Kurzemes Vārds

07:13 Sestdiena, 24. augusts
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Novada ziņas īsumā

Meklēs savas dzintara zvaigznes

Nīcā šogad tiks aizsākta jauna tradīcija – dziesmu un deju konkurss "Dzintara zvaigzne", pēc kura nīcenieki tradicionāli varēs labi pavadīt laiku "Pavasara ballē" ar "Eirovīzijas" pretendenti – grupu "Klaidonis", čigānu, flamenko un vēderdeju izpildītājiem.

Dziesmu un deju konkurss "Dzintara zvaigzne" Nīcas Kultūras namā notiks 10.martā pulksten 19. Konkursā par savu simpātiju varēs balsot skatītāji, bet būs arī žūrijas vērtējums. Līdz 5.martam, zvanot pa tālruņiem 3489495, 28313084 dalībai konkursā laipni aicināti pieteikties ne vien nīcenieki, bet arī tuvi un tāli dziedāt un dejot gribētāji bez vecuma ierobežojuma. Dziedātāji varēs izmantot fonogrammu, bet būs iespējams dziesmas izpildīt arī mūziķu pavadībā. Pasākuma ģenerālmēģinājums paredzēts 6.martā pulksten 18.

Nīcas pagasta mūžizglītības koordinatore Gunita Šime piebilst, ka pēc konkursa visi tiks aicināti uz ikgadējo "Pavasara balli", kurā spēlēs grupa "Klaidonis". Publiku ar čigānu, flamenko un vēderdeju priekšnesumiem izklaidēs Liepājas Pedagoģijas akadēmijas deju studija "Arabeska". Par ieejas karšu iegādi ieteicams domāt savlaicīgi, jo līdz 1.martam tās var iegādāties tikai par 2,5 latiem, kamēr tiem, kas attapsies tikai pasākuma dienā, būs jāšķiras jau no 4 latiem.


Vētras sekas vēl jālikvidē

Kamēr vētru sezona nav beigusies, turpinās arī postošo vēja pūtienu seku likvidēšana. Ja vienuviet nograutos ūdenstorņus jau pārvērš metāllūžņos, tad citur cenšas visu saglābt. Tā mūsu fotokorespondenti, viesojoties Durbē, pamanīja, ka bez dakstiņiem palicis arī baznīcas jumta segums. Draudzes priekšniece Broņislava Petrēvica paskaidroja, ka vētras postījumi šoreiz nav bijuši lieli un dievnams ir apdrošināts, tāpēc jau nopirkti arī jauni dakstiņi, ko, tiklīdz būs iespējams, varēs uzlikt norauto vietā. Jautāta par citiem darbiem, kas šogad būtu jāveic baznīcā, B.Petrēvica atzina, ka neko lielu darīt neesot paredzēts, tikai pašu nepieciešamāko, un jumta remonts ir darba kārtībā pirmais uzdevums. Jācer vien, ka līdz tam neuznāks jauna vētra un jumtu nenopostīs vēl vairāk!

Gada koks – liepa
Pēteris Jaunzems

Notikusi Latvijas Dendrologu biedrības pagājušā gada noslēguma sapulce. Lejaskurzemi tajā pārstāvēja tikai grobiņnieks un privātā botāniskā dārza īpašnieks Ilmārs Graudiņš.

Viņš "Kurzemes Vārdam" pastāstīja, ka sapulcē izraudzīti 2007. un arī 2008.gada koki. Šogad par tādu kļuvusi liepa, bet nākamgad godā tiks celts meža ceriņš, ko tautā dēvē arī par zalkteni. Ilmārs Graudiņš teica, ka liepa ievērību izpelnījusies kā viens no valstī visizplatītākajiem skābekļa, medus un citu cilvēkiem noderīgu labumu ražotājiem, kas var lepoties arī ar ļoti ilgu mūžu. Latvijā esot daudzi desmiti dižliepu, no kurām pati vecākā ir Valdemārpilī augošā elkuliepa. Arī mūsu pilsēta ir saistīta ar liepām, jo šie koki liesajā jūrmalas smiltī lieliski iesakņojas un ar savu sīkstumu spēj pretoties vētru brāzmām.

