Kurzemes Vārds

11:17 Ceturtdiena, 17. oktobis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Diskusija

Lai cilvēce izdzīvotu
Sarmīte Pelcmane

Šonedēļ darba vizītē Latviju apmeklēja Eiropas Savienības enerģētikas komisārs Andris Piebalgs, viņš tikās ar augstām amatpersonām – Ministru prezidentu Aigaru Kalvīti, Saeimas priekšsēdētāju Induli Emsi, ekonomikas ministru Juriju Strodu, piedalījās vairākās Saeimas komisijās. Komisārs iepazīstināja ar Eiropas Komisijas priekšlikumiem vienotas ES enerģētikas politikas ieviešanai, pārrunāja Latvijas un Baltijas reģiona energoapgādes drošību, iekļaušanos ES enerģijas tīklos un citus ES aktuālos jautājumus. Vizītes nobeigumā A.Piebalgs tikās ar žurnālistiem un diskutēja par aktualitātēm enerģētikas jomā.

Diskusijas laikā, kas ilga vairāk nekā divas stundas un ko vadīja žurnālists Jānis Domburs, enerģētikas komisārs Andris Piebalgs atbildēja uz masu mediju pārstāvju jautājumiem par problēmām, kas enerģētikas jomā vissvarīgākās Latvijai.

Vispirms eirokomisārs īsumā iepazīstināja ar jaunākajām ES nostādnēm enerģētikas jomā. Viņš informēja, ka šā gada 10.janvārī Eiropas Komisija ierosināja visaptverošu pasākumu kopumu jaunas Eiropas enerģētikas politikas ieviešanai, kas balstīta uz trim mērķiem – novērst klimata pārmaiņas, uzlabot ES energoapgādes drošību un veicināt ES konkurētspēju.

"Eiropa saskaras ar nopietnām problēmām. Pastāv vairāk nekā 50 procentu liela iespēja, ka šajā gadsimtā gaisa temperatūra visā pasaulē palielināsies par vairāk nekā 5 grādiem pēc Celsija," ar neiepriecinošajām prognozēm iepazīstināja A.Piebalgs. Žurnālisti taujāja, kāds ļaunums no tā varētu rasties Latvijai, un atgādināja satiksmes ministra Ainara Šlesera optimistisko nostāju, kurš uzskata, ka klimata izmaiņas nāks tikai par labu Latvijai – pie mums būšot siltāk un valsts kļūšot pievilcīgāka tūristiem. A.Piebalgs gan šai versijai nepiekrīt, sakot, ka globālā sasilšana nav skatāma tik šauri, tā visā pasaulē un arī pie mums izraisīs dažādas dabas kataklizmas – ūdens līmeņa celšanos, plūdus, vētras.

"Eiropai ir nopietna apņemšanās sniegt savu artavu, lai uzlabotu situāciju pasaulē," pauda A.Piebalgs. Priekšlikumu kopumā noteikti vairāki vērienīgi mērķi siltumnīcas efekta izraisošo gāzu samazināšanai un atjaunojamo enerģijas resursu plašākai izmantošanai ES. Eiropas Komisija rosina Eiropas Savienībai apņemties līdz 2020.gadam panākt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu apjoma samazinājumu par vismaz 20 procentiem, to panākot ar atbilstošu enerģētikas politiku. Lielu žurnālistu interesi izpelnījās ES nodoms veicināt biodegvielas izmantošanu kā alternatīvu naftas produktu degvielai.

"Biodegviela ir tīra un atjaunojama degviela, kas ražota no organiskām vielām," skaidroja A.Piebalgs. "Šīs nozares attīstība radīs jaunas darbavietas un lauksaimnieciskā ražošana iegūs jaunu tirgu." Pašlaik visizplatītākā biodegviela ir biodīzeļdegviela (ražota no tādiem eļļas augiem kā rapsis un saulespuķes) un bioetanols (ražots no augiem, kas satur cukuru un cieti, proti, cukurbietēm un graudaugiem). Šie abi šķidrās degvielas veidi var lielā mērā aizstāt dīzeļdegvielu un benzīnu, un šo jaunās paaudzes degvielu var lietot mūsdienīgu automobiļu dzinējiem.

