Kurzemes Vārds

22:31 Otrdiena, 14. augusts
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Novada ziņas īsumā

Galvenās prioritātes noskaidrotas
Anda Pūce

"Priekules domes budžets šim gadam ir stabils, ar pieaugumu un vērsts uz attīstību," domā pašvaldības vadītāja Vija Jablonska. Viņa norādīja, ka izvirzītas arī tuvāko trīs gadu laikā īstenojamās prioritātes, kuru sasniegšanai jau daudz paveikts.

Priekules pašvaldības budžets šogad ir 678 tūkstošus 118 latus liels, un līdzekļu pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir 14 procentu. "Pērn tikām pie investīcijām daudzfunkcionālās sporta halles celtniecībai, tāpat Kultūras nama remontam un dažādām vajadzībām vidusskolai un Mūzikas un mākslas skolai," pastāstīja V.Jablonska. Šogad ievērojami palielinājies prognozētais iedzīvotāju ienākumu nodoklis – pašvaldība saņems par 40 procentiem lielāku summu nekā pērn. Līdz ar to par 32 procentiem vairāk naudas pašvaldība var atvēlēt kultūrai, par 54 procentiem pieaudzis budžets sociālajām vajadzībām, par 22 procentiem – pirmsskolas izglītības iestādei, un arī citām nozarēm naudas tiks vairāk.

Runājot par prioritārajiem projektiem, galvenais, protams, ir daudzfunkcionālā sporta halle, kuras būvniecību pērn uzsāka Priekulē. "Šobrīd viss notiek izvirzītajos termiņos, un esmu pārliecināta, ka šī gada laikā tiksim līdz ēkas karkasam un jumtam, lai nākamgad varētu būvniecību pabeigt," sacīja priekšsēdētāja. Ūdenssaimniecības sakārtošanas projekts, kas ir otra pašvaldības prioritāte tuvākajiem gadiem, šogad arī pavirzīsies uz priekšu. "Šogad mums jāveic būvekspertīze un iepirkuma procedūra, lai izraudzītos celtniekus un nākamgad varētu sākt rekonstrukcijas darbus," skaidroja V.Jablonska. Dome cer pakāpeniski paveikt arī remontdarbus Priekules Kultūras namā, Priekules vidusskolā, Priekules Mūzikas un mākslas skolā, kā arī domes administratīvajā ēkā. Kultūras namā marta beigās tiks pabeigta rekonstrukcijas darbu otrā kārta, iestāde atkal būs pieejama apmeklētājiem, un jau 31.martā paredzēts pilsētas jubilejas koncerts, kas reizē būs arī Kultūras nama atklāšana pēc rekonstrukcijas. V.Jablonska norādīja, ka tie šogad būs arī visi lielākie darbi Kultūras namā. Priekšsēdētāja cer, ka drīzumā uz bijušo mazo skolu pārcelsies arī Mūzikas un mākslas skolas kolektīvs, tādējādi visa skola atradīsies vienuviet. Līdz ar to remontdarbi notiks arī vidusskolā, kur savukārt tagad vienās telpās ar lielajiem mācīsies visi sākumskolas skolēni. "Šogad veiksim arī logu nomaiņu domes ēkai, bet par lielāku rekonstrukciju un jaunu telpu plānojumu vēl tikai lemsim, jo, domājot par iespējamu novada izveidi, viss kārtīgi jāapsver, lai vēlāk nav jāpārbūvē," skaidroja V.Jablonska. Tiks turpināta arī ielu infrastruktūras sakārtošana Priekulē. Šogad pie kārtīga apgaismojuma tiks Skolas, Vaiņodes un Raiņa iela, bet projekts apgaismojuma rekonstrukcijai tiks izstrādāts arī Aizputes ielai.

"Projektu izstrādājām trīs mēnešu garumā un nākamgad sāksim vēl agrāk, jo visu kvalitatīvi paveikt nemaz nav vienkārši," atzina V.Jablonska. Viņa priecājās, ka katrā no iestādēm izdevies rezervēt līdzekļus 200 latu apmērā arī dažādu iedzīvotāju projektu līdzfinansēšanai, kas dod iespēju cilvēkiem nākt klajā ar dažādām iniciatīvām. "Tā nupat noslēdzām līgumu par divu projektu īstenošanu. Mūzikas un mākslas skolā atkal darbosies radošās darbnīcas pieaugušajiem, bet Kultūras namā notiks izglītojošas nodarbības kopā ar psihologiem, sociālajiem darbiniekiem un citiem speciālistiem," gandarījumu izteica Priekules domes priekšsēdētāja.