Ilmārs Graudiņš teica, ka dendrologu gada sapulcē notikusi vairāku vērtīgu grāmatu prezentācija. Arī viņš iegādājies daktera un slaveno zelta roku īpašnieka Āra Audera izdevumu. Bijušais ministrs tagad kļuvis par fotogrāfu un daiļdārzu veidotāju, kura īpašumā esot lielākā skujkoku kolekcija valstī. Par to, kā pie tādas tikt, arī stāstīts grāmatā. Bet otra izdevuma autori ir profesori Andris Zvirgzds un Arturs Mauriņš. Viņu grāmata saucas "Dendroloģija" un esot ļoti noderīga cilvēkiem, kas interesējas par dabu un tās pilnveidošanu.


Pret varrozi ar skābeņskābi, biškrēsliņiem, mārrutkiem un citiem aromātiskiem ieročiem
Pēteris Jaunzems

Pagājušās nedēļas nogalē pie Lejaskurzemes kolēģiem bija ieradies Latvijas Biškopības biedrības padomes priekšsēdētājs Juris Šteiselis. Galvenie sarunas temati bija divi. Bitenieki sprieda par to, kā cukura nozares likvidēšana iespaidos viņu uzņēmējdarbību, kā arī gremdējās tuvāko kaimiņvalstu kolēģu pieredzē, lai efektīvāk spētu apvaldīt šobrīd izplatītās bišu slimības.

Bitenieki saliedējas

Interese bija neparasti liela, tāpēc Jaunliepājas bibliotēkas lasītāju zāle izrādījās par šauru. Tur bija gan dravnieces, gan dravnieki, veci un jauni. Blakus pieredzes bagātajam Jānim Zeltiņam no Priekules bija apsēdies pats jaunākais mūsu rajona bitenieks Antis Grantiņš no Bārtas pagasta, kuram vēl ir tikai 14 gadu. Esmu novērojis, ka brīžos, kad cilvēkus sagaida smagāki pārbaudījumi un izputēšanas draudi, viņi saliedējas. Tā arī Biškopības biedrības Liepājas nodaļa patlaban piedzīvo jaunu biedru pieplūdumu. Aizvadītajā sestdienā tās rindās iestājās vaiņodnieks Edvīns Lagzdiņš, jūrmalciemniece Arta Vecbaštika, buncenieks Rūdolfs Katlāps un Jēkabs Kukulītis no Liepājas. Šiem biteniekiem pieder vidēji ap 15 bišu saimēm.

Sanāksmi ievadot, nodaļas priekšsēdētājs Māris Romanovs informēja par vienošanos, kas panākta ar akciju sabiedrības "Liepājas Cukurfabrika" ģenerāldirektori Valiju Zabi, kas izrādījusies pretimnākoša. Katram biteniekam tagad ir jāapsver savas iespējas un līdz pavasarim jāpaziņo, cik cukura nākamajai ziemai viņa dravai būs nepieciešams. Tādu daudzumu tad arī varēšot saņemt, jo cukura ražotāji līdz augustam bišu piebarošanai vajadzīgo saldumu apņēmušies uzglabāt noliktavās. Ar šiem krājumiem nākamo ziemošanu, kā domā nodaļas vadītājs, vajadzētu izturēt.

Eksperimentēt neuzdrīkstas

Bet kā būs tālāk, tas esot biezā miglā tīts. Māris Romanovs pauda gandarījumu, ka mums blakus atrodas Lietuva, kur nolemts cukura ražošanu saglabāt. Tas došot iespēju nākotnē saldumu ievest, jo skaidrs kā viens reiz viens esot tas, ka cukurniedru cukurs bitēm nav derīgs. "No tā biškopji visvairāk baidās," viņš teica. Māris Romanovs esot konsultējies ar Latvijas Biškopības biedrības vadītājiem. Tur solījuši risinājumu atrast. Arī Juris Šteiselis pauda pārliecību, ka to izdosies izdarīt. Taču dravnieki baidās, ka ārzemēs ražotā un ar dažādām ķimikālijām pārsātinātā produkcija var izrādīties bitēm liktenīga. Tādi gadījumi jau viengad esot piedzīvoti. Toreiz bojā aizgājusi puse saimju. "Ja cukuru piegādās ar biedrības starpniecību, tas būs pārbaudīts un drošs. Iespējams biteniekiem nāksies savlaicīgi samaksāt par preci, ko pēc tam centralizēti atgādās uz rajonu un sadalīs pa saimniecībām," sacīja Māris Romanovs.