"Kurzemes Vārds" interesējās, vai šeit nepaveras lieliska iespēja pārorientēt ražošanu cukurfabrikām, kuras tikko Liepājā un Jelgavā pārtraukušas darbību sakarā ar cukura reformu Eiropas Savienībā. Varbūt arī Liepājas Cukurfabrikai jābūt drosmīgai un jārealizē plāns par aizkulisēs jau apspriesto rapšu pārstrādi, piemērojot to biodegvielas ražošanas vajadzībām? Vismaz cilvēkiem atkal būtu darbs – gan rūpnīcas darbiniekiem, gan lauksaimniekiem, kas cukurbiešu vietā varētu audzēt rapsi.

Atbildot uz jautājumu, cik droši ir ieguldīt naudu rapša audzēšanā, komisārs norādīja, ka pēc viņa domām tā ir gandrīz absolūti droša investīcija. "Līdz 2020.gadam Eiropas Savienībā biodegvielas patēriņam ir jāveido desmit procenti no kopējā degvielas daudzuma. Risks ir saistīts tikai ar biodegvielas ievešanu no citām valstīm," sacīja A.Piebalgs. Saistībā ar bioetanola ražošanu komisārs uzskata – šajā nozarē risks ir lielāks nekā biodīzeļdegvielas ražošanā.

Žurnālistus interesēja arī jautājums, par ko spriedelēts sen, proti, naftas ieguves iespējas Baltijas jūrā. Te A.Piebalgs nebija cerīgi noskaņots: "Diemžēl par naftas iegūšanu Baltijas jūrā man nav sakāms nekas iepriecinošs. Neviena naftas iegūšanas kompānija nav izrādījusi īpašu interesi veikt pētnieciskus darbus Baltijas jūrā, un, cik es zinu, nevienai no ES dalībvalstīm arī nav šādu priekšlikumu."

Vēl jautājums: vai Latvija var cerēt uz Eiropas interesi par Dobeles gāzes krātuvi, ņemot vērā, ka mūsu priekšrocība ir ģeoloģiskas struktūras, kas šai bāzes krātuvei ļautu kļūt perspektīvai arī starptautiskā kontekstā. Komisāra atbilde – lai to pierādītu, vajadzīgi labi pētnieciskie materiāli, diemžēl mūsu rīcībā pašlaik ir tikai padomju laika pētījumi.

"Pazemes gāzes krātuvi nevar izveidot jebkurā vietā. Ja vieta atbildīs prasībām, būs interese arī no investētāju puses. Ja neatbildīs vai ja būs vajadzīgas ļoti lielas investīcijas, tad projekts gaidīs gadus. Pašlaik Ekonomikas ministrija ir iesniegusi projekta pieteikumu. Mēs jau esam nonākuši līdz tā izskatīšanas pēdējai stadijai, domāju, pozitīvs lēmums varētu tikt pieņemts jau martā, un tad ar pilnu sparu šis projekts tiks realizēts. Bet jau šajā starplaikā pievēršu potenciālo investoru uzmanību, ka šāda iespēja pastāv. Viņi arī paši varētu ieguldīt ģeoloģiskajos pētījumos," piebilda A.Piebalgs. "Ja krātuve tiešām būs izmantojama gāzes glabāšanai, tad, visticamāk, tās apsaimniekošanā būs ieinteresētas kompānijas, kas piegādā gāzi Rietumeiropai, piemēram, Vācijas "E.O.N." un "BASF". Kompānija "Gazprom" ir iesaistīta ļoti daudzos projektos, tāpēc neparedzu lielu interesi."

Diskusijas laikā komisārs norādīja, ka patlaban daudz tiek runāts par valsts piedalīšanos jaunas atomelektrostacijas būvē un par iespējamo ar oglēm darbināmo termoelektrocentrāles būvi Kurzemes novadā, tomēr nav saprotams, kāpēc Latvijas valsts nerosina uzņēmējus vispirms izmantot vietējos energoresursus. "Ir neprāts runāt par miljardiem latu lieliem naudas ieguldījumiem laikā, kad tepat Latvijā energoresursu izejvielas izmanto nepietiekami," tā uzskata komisārs. Viņš precizēja, ka runa ir par biogāzes, biodegvielas, biomasas ražošanu, vēja parkiem un citiem Latvijā maz izmantotiem enerģijas ražošanas veidiem, kas citās valstīs ir daudz plašāk izplatīti. Komisārs arī norādīja uz iemesliem, proti, viens no tiem ir "Latvenergo" neieinteresētība pirkt elektroenerģiju par pārdevējam izdevīgu cenu.

