Kurzemes Vārds

21:19 Piektdiena, 20. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Novada ziņas īsumā

Apdomīgas saimniekošanas budžets

Savu finansiālās darbības programmu šim gadam apstiprinājuši Kalētu pagasta deputāti. Padomes priekšsēdētāja Otīlija Lībeka raksturoja, ka tas esot apdomīgas saimniekošanas dokuments.

Pavisam Kalētu pašvaldība plānojusi ieņemt aptuveni 290 tūkstošus latu – par 4 procentiem vairāk nekā pērn. Tomēr šis pieaugums inflācijas un vispārējas sadārdzināšanās apstākļos izkūstot kā saujā paņemts sniegs. Tādēļ iestāžu vadītāji noskaņoti šā gada gaitā strādāt saimnieciski un tērēt naudu tikai tiem mērķiem, kas patiešām ir neatliekami. Šogad paredzēts izremontēt bērnu dārzam jumtu un kapliču, kā arī paplašināt vietējo kapsētiņu. Otīlija Lībeka paskaidroja, ka tāpat, kā tas noticis līdz šim, arī šogad lauvas tiesa no budžeta atvēlēta izglītībai. Pagasta mācību iestādēm piešķirti 40 procenti no kopējiem ienākumiem, bet, ja šai summai pieskaita savstarpējos norēķinus par kalētnieku izglītošanos citās mācību iestādēs un braucieniem uz turieni samaksātos ceļa izdevumus, tad iznākot, ka izglītība paņem pusi no pagasta budžeta naudas.

Protams, optimistiska rakstura cilvēki būdami, kalētnieki nav spējuši atteikties arī no izdevumiem, kas domāti priekam. Šogad esot, kā pieklājas, jānosvin Kalētu kluba pussimta gadu jubileja, bet pamatskolai, kopš tā nodibināta, šogad apritot 125 gadi. Vistuvākie svētki sagaidāmi 24.februārī, kad pagasta centru pieskandinās 10 vokālo ansambļu salidojums.


Lai teliņi un gotiņas neslimotu

Mācības lauksaimniekiem turpinās Durbes Kultūras namā. 9.februārī pulksten 11 paredzēts priekšlasījums par aktuālākajiem pasākumiem, kas jāveic, lai novērstu teļu un govju saslimšanu.

Savā praktiskajā pieredzē un zināšanās ar mūsu rajona pagastu lopkopējiem dalīties apsolījis veterinārais ārsts Dainis Arbidāns, kas ieradīsies no Lauku konsultāciju un izglītības centra Jelgavas rajona "Ozolniekos". Kā uzskata Durbes novada lauku attīstības speciāliste Maija Lankupa, dzirdēt priekšlasījumu vērtīgi būs ne tikai lielo ganāmpulku īpašniekiem, bet arī tiem zemniekiem, kas aprūpē dažas gotiņas. Jo izvairīties no slimībām, kas spēj radīt saimniecībai būtiskus zaudējumus, iespējams, tikai veicot profilaktiska rakstura pasākumus un laikus novēršot slimību cēloņus.


Vietējos plānus izvērtēs plānošanas reģionos
Anda Pūce

Ministru kabinets atbalstījis Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas priekšlikumu plānošanas reģioniem nodot vietējo pašvaldību teritorijas plānojumu un detālplānojumu izvērtēšanu. Kompetenču pārdale varētu notikt no nākamā gada 1.janvāra. Līdz šā gada septembrim ministrija sagatavos un iesniegs izskatīšanai valdībā attiecīgos normatīvo aktu projektus.

Gatavos izmaiņas likumdošanā

Patlaban "Teritorijas plānošanas likums" paredz, ka RAPLM izvērtē teritorijas plānojumu atbilstību normatīvajiem aktiem un augstāka līmeņa plānojumam. Ministrija uzskata, ka šīs funkcijas īstenošana efektīvāka būtu tieši plānošanas reģionos, savukārt RAPLM vairāk koncentrēsies uz metodiskās vadības un telpiskās plānošanas jomas attīstības jautājumiem.