Viņš pastāstīja, ka dažās valstīs cukura vietā bišu ziemošanai izmantojot speciāli sagatavotu barību. Taču tā ir ne tikai dārgāka, bet arī nepietiekami pārbaudīta. Tāpēc par tās lietderīgumu joprojām tiekot debatēts. Biškopji, kuru darbība nesaņem valdības atbalstu, bet bauda tikai vienotās platības maksājumus, šādos apšaubāmos eksperimentos iesaistīties atļauties nevarot.

Ziema, kas apdraud saimes

Smags pārbaudījums biteniekiem esot ne tikai cukura nozares likvidēšana. Arī šīs savdabīgās ziemas laika apstākļi neglaudot viņus pa spalvai. Māris Romanovs teica, ka dravās novērojama diezgan strauja slimību izplatīšanās un vienā otrā saimniecībā dažas saimes jau pilnībā aizgājušas bojā. Tas rāda, ka situācija ir nopietna. Lai novērstu ļaunuma izplatīšanos, rīkots arī Jura Šteiseļa priekšlasījums, jo cīņai ar varrozi un citām nelaimēm zinātniekiem un praktiķiem uzkrāti dažnedažādi paņēmieni. Esot vērts tos apgūt, lai pēc tam izmantotu savās dravās.

Igaunijā, kā uzsvēra biedrības padomes priekšsēdētājs, esot mums ļoti līdzīgi apstākļi, arī bišu ērcītes tur izplatījušās tajā pašā laikā, kad tas notika Latvijā, proti, pagājušā gadsimteņa otrajā pusē. Patlaban mūsu ziemeļu kaimiņiem ir ap 60 tūkstoši bišu saimju, kamēr mums to esot tikai ap 50 tūkstošiem. "Tas līmenis, kāds bija pirms Otrā pasaules kara, nav sasniegts un nez vai vispār kādreiz tiks atkārtots," teica Juris Šteiselis, piebilstot, ka Latvijas brīvvalstī bija reģistrēti 22 tūkstoši bišu saimju. Igauņi varrozes ierobežošanai lietojot apistanu, organiskās skābes, timola preparātus un skābeņskābi. Tas nozīmējot, ka ieroču arsenāls mums ir līdzīgs, cits jautājums, cik iedarbīgi tas tiek likts lietā.

Igauņi atzīst skābeņskābi

Mūsu bitenieki apmeklējuši vairākas dravas Pērnavas apkārtnē un pārliecinājušies, ka kolēģiem netrūkst nedz izdomas, nedz ķēriena. Viens no dravniekiem izgatavojis visai jaudīgu aparatūru skābeņskābes tvaiku tiešai iesmidzināšanai skrejās. Sildīšanai viņš izmantojot lodlampu, bet preparāta izsmidzināšanai pielietojot ar kāju darbināmo gumijas laivu piepūšanas sūkni. Kad skābeņskābe nonākot stropā, tā tur strauji atdziestot. Tādējādi veidojoties sīki kristāli, kas izplatās pa visu ligzdu.

Bites, tīrot stropu, apēdot kristāliņus, bet ērcītēm tas neesot pa prātam. Novērots, ka skābeņskābes izmantošana pret varrozi dod lielu efektu. Lai aprūpētu stropu, esot nepieciešamas tikai desmit piecpadsmit minūtes. Tas ļaujot īsā laikā apstrādāt ar skābeņskābi dravu, kurā ir ap divsimt saimju. Igauņu bitenieks neapmierinoties ar to, ka dezinficējis tikai savas bišu mājiņas, bet, atlīdzību par to neprasot, apstaigājot arī kaimiņos esošās, lai novērstu slimības invāziju. Tomēr esot jāatceras, ka, izmantojot šo efektīvo aparatūru, darbā obligāti jāpielieto gāzmaska.

Māris Romanovs iestarpināja, ka arī Latvijas biedrība ir iegādājusies skābeņskābi un tās izsmidzināšanas aparatūru, ko iespējams iegādāties pie vērgalnieka Naura Novada, kurš nodarbojas ar pirkuma izplatīšanu. Taču Juris Šteiselis piebilda, ka atšķirībā no tā, ko varēja vērot pie igauņu kolēģa, šie aparātiņi ir nelieli un ar tādiem esot iespējams apstrādāt tikai vienu stropu. Somi gan gribējuši Pērnavas bitenieka izgudrojumu izmantot sērijveida ražošanai, taču vēlāk no šī nodoma atteikušies, jo atzinuši, ka tas neatbilst ugunsdrošības prasībām.

