Kurzemes Vārds

13:52 Otrdiena, 15. oktobis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Pirmā sleja

Jutīgās spekulācijas
Edgars Lūsēns

Diskusijas par to, vai nepilsoņiem piešķiramas vēlēšanu tiesības vietējo pašvaldību vēlēšanās, jau vismaz trešo priekšvēlēšanu ciklu pēc kārtas kalpo par spekulāciju subjektu politiskajiem spēkiem, kas vēlas pievērst sev uzmanību un pie reizes pacīnīties par potenciālo vai esošo vēlētāju, kas jūtas aizvainots. Šā gada sākumā šo iespēju skaļi centās izmantot uz centrisku pozīciju sevi pozicionējošā Latvijas Pirmā partija, un droši vien tā dzirdīgas ausis atradīs arī kreisajā spārnā. Skaidrs, ka temats nav zaudējis arī aktualitāti pilsoņu un nepilsoņu proporciju ietvaros, jo trijās Latvijas lielākajās pilsētās, arī Liepājā, nepilsoņu skaits joprojām mērāms desmitos tūkstošos, un, visticamāk, šis skaits ir gana iespaidīgs, lai, to vēršot vajadzīgajā virzienā un interpretācijā, varētu veikt dažādas manipulācijas.

Atļaušos apgalvot, ka tieši ar destruktīvām manipulācijām lielākoties tiek organizētas līdzīgas iniciatīvas, jo šobrīd nav iemeslu, kāpēc nepilsoņi nevarētu kļūt par pilsoņiem un piedalīties sabiedrības pārvaldē, ja vien viņi to vēlas. Un faktiski tas arī tiek darīts, jo vismaz Liepājā kreisie, kuru politiskās platformas pēc Latvijā valdošajām tradīcijām ir vistuvākās bijušajiem nepilsoņiem, gan pašvaldību, gan parlamenta vēlēšanās gūst pastāvīgu un vērā ņemamu atbalstu, un tikai pašu tautas kalpu pārziņā ir izvēle, vai viņi vēlas īstenot šo doto varu, vai arī samierinās ar mandāta īpašnieku statusu.

Tāpat grūti pēc būtības būtu atrast reālus tiesību ierobežojumus ikdienā tiem indivīdiem, kas dažādu iemeslu dēļ nejūt nepieciešamību kļūt par tās valsts pilsoņiem, kurā viņi ilgstoši dzīvo. Tāpēc emociju uzkarsētāju un uzturētāju argumenti, protams, var pretendēt uz dzirdīgām ausīm tajā Eiropas Savienības pseidodemokrātu spārnā, kas, nepārzinot Latvijas situāciju, pretendē uz kategoriskiem spriedumiem. Tomēr grūti saprast, kāpēc būtu lieki jāspēlējas ar iespējamām radikāļu provokācijām un politiskajām spekulācijām, ja Latvijas pašvaldības savās politisko sacensību reizēs visbiežāk nepārprotami orientējas uz saimniecisku lokālo teritoriju pārvaldi un pašreizējo modeli atzinušas par pieņemamu.