Plānotās izmaiņas vietējo pašvaldību teritoriju plānojumu izvērtēšanā būtu iespējamas ar 2008.gadu, līdz tam laikam gan sakārtojot normatīvo bāzi, gan nostiprinot plānošanas reģionu kapacitāti. Ministrija paredzējusi tuvākajā laikā sadarbībā ar plānošanas reģioniem detalizēti izstrādāt iespējamo mehānismu teritorijas plānojumu izvērtēšanas funkcijas nodošanai.

Saskaņā ar "Reģionālās attīstības likumu" reģionālās attīstības plānošanai, koordinācijai un pašvaldību sadarbības nodrošināšanai pašvaldības izveidojušas piecus plānošanas reģionus: Kurzemes, Latgales, Rīgas, Vidzemes un Zemgales. Plānošanas reģionu finansējumu veido valsts budžeta dotācija. Šogad katram plānošanas reģionam piešķirti 200 tūkstoši latu pamatdarbības nodrošināšanai un 52 tūkstoši latu reģionālo Eiropas Savienības struktūrfondu informācijas centru darbības nodrošināšanai.

Trūkst labu plānotāju

Vidzemes Plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētājs Nikolajs Stepanovs gan norādījis uz pastāvošajām problēmām attīstības plānošanas procesā reģionālajā un vietējā līmenī, kur, piemēram, trūkst integrētā skatījuma uz teritoriju attīstību, ko nosaka pašvaldību sadarbības trūkums attīstības plānošanas procesā. Tāpat ir konstatēts attīstības plānotāju trūkums, kādēļ izstrādāto vietējo pašvaldību teritoriju un attīstības plānošanas dokumentu apjoms un kvalitāte ir nepietiekama. "Vienlaikus pastāv vāja reģionālās un vietējās pārvaldes līmeņa attīstības plānošanas dokumentu savstarpējā sasaiste, kā arī nepieciešama to saskaņotība ar nacionālajā līmenī definētajām valsts attīstības prioritātēm," sacīja N.Stepanovs. Viņš arī uzskata: lai mainītu līdzšinējo nepietiekami efektīvo sadarbības praksi reģionālajai attīstībai svarīgu atbalsta līdzekļu apguvē, nepieciešams nostiprināt plānošanas reģionu kā sadarbības partneru kapacitāti un dot iespēju plānošanas reģionu attīstības padomēm pieņemt lēmumus par katrā reģionā īstenojamajiem projektiem.

Vēlas piesaistīt ekspertus

Tikmēr tepat Kurzemē uzņēmēji norāda, ka topošais reģiona teritorijas plānojums, kuru kritizējušas arī pašvaldības, ir veidots bez pietiekamas konsultēšanās ar uzņēmējiem. Piemēram, Kristaps Rūmnieks, kurš saistīts ar iespējamo naftas ieguves projektu Kuldīgas un Liepājas rajonos, norāda, ka plāna tapšanā būtu jāiesaista ekspertu grupa, kuras viedoklis būtu saistošs plāna veidotājiem, citādi tagad pašvaldības gan vietējā līmenī, gan reģionā kopumā var neņemt vērā privātīpašnieku vēlmes un ieceres dažādu nozaru attīstīšanā. Protams, ir sabiedriskās apspriešanas, taču tas ir nepietiekami, un K.Rūmnieks rosina plānus izvērtēt jau to tapšanas gaitā, nevis tikai ministrijā, kad plāns jau ir gatavs.


Turpinās celtniecību, labos ielas un iekārtos sociālos dzīvokļus
Anda Pūce

Janvārī Grobiņas Pilsētas dome pieņēma pašvaldības 2007.gada budžetu, kas iepriekš tika apspriests struktūrvienībās un komitejās. Šogad kopbudžeta ienākumi tiek prognozēti 1538493 latu apmērā, bet pēc Ministru kabineta mērķdotāciju sadales šī summa vēl tiks koriģēta, paskaidroja pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Selga Dreimane.

