Kurzemes Vārds

22:32 Otrdiena, 14. augusts
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Skatiens

Par aitām un cirpējiem
Pauls Kaufmanis

Nesen Liepājas Ekonomikas policijas priekšniece Sanita Bite informēja žurnālistus par ekonomiskajiem noziegumiem. Kā izrādījās, arī trīs liepājnieki kļuvuši par krāpniecības upuriem ar e–pasta starpniecību, turklāt apkrāptie, kuri netiek raksturoti kā neizglītoti un nezinoši cilvēki, uzķērušies uz šķietami banāliem un izplatītiem mēģinājumiem apmuļķot cilvēkus, liekot viņiem labprātīgi aizsūtīt naudu ļaundariem. Diemžēl naudas summas, no kurām lētticīgajiem nācies šķirties, nav mazas – no 2 līdz 8 tūkstošiem eiro.

Šie ir tikai trīs gadījumi, kas reģistrēti policijā, taču domāju, ka vēl vairāk ir tādu, kas šķīrušies no mazākām summām un tikai pie sevis nošķendējušies: "Ak, kā gan es, muļķis, varēju uzķerties!", bet pēc palīdzības policijā nav vērsušies. No savas pieredzes varu teikt, ja, līdzīgi kā tas bijis minētajos gadījumos, sasummētu kopā visu loteriju laimestus, kurās es it kā esmu laimējis un par kurām man paziņo ar e–pasta starpniecību, es varētu nestrādāt līdz pat mūža beigām, dzīvot, cepuri kuldams, un vēl pievērsties labdarībai.

Diemžēl šie fiktīvo loteriju rīkotāji var dzīvot, bēdu nezinādami, jo viņu auditorija ir ļoti plaša – e–pasta ziņojumus iespējams izsūtīt pa visu pasauli, un pietiek uzķerties kaut vai tikai vienam no desmit tūkstošiem, lai garantētu stabilus ienākumus. Piemēram, Krievijā spama izsūtītāji kļuvuši pavisam nekaunīgi, prasot vienu dolāru par to, ka uz attiecīgo adresi vairs mēstules nesūtīs. Iedomājieties lielo Krievijas iedzīvotāju skaitu, un, ja katrs atsūta pa dolāram... Šie un vēl daudzi citi līdzīgi gadījumi atgādina labas uzņēmējdarbības principus – līderpozīcijās izvirzās tas, kurš atradis kādu netradicionālu pieeju savas preces vai pakalpojuma pārdošanā. Atšķirība slēpjas tikai godprātībā un likumībā. Diemžēl pasaulē tā ir iekārtots – vieni raksta likumus un noteikumus, bet citi meklē ceļus, kā tos apiet.

Protams, visi šie gadījumi ir balstīti uz cilvēku uzticību svešiniekiem. Negribu teikt, ka nevajag nevienam uzticēties un uz jebkuru procesu vai parādību raudzīties ar aizdomu pilnu skatienu, taču uzmanīgam ir jābūt. Šeit vietā būtu krievu teiciens: doverjaj no proverjaj (tulk. – uzticies, bet pārbaudi).

Satraucošs šķiet arī fakts, ka par līdzīgiem gadījumiem sabiedrība plašsaziņas līdzekļos tiek brīdināta ik pa laikam, tāpat kā aizvien dzirdam par jauniem krāpēju nedarbiem. Tas neattiecas tikai uz elektronisko vidi, bet arī uz sadzīvi. Citam tiek izkrāpts priekšapmaksas sarunu kods, citam jācīnās ar negodīgiem remontstrādniekiem, bet vēl kāds cits, rūpīgi neiedziļinoties kārtotajos dokumentos, pat spiests zaudēt savu mājokli. Kārtējo reizi varu atgādināt, ka tikai no katra paša ir atkarīgs, kļūt vai nekļūt par aitu, kas nonākusi cirpēju varā.