Kurzemes Vārds

16:19 Pirmdiena, 23. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Novada ziņas īsumā

Durbē īsteno ūdenssaimniecības projektu
Anda Pūce

Lai gan Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansētā projekta "Ūdenssaimniecības rekonstrukcija Durbes novada Durbes pilsētā un Jaunlieģu ciematā" oficiālais nobeigums plānots tikai 23.februārī, kad tiks parakstīts akts par objekta nodošanu ekspluatācijā, nu jau var droši apgalvot, ka šī projekta īstenošana ir beigusies.

Pašvaldības pārstāve Aija Ansone skaidroja, ka projekta īstenošanas laikā Durbes pilsētā izveidotas divas jaunas ūdens ieguves vietas – urbumi, jauna ūdens sagatavošanas stacija (ūdens atdzelžošanas iekārtas), izbūvēts maģistrālais ūdensvads 1814 metru garumā, 1315 metru pašteces kanalizācijas tīkls, divas kanalizācijas pārsūknēšanas stacijas un kanalizācijas spiedvads 414,3 metru garumā. Ir rekonstruētas divas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas – Durbē un Raibeniekos. No ūdensapgādes sistēmas tika izslēgti un tamponēti divi vecie urbumi, tādejādi nodrošinot pazemes dzīļu nepiesārņošanu. Tika rekonstruēts arī ugunsdzēsības ūdens rezervuārs. "Nodošanas aktā tiks norādīti arī atliktie darbi, kurus vēl nāksies paveikt pavasarī, tie ir labiekārtošanas darbi – melnzemes uzbēršana, zāliena sēšana un asfalta seguma atjaunošana," piebilda A.Ansone.

"Kurzemes Vārds" jau rakstīja, ka projekta kopējās izmaksas ir vairāk nekā 490 tūkstoši latu. Rekonstrukciju Durbes Novada dome īstenoja par Valsts kases aizņēmumu, jo ERAF sedz 75 procentus no visām izmaksām, bez pievienotās vērtības nodokļa,12,5 procentus projekta izmaksu sedz valsts, bet atlikušo daļu – pašvaldība.

"Nu Durbes pilsētai nodrošināta kvalitatīva ūdensapgāde un droša notekūdeņu novadīšana. Projekta rezultāti jūtami jau tagad – dzeramais ūdens atbilst visām prasībām, sistēmā nodrošināts stabils spiediens, ievērojami uzlabojušies notekūdeņu analīžu rezultāti. Vēl gan atsevišķās ēkās ir problēmas ar ūdens kvalitāti, jo nav atjaunoti ēku iekšējie ūdens piegādes tīkli," priecājās A.Ansone. Iepriekš Durbes pilsētas privātmājām nebija vienotas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas, nedarbojās arī neviena no attīrīšanas stacijām, un notekūdeņi neattīrīti nonāca apkārtējā vidē, tāpēc šī projekta realizācija ir būtisks ieguldījums ne tikai ērtību un pakalpojumu nodrošināšanai iedzīvotājiem un uzņēmējiem, bet arī vides aizsardzībā.


Medpunkts, kuru krāšņo zaļie augi
Kristīne Pastore

Pašā Medzes centrā, Priežu ielas 1 pirmajā stāvā, ir iekārtots Veselības aprūpes centrs. Par to, ka tas meklējams tieši šeit, jau pa gabalu vēstī kokā darināta izkārtne. Ēkai ir skaistas koka durvis. Tādas ir arī aprūpes centram un tā iekštelpās. Nonākot uzgaidāmajā telpā, pirmais, kas pārsteidz, – tur ir daudz zaļo augu. Vēl vairāk to ir centra vadītājas ALLAS JANŠEVSKAS pieņemamajā kabinetā.

Sešus gadus Veselības aprūpes centra vadītāja

Medzes Veselības aprūpes centra vadītājas kabinetā ir patiešām svaigs gaiss. Dažādi zaļie augi, kas aizņem visu sienu, un daudzi pat novietoti uz daudzpakāpju statīva, nu galīgi nerada iespaidu par medicīnas kabinetu, bet drīzāk gan kādu telpu botāniskajā dārzā. A.Janševska stāsta, ka arī mājas viņai ir pilnas ar dažādiem augiem. Viņai to audzēšana un kopšana labi padodas. Un patīk gan viņai pašai, gan arī pacientiem. Augi dod enerģiju un uzlabo garastāvokli. Tas, ka tomēr esam medicīnas iestādē, top skaidrs, kad ieraugām gar otru sienu stiepjamies skapi, kas pilns ar pacientu kartiņām.