Pagājušajā gadā pašvaldības kopbudžeta ieņēmumi bija 1595051 latu, tai skaitā valsts mērķdotācija – 321 tūkstoša latu apjomā, ko piešķīra Grobiņas vidusskolas sporta zāles un ēdināšanas bloka projektēšanai un būvniecībai. "Arī šogad ceram no valsts budžeta saņemt 250 tūkstošus latu, lai sekmīgi varētu turpināt ēkas celtniecību," norāda pašvaldības vadītājs Jānis Neimanis.

87 procentus pašvaldības pamatbudžeta veido iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kas šajā gadā plānots lielāks nekā pērn, un palielinājums izskaidrojams ar Grobiņas iedzīvotāju dzīves līmeņa celšanos. Šajā gadā lielāki tiek plānoti arī ieņēmumi no nekustamā īpašuma nodokļa.

Runājot par budžeta izdevumiem, visvairāk līdzekļu – 31 procents – piešķirs izglītības nozarei, kopumā šim mērķim atvēlot gandrīz 580 tūkstošus latu. Šeit ietverti arī plānotā aizdevuma līdzekļi 150 tūkstošu latu apjomā līdzfinansējuma nodrošināšanai vidusskolas sporta zāles un ēdināšanas bloka būvei.

29 procentus no pamatbudžeta vai aptuveni 555 tūkstošus latu Grobiņas dome šogad atvēlēs pilsētas komunālās saimniecības un labiekārtošanas nozares darbības nodrošināšanai un attīstībai. "Galvenie šīs nozares darbi būs ielu renovācija, ielu apgaismojums, ietvju izbūve Celtnieku, Ventspils, Saules ielā, kā arī autobusu pieturvietas ierīkošana un Saules ielas noasfaltēšana 320 metru garumā," dažus no veicamajiem darbiem ieskicēja S.Dreimane. Viņa stāsta, ka šogad ielu būvniecībai un uzturēšanai kopumā plānots ieguldīt ap 279,5 tūkstošiem latu, piesaistot gan kredītlīdzekļus, gan izmantojot Valsts autoceļu speciālā budžeta piešķirtos līdzekļus.

Trešā joma, kurai no budžeta pienākas gandrīz 193 tūkstoši latu vai 9 procenti no visiem izdevumiem, ir sociālā nodrošināšana. 70 tūkstošus latu no šīs naudas paredzēts tērēt 15 dzīvokļu rekonstrukcijai Jaunatnes ielas pirmā nama trešajā stāvā, bet dažāda veida sociālajos pabalstos pilsētnieki varēs saņemt ap 54 tūkstošiem latu, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir par 15,6 tūkstošiem latu vairāk. "Šis ir pirmais gads, kad finansiāli tika apmierinātas visu pašvaldības struktūrvienību un iestāžu vadītāju vēlmes. Protams, vajadzību arvien būs vairāk nekā iespēju, bet ceram, ka šogad visi paredzētie darbi izdosies," nobeigumā norāda Grobiņas domes priekšsēdētājs Jānis Neimanis.


Mācīsies sakārtot lauku ainavu

Jaunnedēļ Lauku konsultāciju birojā sākas mācību kurss zemniekiem, kuri pauduši vēlēšanos sakārtot ainavu un labiekārtot savas sētas.

Biroja ekonomikas speciāliste Evita Ozoliņa pastāstīja, ka mācības sāksies 12.februārī pulksten 10 un turpināsies divas nedēļas. Tās vadīs lietpratēji no mūsu pašu rajona. Par stādāmā materiāla izvēli pēc lieluma un augsnes sastāva noteikšanu runās Grobiņas pagasta kokaudzētavas "Īve" īpašnieks Dainis Ozoliņš, bet par floristikas pielietojumu dārza ainavu veidošanā stāstīs Biruta Ignatova. Savu pieredzi lauksaimniekiem uzticēs arī praktiķe Valda Čaure, kas skaidros, kā jāplāno un jāuztur zālieni, bet par to, kā jāiekopj tālākā apkārtne, savās zināšanās dalīsies ainavu arhitekte Daina Dzeguze.


