Kurzemes Vārds

21:01 Pirmdiena, 23. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Apskats

Aukstā kara ēna sabiezē?
Andžils Remess

Šajā nedēļā no starptautiska mēroga norisēm uzmanības centrā turpinās palikt centieni mazināt vardarbību vai spriedzi pasaules karstajos punktos, bet šai tēmai pievienosies un varbūt pat to aizēnos cita – ASV un Krievijas attiecību saasināšanās. Savukārt Latvijas norisēs nozīmības ziņā priekšplānā paliks robežlīgums ar Krieviju, taču intriģējošāka solās būt cīņa par varu Rīgā.

Apvērsums Rīgas domē

Varētu likties, sak, kas mums daļas par Rīgu, lai partijas tur plēšas savā starpā. Taču varas sadalījums galvaspilsētā ir cieši saistīts ar politisko spēku pozīcijām Saeimā un valdībā, citiem vārdiem sakot, – notiekošo Rīgas domē nevar nošķirt no notiekošā visā Latvijā.

Manuprāt, dumpinieku partijas kļūdījās, piekrītot, ka viņu vadītāji piedalās diskusijā Latvijas televīzijas populārajā raidījumā. Jo tur bija acīm redzams, ka "Jaunā laika" pārstāvi domes priekšsēdētāja amatā Aivaru Aksenoku grib gāzt no amata ne jau tāpēc, ka viņš nemākulīgi vadītu domes darbu, bet tā iemesla dēļ, ka sāncenši vēlas nobīdīt pie malas "Jauno laiku". Tāpat bija skaidri redzams, kas tas nenotiek Rīgas attīstības interesēs, bet šī ir visparastākā cīņa par tikšanu pie budžeta līdzekļu sadales. To var saukt arī par apvērsumu, turklāt tik primitīvi režisētu, ka droši vien savus uzskatus mainīja ne viens vien, kas līdz šim nesimpatizēja ne "Jaunajam laikam" ar tā aizdomīgumu, ne Aksenokam, kurš neatbilst harismātiska līdera tēlam.

Var spriest dažādi, kāpēc par Rīgas domes priekšsēdētāja kandidātu virzīts "Tēvzemei un brīvībai"/LLNK pārstāvis Jānis Birks. Varbūt tāpēc, ka tēvzemieši ir visai vārgi un viņu pārstāvis Rīgas mēra amatā būs paklausīgāks citu partiju prasībām. Iespējams, tas ir tikai taktisks manevrs, un, kad Aksenoks būs gāzts, amatā virzīs ne vairs tēvzemiešu, bet kāda cita politiska spēka, piemēram, Tautas partijas pārstāvi. Lai noteicēja kā Latvijā, tā Rīgā būtu viena un tā pati partija.

Taču, ja dumpinieki jau izveidojuši jaunu koalīciju, "Jaunā laika" vietā tajā iekļaujot sociāldemokrātus, tad tas vēl nenozīmē, ka cīņa jau galā. Šai koalīcijai nav balsu vairākuma, un var gadīties, ka vairums piekrīt Aksenoka piedāvājumam – domes darbu vadīt nevis koalīcijai, bet padomei, kurā būtu pārstāvētas visas partijas. Protams, varas tīkotāji pārmet Aksenokam, ka tādā veidā viņš radīs iespēju tikt pie teikšanas arī kreisajām partijām. Tikai – vai bez kreiso politisko spēku atbalsta izdosies Aksenoku gāzt? Un vai par to kreisie nesaņemtu kādu amatu?

Lai kāds arī izrādītos iznākums, jezga Rīgas pašvaldībā paredzama liela. Paliekot pie varas, Aksenokam nāktos rēķināties ar lielu pretdarbību, un domei būtu grūti strādāt konstruktīvi. Ja pārmaiņas domē tomēr notiks, no jaunajiem vadītājiem prasīs izdarīt to, par ko viņi pārmet līdzšinējiem vadītājiem, bet vai tas būs pa spēkam?

