. "Pagājušajā gadā budžetu sekmīgi izpildījām, tāpēc arī šogad to esam plānojuši apjomīgāku," teica Andis Rolis. Lielu summu no iegūtās naudas paredzēts ieguldīt izglītībā, kur dažādiem mērķiem novirzīs 58 tūkstošus latu. Priekšsēdētājs teica, ka būtiska līdzekļu daļa paredzēta dažādu projektu līdzfinansēšanai, kas ļauj uzņemties tādus darbus, kuri vieniem pašiem nebūtu pa spēkam. Tā, piemēram, Sikšņos šogad plānots uzsākt kanalizācijas sistēmas rekonstrukciju. Turpināšoties arī Bērnu centra izveidošana, ko uzsāka jau pērn. Pašvaldība paredzējusi pielikt arī savu plecu tiem dunicnieku projektiem, kas iesniegti un pretendē uz Pieaugušo izglītības centra un Rajona padomes atbalstu.


Nesaskaņo Papes un Nidas ciemu robežas

Vides ministrija atkārtoti nesaskaņoja Rucavas pagasta Papes un Nidas ciemu robežas, pieļaujot lēmuma pārskatīšanu tikai tad, kad Vides pārraudzības valsts birojs būs pieņēmis pozitīvu lēmumu par vides pārskatu pagasta teritorijas plānojuma grozījumiem, informēja ministrijas Komunikācijas nodaļa.

Vides ministrs Raimonds Vējonis Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai nosūtījis vēstuli, kurā norādīts, ka ministrija, ņemot vērā dabas aizsardzības prasības, nesaskaņo Papes un Nidas ciemu robežas. Ministrija norāda, ka abi plānotie ciemi atrodas dabas parkā "Pape", tādēļ īpaša uzmanība pievērsta arī to atbilstībai dabas parka izveidošanas un aizsardzības mērķiem. Ministrija ņēmusi vērā sabiedrisko organizāciju un ekspertu viedokli, kā arī Vides pārraudzības valsts biroja 29.janvāra atzinumu.

Norādot uz būtiskākajām nepilnībām, ministrija jau iepriekš, sniedzot atzinumu par plānotajām Papes un Nidas ciemu robežām, tās nav saskaņojusi, taču Rucavas pagasta teritorijas plānojuma pilnveidotajā galīgajā grozījumu redakcijā ministrijas ieteikumi ir ņemti vērā daļēji. "Nav ņemts vērā ieteikums neplānot apbūvi dabas parka "Pape" neitrālajā zonā, tieši blakus dabas lieguma zonai, turklāt nav pietiekami izvērtēta iespējamās apbūves ietekme uz īpaši aizsargājamām putnu sugām un to ligzdošanas vietām, kā arī uz dabas parka integritāti.

Tāpat nav izpildītas Aizsargjoslu likuma prasības, kas noteic, ka ciemos krasta kāpu aizsargjoslas platums jānosaka ne mazāks par 150 metriem, obligāti iekļaujot īpaši aizsargājamos biotopus. Plānotajā Nidas ciema ziemeļu daļā Baltijas jūras krasta kāpu aizsargjoslā tie nav iekļauti," komentē ministrijas pārstāvji.

Saskaņā ar Vides pārraudzības valsts biroja atzinumu tas ir pieņēmis lēmumu nodot Rucavas pagasta teritorijas plānojuma grozījumu vides pārskatu izstrādātājam pārstrādāšanai, tādēļ Vides ministrija uzskata, ka Rucavas pagasta ciemu robežas atkārtoti varēs izvērtēt tikai pēc tam, kad birojs būs sniedzis pozitīvu atzinumu.


Aicina uz lielo maskošanos
Anda Pūce

Nedēļas nogalē Liepājā, Bārtā, Nīcā, Otaņķos un Rucavā notiks masku gājieni un dažādi citi sarīkojumi, kas mūspusē ieskandinās Starptautisko masku tradīciju festivālu, informēja valsts aģentūras "Tautas mākslas centrs" pārstāvis Andris Kapusts.

"Ikvienās mājās laikā no Mārtiņiem līdz Meteņiem gaidīti viesi ir maskotie ļaudis – ķekatas, vastlāvji, buki, budēļi, čigoni un citi. Masku tēli atnes svētību, izdzen ļaunumu un nodibina kārtību ikvienā vietā, kur tie mēdz uzturēties: istabā ar kuplo mājas ļaužu saimi, sētā, laidarā, zirgu stallī, miežu laukā vai kāpostu dārzā. Joprojām mūsdienās daudzviet tiek koptas maskošanās tradīcijas, ar maskām saistīti rituāli un ieražas," stāsta A.Kapusts. Viņš skaidro: lai pievērstu lielāku uzmanību maskošanās tradīciju izpētei un apguvei, kā arī popularizētu tās plašākā sabiedrībā, valsts aģentūra "Tautas mākslas centrs" ik gadu rīko Starptautisko masku tradīciju festivālu.

Šogad Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītais festivāls top sadarbībā ar Liepājas Kultūras pārvaldi, Liepājas Rajona padomi, kā arī vietējām pagastu pašvaldībām. Tas notiks 10. un 11. februārī. Festivālā piedalīsies 25 masku grupas no Dagdas, Salacgrīvas, Rēzeknes, Līvāniem, Ogres, Rīgas, Ceraukstes, Svitenes, Vecsaules, Brocēniem, Smārdes, Ventspils, Kazdangas, Rudbāržiem, Nīcas, Rucavas, Otaņķiem, Bārtas un Liepājas, pavisam aptuveni 300 dalībnieku, kā arī viesi no Lietuvas – Palangas folkloras kopa "Meguva" ar savas tautas savdabīgajām masku tradīcijām.

Festivāla laikā masku grupas izrādīs savas tradīcijas gan āra, gan iekštelpas situācijās. Sestdien pulksten 13 notiks masku gājieni pa lauku sētām Bārtā, Nīcā, Otaņķos un Rucavā, pulksten 18 sāksies masku saiets un grupu izrādes Bārtas Kultūras namā, turpat notiks individuālo masku skate, kā arī danči. Festivāla Lielais masku gājiens svētdien pulksten 12 dosies pa Liepājas ielām, bet nobeiguma rituāls pulksten 13 norisināsies folkloras centrā "Namīns". Festivāla laikā, svētdien pulksten 10, "Namīnā" notiks arī seminārs par masku tradīcijām, kurā uzstāsies latviešu un ārvalstu lektori.