Lai mājlopiem nebūtu jāstaigā ar kurkstošiem vēderiem
Pēteris Jaunzems

Šonedēļ Bārtas Kultūras namā bija sapulcējušies pagasta zemnieki. Kamēr viņu bērni un mazbērni pagalmā priecājās par beidzot atnākušo ziemu un šosejas malā bija uzcēluši varenu sniegavīru, lauku apsaimniekotāji sprieda, kā nākotnē nodrošināt ar barību savus ganāmpulkus, jo aizvadītās vasaras sausuma periodā daudzviet iznīka ilggadīgo zālāju sējumi ganībās un siena pļavās. Jāņem vērā, ka lopbarības krājumus mūspusē jau vistuvākajā nākotnē būtiski samazinās arī cukura nozares likvidācija, jo līdz šim ļoti daudzi gaļas un piena lopu audzētāji lopu piebarošanai izmantoja Cukurfabrikas darbības blakusproduktu – vērtīgos biešu graizījumus, kuru turpmāk ļoti pietrūks.

Ilggadīgo zālāju atjaunošana prasa zināšanas

Par to, ka jau šobrīd pastiprināti jārūpējas, lai šogad un arī turpmāk mājlopiem nebūtu jāpaliek ar tukšiem vēderiem, bārteniekiem atgādināt bija ieradies Bunkas pagasta zemnieku saimniecības "Saules 1" īpašnieks Viesturs Niedols. Viņš kopā ar dunalcnieku Juriju Flaksi ir no tiem nedaudzajiem laukkopjiem, kas Kurzemē vēl turpina specializēties ilggadīgo zālāju sēklaudzēšanā. "Kurzemes Vārdam" buncenieks pastāstīja, ka prognozējamo lopbarības deficītu ir iespējams novērst, taču tad nedrīkst kavēties, jāsāk rīkoties jau tagad. Cukurbiešu graizījumu trūkumu, viņaprāt, var aizstāt ar lucernu, kas dod bagātīgu un barības vielām bagātu zaļo masu un ir arī lielisks priekšaugs. Tomēr jau šajā pavasarī iekopt plašas šīs lauksaimniecības kultūras platības diezin vai būs iespējams, jo gluži vienkārši visiem, kas sēklu gribēs iegādāties, tās var nepietikt. Saprotot to, arī savā zemnieku saimniecībā viņš plānojot paplašināt lucernas sēklu ražošanu, taču šis audzējums tirgū nonāks tikai pēc gada.

Viesturs Niedols sacīja, ka lauksaimniekiem tiekot piedāvātas arī ārzemēs izaudzētu lucernas šķirņu sēklas, tomēr jāliek aiz auss, ka mūsu dabas apstākļiem tās esot mazāk piemērotas. Taču nevajagot sarūgtināties tādēļ, ka nav izdevies iegādāties lucernu. Tā nebūt neesot vienīgā šķirne, kas spēj nodrošināt saimniecībai labas lopbarības krājumus. Tikpat labi to varot iegūt, arī audzējot āboliņu, timotiņu, pļavu skareni un citus zālājus, kuru sēklas šobrīd vēl var nopirkt. Tomēr vajadzētu atcerēties, ka zālāju sēja ir ļoti nopietns un atbildīgs darbs, kura rezultāti būs jūtami vairāku gadu gaitā. Nevarot ar sētuvi pārstaigāt ganības, iekaisot sēklu tukšajās vietās. Tā rīkojoties, cilvēks tikai pats sev sagādās zaudējumus.