Parakstīt līgumu varētu martā

Par to nebija nekādu šaubu, ka Saeima arī otrajā un pēdējā lasījumā nolems pilnvarot valdību parakstīt ar Krieviju tādu robežlīgumu, lai Maskava nevarētu piesieties, ka Latvija pretendē uz savu kādreizējo teritoriju – Abrenes novadu. Ja pirms šī balsojuma Rīgā ieradās kaimiņvalsts bijušais premjerministrs un ārlietu ministrs Jevgeņijs Primakovs, tad ne jau tikai tāpēc, lai kliedētu mūsu bažas, ka Krievijai nebūs papildu prasību. Primakova vizītes galvenais mērķis bija cits – gan novērtēt, kā attīstās abu valstu attiecības, gan likt saprast, lai no līguma parakstīšanas Latvija necer pārāk daudz, jo Maskava neatteiksies no pārmetumiem par nepilsoņu lielo skaitu mūsu valstī.

Tāpat kļuvis skaidrs arī tas, ka Krievija neatteiksies no citas tikpat nodeldētas tēmas – fašisma it kā atdzimšanas Latvijā. Nupat Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Ivanovs, pārmetot NATO blokam politisko aklumu, kā piemēru minēja Latviju, kur fašisma cildināšana esot novesta līdz absurdam un demokrātija izpaužoties kroplīgās formās.

Kas tālāk? Droši vien izdosies tikt pāri nākamajam šķērslim – Krievijas prasībai atsaukt deklarāciju, kas neļāva parakstīt līgumu pirms gandrīz diviem gadiem. Latvija toreiz šo deklarāciju pievienoja līgumam, uzskatot, ka tā uzsver valstisko nepārtrauktību, bet Krievija iebilda, ka deklarācija nozīmē teritoriālas pretenzijas. Tagad valstiskā nepārtrauktība ietverta līguma tekstā, tāpēc deklarācijai vairs nav nozīmes un to var atsaukt. Ja tā, tad līgumu varēs parakstīt martā, un pēc tam abu valstu parlamenti to ratificēs.

Cerību stariņš Tuvajos Austrumos

Šonedēļ turpināsies centieni mazināt vardarbību Tuvajos un Vidējos Austrumos, kā arī apturēt kodolieroču izstrādāšanu Irānā un Ziemeļkorejā.

Visgrūtāk ir gaidīt kādu pavērsienu Irākā. ASV prezidenta Džordža Buša plānu palielināt karavīru skaitu Bagdādē uzskata par pēdējo iespēju apturēt asins izliešanu, taču liekas, ka pēdējā iespēja jau nokavēta. Tāpat arī arvien mazāk cerību paliek atturēt Irānu no kodolieroču izstrādāšanas. Irāna ne tikai aktivizē kodolprogrammu, atklāti ignorējot ANO Drošības padomes lēmumu, bet arī izmēģina ballistiskas raķetes, kuras draud izmantot, ja ASV pielietos militāru spēku pret šo valsti. Ja jau tā, tad maz ticams, ka Teherānu nobaidīs ANO brīdinājums noteikt jaunas sankcijas, ja tā savu kodolprogrammu neapturēs divu nedēļu laikā.

It kā pielaidīgāka ir Ziemeļkoreja, kura pieļauj atbruņoties, apmaiņā pret to saņemot naftu. Vienubrīd pat šķita, ka vienošanās panākta. Taču Phenjanas prasības izrādījās pārāk augstas, un atkal viss palicis, gaisā karājoties.

Kaut kāds cerību stariņš parādījies Tuvajos Austrumos. Tiesa, Jeruzālemē notiek sadursmes starp Izraēlas karavīriem un palestīniešiem, incidents noticis arī uz Izraēlas un Libānas robežas, un Telaviva gatavojas triecienam palestīniešu apdzīvotajās teritorijās, baidoties no terora aktiem. Taču cerības raisa tas, ka abiem naidīgajiem palestīniešu grupējumiem izdevušās sarunas par nacionālās vienotības valdības izveidošanu. Saūda Arābija pat atvēlējusi vienu miljardu dolāru Palestīnas ekonomikas atbalstam. Paredzams, ka atbalstu neliegs arī starptautiskas organizācijas, jo citas iespējas nav – nesaņemot finansiālu palīdzību, grupējums "Hamas" sāks sadarboties ar Irānu, bet tas ir bīstami visam reģionam.