Lietuvā pavisam citi paņēmieni

Lietuvā, ko apmeklējuši mūsu Biškopības biedrības aktīvisti, biškopībai pievērsta vēl lielāka uzmanība. Viņiem izveidotas 43 patstāvīgas reģionālās nodaļas, kas apvienojušās savienībā. Patlaban gan tur notiekot paaudžu maiņa, jo vecie bitenieki savu pieredzi cenšoties uzticēt jaunajiem. Ja igauņiem un latviešiem ciešāka sadarbība izveidojusies ar Skandināvu kolēģiem, tad lietuvieši vairāk sadarbojoties ar saviem kaimiņiem Polijā. Viņiem pagaidām nav problēmu arī ar bišu piebarošanu ziemā, jo atšķirībā no mums turienes cukurfabrikas turpina darbību.

Juris Šteiselis uzsvēra, ka lietuvieši cīņai pret varrozi izmantojot gabona un timola preparātus, bet ievērojami mazāk – skābeņskābi. Tur darbojoties ļoti interesants pētnieks Aļģirds Amsejs, kurš pārbaudot, kā ērces nomākt palīdz ēteriskie augi, kas neierobežotos daudzumos sastopami mūsu dārzos, pļavās un mežos. Varrozes ierobežošanai viņš stropos virs bišu saimēm saliekot svaigi pļautus pētersīļus, vērmeles, biškrēsliņus, upeņu zarus, gārsas un mārrutku lapas. Aļģirds Amsejs teicis, ka pret ērcēm varot izmantot gandrīz visus augus, kam spēcīga smarža. Pētnieks pārliecinājies, ka ēteriskie augi būtiski aizkavē slimības attīstību un ērču aktivitāti, turklāt stropu augšējā daļā izžuvušos augus pēc tam iespējams izmantot gan zāļu tēju ražošanai, gan mājdzīvnieku barības bagātināšanai un citiem saimnieciskiem mērķiem. Iepazinuši lietuviešu kolēģa pieredzi, mūsu biedrības pārstāvji atzinuši, ka tā esot ļoti perspektīva.

Uz Lietuvu augusta pirmajā sestdienā un svētdienā, kad Brīvdabas muzejā netālu no Kauņas notiek viņu Biškopības savienības dalībnieku lielā sapulcēšanās, esot vērts aizbraukt arī tādēļ, lai iegādātos dravniecības inventāru un produktus, jo tirdziņš esot ļoti bagāts un tirgošanās tur noritot ar vērienu. Arī dažādu konstrukciju stropus tur iespējams iegādāties. Juris Šteiselis teica, ka neko tamlīdzīgu neesot izdevies redzēt Igaunijā, kur tirgus izskatījies pieticīgs un arī inventāra piedāvājumam izvēle bijusi gaužām niecīga. Toties gan igauņu, gan lietuviešu zemēs mūsējie varējuši daudz mācīties, kā uzbūvēt medus pirmapstrādes telpas, kā arī nodrošināt tās ar nepieciešamajām ierīcēm. Arī bišu mājiņu konstrukcija Igaunijā esot atšķirīga. Daudzi dravnieki iecienījuši daudzkorpusu stropus. Nekas tur neesot pārspīlēts, viss maksimāli vienkāršots, taču jauks un sakārtots. Lai gan arī kolēģi stāstījuši, ka to sasniegt nav bijis viegli, taču tagad viņi jūtoties apmierināti, jo varot strādāt cilvēka cienīgos apstākļos.


Aizputes pusē nepieņem ideju par alternatīvo enerģiju
Kristīne Pastore

Kaislības diezgan augstu vilni uzsitušas Aizputes un Kazdangas pusē. Firma, kurā plāno apvienoties dažādās jomās Latvijā strādājošu firmu pārstāvji, sadarbībā ar vācu partneriem gatavojas šai pusē veidot jaunu zaļās enerģijas ražotni, taču pret to iebilst liela daļa vietējo iedzīvotāju. Pagājušajā nedēļā Kazdangā notika šī projekta virzītāju tikšanās ar iedzīvotājiem, taču tā beidzās ar abpusēju nesapratni. Iedzīvotāji vēlas konkrētu informāciju un drošību, savukārt projekta attīstītāji – sapratni no iedzīvotājiem, jo bez tās šo projektu var nākties attīstīs citur.