Kvalitatīvi sējumi spēj izturēt sausumu

Bārteniekiem, kas uzdeva jautājumus un interesējās par zālāju sēju, Viesturs Niedols ieteica vispirms tikt skaidrībā, kādiem nolūkiem tie tiek iekopti. Jo ganībām zāliena sastāvu vēlams veidot citādāku, nekā tad, ja paredzēts nodarboties ar skābsiena vai sausās barības ražošanu. Atšķirīgi jārīkojas pat tad, ja barības bāzi gatavo piena vai gaļas lopiem. "Ganīšanai sēto zālāju sastāvā ir jābūt vismaz sešām vai septiņām zālītēm, kas cita citu papildina," skaidroja lauksaimnieks. Tas pats sakāms par skābbarības un siena ievākšanai domātajām platībām. Pat tam, vai sienu domāts tīt ruļļos, vai kraut zārdos, esot sava specifika, kas jāņem vērā, ja grib iegūt patiešām kvalitatīvu lopbarību. Viesturs Niedols uzsvēra, ka grāmatas par to, kā veidojami un kopjami ilggadīgie zālāji, esot izdotas pietiekamā daudzumā, tikai cilvēkiem, kas par šīm lietām interesējas, jābūt uzņēmīgākiem un zinātkārākiem, tad visas problēmas iespējams atrisināt.

Protams, nozīmīga ir arī augsnes izvēle un tās sagatavošanas tehnoloģija. Zālājiem nevajadzētu izvēlēties skābās augsnes. Viesturs Niedols savu audzējumu, kas izturējis kvalitātes pārbaudi un saņēmis sertifikātu, piegādājot arī Latvijas Šķirnes sēklu audzētāju asociācijai. Taču viņš novērojis, ka nereti no turienes sēklas tiekot atsūtītas arī uz mūsu rajonu. Tikai tad tās jau maksājot dārgāk, jo savu daļu vēlas nopelnīt arī uzpircēji. Buncenieks negribot būt par starpnieku, tādēļ nereti sastopams gadatirgos.

To, ka zālāju sastāvam ir ļoti liela nozīme, apstiprina arī pieredze, ko uzkrājis zemnieku saimniecības "Granti" īpašnieks Aldis Lazdups. Viņš pievērsies zīdītājgovju audzēšanai un tām nepieciešamos barības krājumus nodrošinot, rūpīgi iekopjot ganības un pļavas, kā arī laikā tās appļaujot. Tādēļ lopbarības trūkumu saimniecība neesot izjutusi. Aldis Lazdups novērojis, ka pērnā gada vasaras sausumā cietušas tikai viendabīgo zālāju platības. "Bet tie lauki, kam apakšā bija pasētas dažādas citas zālītes, godam izturējuši pārbaudījumu," savās atziņās viņš labprāt dalījās ar "Kurzemes Vārdu".

Arī mazo ganāmpulku īpašniekiem pienākas atbalsts

Savukārt piensaimniece Ilga Balcere, kas kopā ar vīru zemnieku saimniecībā "Mētras" aprūpē divdesmit slaucamu govju ganāmpulku, teica, ka cukurbiešu graizījumi līdz šim viņiem lieti noderējuši mājlopu uzturēšanai. Ja gotiņām tie doti tik lielā daudzumā, cik tās spēj notiesāt, tad bijis jūtams, kā ceļas izslaukumi. Pienu Balceri nododot kooperatīvajai sabiedrībai "Nadziņi 1" un jūtoties apmierināti, jo nauda tiekot samaksāta laikā. Tagad, ziemas mēnešos, par litru varot saņemt vairāk nekā 20 santīmu. "Mētru" saimnieki ar Viesturu Niedolu sadarbojoties jau ilgus gadus, jo zinot, ka ilggadīgo zālāju sēklām, ko viņš izaudzējis, ir teicama kvalitāte. "Mums zālāji lopbarības ievākšanai ziemai aizņem ap piecpadsmit hektāru un parasti dod labu ražu," teica Ilga Balcere. Vienīgi pērn sausums sējumos radījis zaudējumus, taču tā, ja vien rīkojas laikus, esot labojama lieta.