Papes ezerā saglabājas augsts ūdens līmenis
Pēteris Jaunzems

Kaut gan SIA "Melioserviss" atbrīvoja no smilšu sanesumiem Papes ezera izteku jūrā, ūdens līmenis ezerā joprojām saglabājas augsts un vairāk nekā par 80 centimetriem pārsniedz normālo.

Rucavas pašvaldības vadītājs Viktors Čamans "Kurzemes Vārdam" pastāstīja, ka pēc janvārī pieredzētajām vētrām, kas brāzās pāri piekrastei, smilšu sanesumi bija aizdambējuši Papes ezera izteku jūrā. Šī iemesla dēļ diezgan strauji cēlās ūdens līmenis ezerā, grasoties appludināt apkārtnē esošās zvejnieku un zemnieku sētas, kā arī šoseju uz Papi. Lai novērstu šos draudus, pašvaldība aicināja talkā melioratorus. Jāņa Amerika vadītās SIA "Melioserviss" vīri, izsmeļot 3860 kubikmetrus smilšu, atbrīvoja izteku. Tomēr nākamais pūtiens to atkal aizdambēja. Tāpēc melioratoriem nācās atkārtoti izsmelt nepilnus tūkstoš kubikmetrus sanesumu. Kad tas bija izdarīts, ūdens līmenis ezerā kritās, bet tikai daļēji.

"Nepārtrauktās lietavas ir darījušas savu," secināja priekšsēdētājs un paskaidroja, ka iztekas atrakšanas darbi prasījuši vairāk nekā 10 tūkstošus latu. Iztērētā naudas summa, salīdzinot ar sākumā plānoto, esot palielinājusies divkārt. Valsts atbalstu saņemšot Valsts meliorācijas dienests, kas tad arī norēķināsies ar vētras postījumu novērsējiem. Nauda pieprasīta ar Dienvidkurzemes Reģionālās lauksaimniecības pārvaldes starpniecību.

"Ūdens līmeņa pazemināšanās notiek gausi, un ezers ir pārpludinājis plašu apkārtni Papes sūkņu stacijas tuvumā. Līdz ar to ievērojami paplašinājies tā baseins, kurā tagad iekļaujas arī daļa no palienas pļavām," "Kurzemers Vārdam" pastāstīja Dienvidkurzemes reģionālās lauksaimniecības pārvaldes inženieris Imants Rožkalns. Viņš kontrolēja vētras seku likvidēšanas darbu norisi pie Papes ezera iztekas. Speciālists pastāstīja, ka šobrīd ūdens līmenis par vairāk nekā 80 centimetriem pārsniedz normālo un pie tā esot vainojams fakts, ka jau tagad Līgupītes un Paurupītes ūdeņi vairs neieplūst ezera apvedkanālā, bet tiek novadīti ezerā. Daļēji darboties turpina arī sabrukušās slūžas. Tas viss radot nenormālo situāciju.

Inženiera stāstīto apstiprināja arī Papes sūkņu stacijas uzraugs Aleksandrs Rāts. Ezers appludinājis ne tikai tā ziemeļgalā esošās palienas pļavas, bet arī lauku apsaimniekotāju zemi un dārzus. Daudziem radušās problēmas ar lopbarības ievākšanu, tad nu izpalīdzējuši saprotošie kaimiņi, kurus nelaime nebija skārusi. Šobrīd arī tauru govīm, kas mīt savvaļā, neesot, kur patverties, jo grūti atrast sausu vietiņu, kur varētu pārnakšņot. Sūkņu stacijas uzraugs pirms dažām nedēļām izmērījis ezera līmeni. Tas par 1,30 metriem pārsniedzis normālo. Viņš uzskata, ka tas ir ārkārtīgi daudz, jo padomju gados par nenormālu uzskatīts līmenis, ja tas pietuvojies 90 centimetru atzīmei. Aleksandrs Rāts pastāstīja, ka kopš tā brīža, kad SIA "Melioserviss" aiztaisījis aizvaru pie ceļa krustojuma, sūkņu stacija vairs praktiski nestrādājot, jo tik un tā šajā situācijā neko nespēj mainīt. "Tagad atkal situācija ir tāda, kā tajā trakajā rudenī. Pārplūdušajā pļavā netālu no mājām saskaitīju piecdesmit meža zosis," teica sūkņu stacijas uzraugs.