No bioloģiskajiem atkritumiem vēlas ražot gāzi

Viens no mūspuses līdzdalībniekiem topošajā firmā, kas attīstīs jauno projektu, ir aizputnieks, firmas "Siltumtehnika RB" īpašnieks un valdes loceklis Raitis Brikmanis. Viņš sarunā ar "Kurzemes Vārdu" pastāstīja, ka jaunā projekta ideja nāk no vācu firmas "Humunite" un tā ir ļoti vienkārša: no bioloģiskajiem atkritumiem ražot gāzi, ko tālāk izmantot siltumenerģijas ražošanā. "Šie bioloģiskie atkritumi lielākoties ir zaļā masa, kas palikusi pāri pēc lauksaimnieciskās pārstrādes: zāle, salmi, rapsis, koku zari pēc mežu un jaunaudžu tīrīšanas, notekūdeņu attīrīšanas procesā radušās dūņas, arī pārtikas pārpalikumi, mirušie dzīvnieki un daudz kas cits," skaidroja R.Brikmanis. Bet tikpat labi tie varētu būt arī dzīvnieku mēsli. Un tieši par to ir satraukti gan Aizputes, gan Kazdangas, gan arī citi tuvējās apkaimes iedzīvotāji. Viņi ir gandrīz pārliecināti, ka šis projekts top tāpēc, lai dāņu uzņēmēji, ar kuriem vietējie iedzīvotāji jau vairāku gadu garumā ir neapmierināti neciešamās mēslu smakas dēļ, kas nāk no viņu cūku kūtīm, varētu turpināt paplašināt savu ražošanu. Lai gan projekta attīstītāji uzsver, ka tāda nav šīs idejas pamatdoma, iedzīvotāji tam netic. Turklāt, kā "Kurzemes Vārdam" sacīja kāds no iedzīvotājiem, kas nevēlējās savu vārdu izpaust, šīs ražotnes izveidošana varētu iedzīvotājiem radīt vēl neciešamākas smakas. Cilvēki ir pārliecināti, ka ražošanas process notiks atkritumus sadedzinot, un tas radīs vēl stiprāku smirdoņu par to, kāda ir tad, kad dāņu uzņēmēji cūku mēslus izved uz laukiem. R.Brikmanis vēlējās skaidrot, ka šis uzskats neatbilst patiesībai. "Pirmkārt, mēs nerunājam par mēsliem kā pamatizejvielu ražošanas procesam," viņš sacīja. "Tas ir tikai viens no iespējamiem variantiem. Vēl nav skaidrības, kādas izejvielas īsti izmantosim. Pat iespējams, ka pie ražotnes speciāli tās vajadzībām audzēsim, piemēram, auzas. Tādējādi tās varēs novākt trīs reizes sezonā, jo mums nevajag, lai ienāktos raža. Bet arī tā pagaidām ir tikai prognoze. Savukārt ražošanas process notiks nevis izejvielas sadedzinot, bet gan tās attiecīgi bioloģiski sagatavojot, lai no tām iegūtu gāzi un atlikušo izejvielu pārstrādātu melnzemē. Šis process ir absolūti videi draudzīgs, nekaitīgs un nerada nekādas smakas." Aizputes dome un Kazdangas pagasta padome ir devušas atļauju sākt izpēti ražošanas iekārtu uzstādīšanai. R.Brikmanis sacīja, ka ražotnei izvēlēta vieta, kas atrodas starp Aizputi un Kazdangu – Lažas kalns. No trīs iespējamām vietām jāizvēlas atbilstošākā.

Iedzīvotājus satrauc iespējamās smakas

Skaidrojot jaunās ražotnes perspektīvas, R.Brikmanis pastāstīja par neseno viesošanos Zviedrijā, kur viņš kopā ar domubiedriem apmeklēja piecas šādas ražotnes. "Sakoptāku vidi grūti iedomāties," – tā viņš raksturoja tur redzēto, gan uzsverot, ka zviedru sadzīves kultūras līmenis ir augstāks nekā pie mums. "Kaut vai tai ziņā, ka tur notiek cītīga atkritumu šķirošana. Un, piemēram, viena no šīm ražotnēm pārstrādā tikai pārtikas atkritumus, kas rodas mājsaimniecībās." Citās ražotnēs par izejvielu izmanto to, kas vairāk raksturīgs attiecīgajam reģionam: vienā tie ir pārpalikumi no spirta ražošanas, citā – zaļā biomasa. R.Brikmanis skaidroja, ka, domājot par tālāku nākotni, ir iespēja attīstīt saražotās gāzes attīrīšanu tādā līmenī, ka to var izmantot arī transportlīdzekļos, kā tas notiek, piemēram, Zviedrijā. Mūspusē gan pagaidām šādu plānu neesot.