Tagad atliek gaidīt, vai palestīniešu jaunā valdība atzīs Izraēlas valsti, kas nozīmētu atteikšanos no terora aktiem Izraēlā. Bet panākt no "Hamas" tādu solījumu ir visgrūtākais šajā miera plāna realizēšanā, jo līdz ar to šis grupējums (un ne tikai tas arābu pasaulē) zaudē savu mērķi – iznīcināt Izraēlu.

Valoda kļuvusi barga

Taču, lai arī cik uzmanības vērtas būs šīs norises, šonedēļ priekšplānā izvirzīsies cits jautājums. Tas jau brieda ne vienu vien mēnesi un pat gadu, bet tagad izpaudies atklāti un pasaulei neko labu nesola. Tā ir Krievijas un ASV attiecību saasināšanās, un gan ASV aizsardzības ministra Roberta Geitsa runu Vašingtonā, gan Krievijas prezidenta Vladimira Putina runu starptautiskās drošības politikai veltītajā konferencē Minhenē vieni uzskata par ASV un Krievijas pašpārliecinātības demonstrējumu, bet citi pat par aukstā kara pieteikumu.

Jau sen bija skaidrs, ka medusmēnesis abu valstu attiecībās palicis tālā pagātnē un sākusies nesaudzīga cīņa par ietekmi pasaulē. Tikai, ja līdz šim ASV savas bažas par Krievijas pastiprināto bruņošanos un Krievija savu nepatiku par NATO ienākšanu Austrumeiropā mēģināja noslēpt aiz diplomātiskām frāzēm, tad tagad abu pušu valoda ir pavisam barga.

Roberts Geitss atklāti paziņojis, ka Savienotajām Valstīm jārēķinās ne tikai ar karu pret starptautiskiem teroristiem, bet arī ar karu pret lielām armijām, un draudi nākot arī no Krievijas, kas pastiprināti bruņojas un cenšas atgūt ietekmi tās kaimiņvalstīs. Bet Vladimirs Putins tikpat asi pārmeta Savienotajām Valstīm gan demokrātijas trūkumu, gan savas gribas uzspiešanu pārējai pasaulei, bet tā esot bīstama politika, kas pasauli padarījusi nedrošāku.

Acīmredzot Vašingtonas pacietība zuda pēc Krievijas paziņojuma, ka tās rīcībā ir jauna tipa stratēģiskie ieroči, savukārt Maskava zaudēja pacietību pēc ASV ieceres savas pretraķešu aizsardzības sistēmas iekārtot arī Čehijā un Polijā, bet lielāko jūras radaru pārvietoja tuvāk Kamčatkai.

Latvijā
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Saeima galīgajā lasījumā apstiprina pilnvaras valdībai parakstīt robežlīgumu ar Krieviju.
Saasinās cīņa par varu Rīgas domē.
Bijušā Krievijas premjerministra un ārlietu ministra Jevgeņija Primakova vizīte Rīgā.

Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Rīgas domes priekšsēdētāju Aivaru Aksenoku gatavojas gāzt no amata.

Pasaulē
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Palestīniešu grupējumi vienojas izveidot nacionālās vienotības valdību.
Sarunas Pekinā par Ziemeļkorejas atbruņošanos.
Starptautiskai drošības politikai veltīta konference Minhenē.

Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Krievijas prezidents Vladimirs Putins asi kritizē ASV politiku.
Kamēr Eiropai pāri veļas aukstuma vilnis un Ziemeļamerikā plosās sniegputeņi, Indonēzijai postu nodara plūdi.