Imants Rožkalns teica, ka neraugoties uz ezera pārmērīgi augsto līmeni, Dienvidkurzemes Reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē saņemts ierosinājums aizbērt pavisam padomju gados izveidoto ezera apvedkanālu. Viņaprāt, tas esot bezatbildīgs priekšlikums, jo balstās uz vienpusīgu un paviršu izvērtējumu. Tāpēc, lai uzzinātu, kā rīkoties, un saņemtu pamatotu atzinumu, esot jāatturas no pārsteidzīgiem soļiem un nepieciešams ezera novērtējumu uzticēt lietpratējiem. Pietiekot rotaļāties ar ezera apkārtnē dzīvojošo cilvēku likteņiem.


Ķekatnieki apstaigā Lejaskurzemi
Anda Pūce

Labu ražu un veiksmi visos darbos sestdien novēlēja vairāku Otaņķu, Rucavas, Jūrmalciema un Bārtas māju saimniekiem, kurus apciemoja Starptautiskā masku tradīciju festivāla dalībnieki no visiem Latvijas novadiem un arī no Palangas Lietuvā. Vakar masku gājiens priecēja arī liepājniekus.

"Ikvienās mājās laikā no Mārtiņiem līdz Meteņiem gaidīti viesi ir maskotie ļaudis – ķekatas, vatslāvji, buki, budēļi, čigoni un citi. Maskotie tēli atnes svētību, izdzen ļaunumu un nodibina kārtību ikvienā vietā, kur tie mēdz uzturēties, – istabā ar kuplo mājas ļaužu saimi, sētā, laidarā, zirgu stallī, miežu laukā vai kāpostu dārzā. Joprojām mūsdienās daudzviet tiek koptas maskošanās tradīcijas, ar maskām saistīti rituāli un ieražas," pastāstīja valsts aģentūras "Tautas mākslas centrs" pārstāvis Andris Kapusts. Viņš skaidroja, ka, lai pievērstu lielāku uzmanību maskošanās tradīciju izpētei un apguvei, kā arī popularizētu tās plašākā sabiedrībā, "Tautas mākslas centrs" ik gadus rīko Starptautisko masku tradīciju festivālu.

25 masku grupas no Latvijas un Lietuvas sacēla pamatīgu traci no Rucavas līdz Bārtai, apciemodami mājas un veikdami tur dažādus rituālus. "Katrā vietā saimnieki bija ļoti gatavojušies viesu uzņemšanai un notika lieliska improvizācija, vietējo un viesu saspēle," stāstīja dalībnieki. Vislabākās atsauksmes izskanēja par zivju zupu Jūrmalciemā, tāpat otaņķnieku sarūpēto sagaidīšanu, rucavnieku uzņemšanu un Bārtā klātajiem galdiem. "Festivāls Kurzemē atšķiras ar lielāku vietējo grupu piedalīšanos, tāpēc šeit vairāk iepazīstam Lejaskurzemes masku tradīcijas, taču liels prieks, ka atbraukuši arī tālie latgaļu viesi, turklāt ieradušies ļoti daudz jaunu kolektīvu, kas pirmo reizi uzdrošinās sevi parādīt festivālā," sacīja A.Kapusts.

Bet sestdienas vakarā Bārtas Kultūras namā notika masku saiets un grupu izrādes, individuālo masku skate, kā arī danči. Te pie godalgām tika gan Nīcas pusē darināta zirga un jātnieka maska, gan latgaliešu izsvēpētājs, gan arī Otaņķu jaunais pāris, kas līdz beigām turējās tēlā, un vēl citas maskas. "Kurzemes Vārds" maskoto ļaužu vidū sastapa arī vienu kārtīgu Zemgaļu budēli, kas neskopojās ar pērienu veiksmei un panākumiem. Izrādījās, ka sirmais kungs nemaz nav folkloras kopas dalībnieks, bet atbraucis uz festivālu tāpat vien, kā uz svētkiem. "Mēs neiebilstam pret jaunradi, jauniem materiāliem masku izgatavošanai, taču uzskatām, ka mūsu tradīciju pūrā vēl daudz kā vērtīga un neizzināta, tāpēc vecu, kaut kur mājās uzietu un, ķekatās ejot, otrādi apvilktu kažoku uzskatām par lielāku vērtību nekā ietīšanos agroplēvē," sacīja rīkotāji.

Vakar festivāla masku gājiens pa Liepājas ielām piesaistīja liepājnieku uzmanību, bet nobeiguma rituāls ar brickāšanos, mielošanos, rotaļām, dziesmām un rituālu izdarībām norisinājās folkloras centrā "Namīns". Te notika arī seminārs par masku tradīcijām folkloras kopu vadītājiem.