Tomēr vietējie iedzīvotāji, gan uzsverot, ka neiebilst pret jaunām tehnoloģijām vai progresu kopumā, tomēr uzskata, ka notiek pārsteidzīga rīcība. Kazdangas pagastā esošā pansionāta "Rokaiži" direktore Edīte Lasmane ir pārliecināta, ka tuvējā apkārtnē neatradīsies tik daudz biomasas, lai nodrošinātu ražotnes vajadzības, tāpēc loģisks būs solis, ka ražošanā izmantos cūku mēslus. "Bet tas nozīmē, ka dāņi turpinās izpirkt mūsu zemes un celt savas cūku fermas, un postīt mūsu laukus ar ķimikālijām," viņa sacīja. Vēl konkrētāki iebildumi pret jauno projektu ir mācītājam, aizputniekam Sigurdam Sproģim, kurš ir viens no aktīvistiem, lai šo projektu, iespējams, bremzētu. Viņš ir pārliecināts, ka viss šobrīd notiekošais liecina par projekta veidotāju vēlmi savu biznesu attīstīt, ievedot izejvielas no Eiropas. "Bet kas tās būs par izejvielām?" jautā S.Sproģis. "Tie būs atkritumi. Un tad nu iznāks tā, ka visā Eiropā cīnās, lai no tiem tiktu vaļā, bet mēs tos savāksim." R.Brikmanis iebilst, ka tā nu nav taisnība. "Tas, no kā vēlas tikt vaļā Eiropā, ir kaitīgie atkritumi, bet mēs tos ražošanā nevaram izmantot," viņš skaidroja. "Mēs pat nedrīkstam pieļaut, ka izejvielās nonāk plastmasas maisiņš, jo tas tūlīt apturēs ražošanu. Mēs varam izmantot tikai organiskos atkritumus, un tos nu no Eiropas vest nav izdevīgi." S.Sproģis vēl piebilda, ka cilvēkiem trūkst informācijas, taču viņš kontaktēšoties ar vides speciālistiem un vēl citiem speciālistiem un, iespējams, tomēr sākšot parakstu vākšanu vai citas akcijas, lai ražotnes ieceri apturētu. Viņaprāt, šāda ražotne arī samazinās gan Aizputes, gan vietējās apkārtnes kā tīras lauku vides vērtību.

Kāds īsti būs ieguvums?

Iedzīvotāji grib skaidri un gaiši zināt, kāds viņiem būs ieguvums no jaunās ražotnes? R.Brikmanis skaidroja, ka lielākoties tā būs siltumapgādes problēmu sakārtošana, kas, runājot viņa vārdiem, Aizputē ir ļoti samilzusi. "Esošās katlu mājas vairs nespēj nodrošināt nepieciešamās jaudas, kā arī ir jāatjauno visa siltumpiegādes sistēma un infrastruktūra," sacīja R.Brikmanis. "Pilsētai naudas šādām vajadzībām nav, bet mēs ar šo projektu varēsim to īstenot un nodrošināt arī lētāku apkuri." Pie ieguvumiem viņš minēja arī bioloģisko atkritumu iznīcināšanas iespējas, kā arī jaunu darba vietu radīšanu vietējiem iedzīvotājiem. S.Sproģis tomēr uzskata, ka cilvēki lieki cer uz lēto apkuri – neviens nav izskaidrojis, cik īsti tā maksās. Viņš paliek pie pārliecības, ka ar apkuri pelnīt lielu naudu nav iespējams, tāpēc, viņaprāt, tomēr aktuāls ir atkritumu ievešanas jautājums.

Varbūt vēlas pārpirkt biznesa ideju?

R.Brikmanis ir pārsteigts par vietējo iedzīvotāju nevēlēšanos uzklausīt speciālistu teikto, tā vietā izsakot nekompetentus secinājumus. Šāda attieksme liek viņam domāt, vai tikai izveidojusies opozīcija nav vēlme pārpirkt biznesa ideju. S.Sproģis pasmaida, ka tādas vēlmes nu gan viņam neesot. "Ja būs vajadzīgs, es varu pārcelties dzīvot arī citur, bet daudzi to nevar," viņš sacīja. Savukārt R.Brikmanis skaidroja, ka šis ir pilotprojekts, kam tādējādi ir iespējas saņemt vislielāko atbalstu. Nauda, par ko šis projekts, iespējams, tiks īstenots, būšot no Eiropas Savienības struktūrfondiem.