"Pagastā mums ir vairāki darbīgi piena lopu audzētāji," pastāstīja Bārtas lauku attīstības speciāliste Linda Šmiukše. Taču pēc pagājušās vasaras vairākiem radušies sarežģījumi ar ganību nodrošināšanu, jo sausums izpostījis zālājus. Tāpēc arī uzaicinājuši Viesturu Niedolu, lai pastāsta, kā ganības un pļavas pareizi atjaunot. Daži zemnieki bija sadomājuši sēt tik virsū vecajiem sējumiem. "Taču nevar tā vienkārši sēklu birdināt," viņa iebilda.

Linda Šmiukše uzskata, ka atbalstāmi arī mazo ganāmpulku īpašnieki. Diezin vai šie cilvēki pelnījuši pārmetumus, ka nespēj konkurēt ar rietumvalstu kolēģiem. Tādus mērķus viņi sev nekad neesot izvirzījuši. Taču apstākļos, kādos tagad dzīvojam, arī tas esot daudz, ja mazo ganāmpulku īpašnieki sakopj un izmanto zemi, nodrošina savas ģimenes ar iztiku un nenāk uz pagastnamu lūgt sociālo palīdzību.

Bauskas uzpircēji nenorēķinās par pienu

Vērojot pagastā notiekošo, lauku attīstības speciāliste secinājusi, ka zemnieku saimniecības attīstās. Kaut arī to nevar nosaukt par strauju, lauku apsaimniekotāji cenšas atlicināt līdzekļus, lai, izmantojot Eiropas Savienības un nacionālu subsīdiju atbalstu, iegādātos jaunu tehniku.

Linda Šmiukše teica, ka zemnieki pērkot ne tikai lauksaimniecības inventāru, bet arī traktorus. Pamazām paplašinoties arī būvniecība. Ceļ piena mājas, mājdzīvnieku novietnes, urbj artēziskās akas. Tas norāda uz pārmaiņām. Pirms dažiem gadiem tāda aina neesot bijusi vērojama. Šis esot trešais gads, kopš naturālajās saimniecībās rit pārstrukturizācijas process. Zemes apsaimniekotājiem, kas tajā iekļāvušies, nepieciešams izpildīt vairākas Eiropas Savienības prasības. Arī tiem jāpalielina gada apgrozījums par 30 procentiem. Taču to esot grūti īstenot apstākļos, kad uzņēmums "Bauskas piens", kas Bārtā iepērk no zemniekiem slaukumu, vairāku mēnešu garumā nav norēķinājies ar piegādātājiem.

Reizē ar saimniecisko rosmi rodas arī nepieciešamība pēc informācijas. Zemnieku sapulces, kurās meklē atbildes uz aktuālākajiem jautājumiem, Bārtā notiekot vismaz reizi ceturksnī. Arī šoreiz ciemos bija aicināts Lauku konsultāciju biroja vadītājs Jānis Briedis un lopkopības speciāliste Arta Cinkus, kas pastāstīja par gaidāmajiem Eiropas Savienības struktūrfondu maksājumiem 2007.gadā un nacionālo subsidēšanas programmu. Tā gan vēl nav atklāta, taču izsludināšanai jānotiek vistuvākajā laikā. Tad arī Lauku atbalsta dienests uzsāks pieņemt pieteikumus vairākām aktivitātēm. Vieni no pirmajiem pie teikšanas tiks tie lauksaimnieki, kas nolēmuši veikt augšņu agroķīmisko izpēti, kā arī rekonstruēt meliorācijas sistēmas. Uz maksājumiem zemes ielabošanai varot pretendēt gan tās īpašnieki, gan lietotāji, gan nomnieki, bet atbalsts lopkopībā pienāksies tikai tiem, kuru ganāmpulki atrodas pārraudzībā.