Tā kā EK izvirzīto mērķu sasniegšanā liela nozīme būs enerģijas taupīšanai, diskusija skāra arī šo samezglojumu, visvairāk uzmanības veltot apkures jautājumiem. Žurnālisti komisāram vaicāja, kā valsts varētu rosināt cilvēkus siltināt mājas un tās atjaunot, lai taupītu siltumenerģiju. A.Piebalgs skaidroja, ka Latvija nepietiekoši izmantojot šim mērķim paredzēto ES fondu naudu. Viņš arī teica, ka vislabākais risinājums būtu dažādu (nodokļu un citu) atlaižu piemērošana cilvēkiem, ka iegulda naudu savos mājokļos. A.Piebalgs norādīja, ka Latvijai šajā gadā ir jāsagatavo enerģijas efektivitātes plāns. Katrai ES dalībvalstij ik gadu ir uzdots samazināt kopējos enerģijas zudumus par vienu procentu.

"Kurzemes Vārds" vaicāja, vai Liepājas apkures nodrošināšanā siltumenerģijas ražošanas uzņēmumam "Liepājas enerģija" pierasto apkures materiālu vietā būtu lietderīgāk izmantot jaunās paaudzes izejmateriālu – biomasu. Uz to komisārs nedeva konkrētu atbildi, vien bilstot, ka katra konkrētā situācija prasa atsevišķu, detalizētu izpēti un aprēķinus. Katrā gadījumā biomasas izmantošana, lai arī apkārtējai videi draudzīgāka, tomēr prasa lielākus ieguldījumus no uzņēmuma puses un ievērojamāku samaksu no patērētājiem.

Saistībā ar vēl vienu svarīgu samezglojumu – 3,3 miljonu tonnu lielo CO2 emisijas kvotu, kas Latvijai, pēc daudzu ekspertu vērtējuma, ir nepietiekama, komisārs teica: "Būs vajadzīgi spēcīgi argumenti kvotas palielināšanai. Es uzskatu, ka viens no tiem var būt jaunās "Cemex" cementa rūpnīcas būvniecība."

Eirokomisārs ir pārliecināts, ka agrāk vai vēlāk, bet cilvēcei būs jāpāriet uz alternatīviem enerģijas avotiem, jo pēc viņa vārdiem, paies pāris gadu desmiti un naftas vairs zemes dzīlēs nebūs. Būs jāražo enerģija no vēja, oglēm, kodolenerģijas. Te, pēc komisāra domām, ir liela iespēja arī Latvijai. Viņaprāt, ir grēks neizmantot to, ko mums piešķīrusi pati daba, proti, vēja enerģiju un citus enerģijas avotus.

Eirokomisāra kopējais secinājums: nav ideālu veidu, kā iegūt enerģiju, ideāli varbūt būtu to nepatērēt. Taču tā ir utopija, tāpēc mums ir uzdevums meklēt un izmantot enerģiju videi pēc iespējas draudzīgākā veidā. A.Piebalgs norādīja, ka, protams, pašreizējās lielās ietekmīgās enerģijas ražošanas un pārdošanas kompānijas nevēlas redzēt alternatīvu, tomēr uz to cilvēcei ir jāiet, ja tā grib pastāvēt ilgtermiņā, citādāk nākošajām paaudzēm nav izredžu, jo, piekopjot videi nedraudzīgus enerģijas ieguves veidus, tās ieguvēji iznīcinās paši sevi.

"Atjaunojamā enerģija nav leģenda, tā ir saprātīga iespēja, uz ko nākotnē ir jāorientējas cilvēcei, lai tā izdzīvotu," uzskata eirokomisārs A.Piebalgs. Latvijai, pēc viņa vārdiem, vispirms ir jāizmanto savi resursi, tādējādi nodrošinot gan savu eksistenci, gan piedaloties vispārējā pasaules izdzīvošanas programmā.