No A.Janševskas kabineta tikko iznācis kārtējais apmeklētājs. Varam uz brīdi parunāties, un tad viņai jādodas mājas vizītēs. Tāda ir viņas ikdiena, lai gan prāts mazliet nemierīgs, jo pašai mājās ir apslimusi meita. Medzes Veselības aprūpes centra vadītāja dzīvo Liepājā un ik dienas mēro ceļu uz Medzi, kur strādā jau sešus gadus. Ja šobrīd piedāvātu iespēju no laukiem pāriet darbā pilsētā, Alla domā, ka, iespējams, to pat nemaz negribētu, jo pa šiem gadiem Medzē ir pierasts, ir iepazīti cilvēki un ģimenes, ir radīti darba apstākļi un dzīve pielāgota tieši šim darbam. "Iespējams tāpēc, ka pati nāku no laukiem, man patīk laukos strādāt," viņa saka. Savukārt Liepājas rajona galvenā ārste Tatjana Ešenvalde Medzes Veselības aprūpes centru min kā vienu no labāk iekārtotajiem un uzturētajiem visā rajonā.

Lauku cilvēki ir pacietīgi

Allas Janševskas aprūpē ir 1500 cilvēku gan Medzē, gan tuvējā apkārtnē. Tagad ziemā, kad ir intensīvākais slimošanas laiks, daždien nākas pieņemt pat līdz 30 pacientiem. Šim laikam raksturīgās slimības: vīrusi, bronhīts, plaušu karsonis. "Bet lauku cilvēki ir ļoti pacietīgi," stāsta Alla. "Viņi ar katru sīkumu pēc palīdzības neskrien. Tikai tad, kad pavisam vairs nevar iztikt bez mediķu palīdzības, tad meklē mani." Tas, no vienas puses, ir labi, viņa skaidro, bet, no otras – nereti rada sarežģījumus, jo dažkārt slimība ir tik ielaista, ka bez speciālistu palīdzības vairs nav iespējams iztikt. Bet to, kā zināms, lauku medpunktos nav. Un, lai gan Medze atrodas pavisam tuvu Liepājai, nokļūt pie speciālistiem nemaz nav tik vienkārši. Pirmkārt, tāpēc, ka pie tiem ir rindas, un lauku cilvēki ne vienmēr var atļauties maksāt privātprakses ārstiem. "Otrkārt, mums ir jādomā arī par to, kā slimais cilvēks nokļūs Liepājā vai viņam ir transports," skaidro Alla. Un viņa piebilst, ka daudz Veselības aprūpes centra darbā palīdz pagasta deputāti un sociālais darbinieks. "Bet laukos citādāk nevar," viņa turpina. "Mums ir jāstrādā kopā, lai palīdzētu tiem cilvēkiem, kas paši dažādu iemeslu dēļ nevar par sevi parūpēties." Un viņa paslavē arī māsiņu Anitu Dejus, kas ikdienā strādā skolā, un pagasta šoferi Ainaru Gausmani, kas izvadā mājas vizītēs, nekad neatstāj vienu un, ja kādā sētā ir lielāks suns, nāk līdzi, lai viņai nav bail. Un tāpat laba sadarbība izveidojusies arī ar Priekules slimnīcu un ģimenes ārstiem Grobiņā.

Kā izārstēt lētāk?

Medze ir viens no tiem punktiem Latvijā, kur pēc pētījumiem ir konstatēta blīva ērču izplatība. Tāpēc arī vakcinēšana ir viens no Veselības aprūpes centra darba lauciņiem. "Un mūsu cilvēki ir apzinīgi, viņi gan paši vakcinējas, gan vakcinē arī bērnus, lai gan šī ir maksas pote," stāsta centra vadītāja. Mazliet sarežģītāk ir ar vakcinēšanos pret difteriju – to ne visi uztver tik nopietni, lai gan Alla pēc reģistra meklē rokā savējos, zvana un atgādina, ka pienācis laiks atkārtot vakcinēšanos.

Centrs ir atvērts katru dienu, izņemot, ja Allai ir kādi semināri vai mācības. Sestdiena un svētdiena viņai ir brīvdienas, taču arī šajās dienās nereti nākas savus pacientus konsultēt pa telefonu. "Bet viņi mani saudzē," stāsta Alla. "Zvana tikai tad, ja paši saviem spēkiem netiek galā, jo, kā jau teicu, lauku cilvēki ir pacietīgi, dažkārt pat pārāk pacietīgi. Bieži vien pat smagi slimi būdami, viņi neņem slimības lapu un neguļ mājās, bet iet uz darbu, jo ir vienīgie ģimenes apgādnieki." Stāstot Alla piebilst, ka dažkārt sāp sirds par to, cik tomēr liela algu atšķirība ir starp laukos un pilsētā strādājošajiem. "Nav mazums gadījumu, kad cilvēks skaidri un gaiši pasaka, ka nevar atļauties braukt pie speciālista tāpēc, ka nav naudas," viņa stāsta. "Tad mums tepat uz vietas ir jārēķina, ko darīt, lai viņam ārstēšanās un nepieciešamās zāles izmaksātu pēc iespējas lētāk. Tad man patiešām savējo ir žēl."

Bet prieks Alai ir par to, ka, neskatoties uz grūtībām, pagastā dzimst bērniņi. Un arī tos viņai nākas ņemt savā aprūpē. "Ja bērns ir slims, es neesmu mierīga līdz brīdim, kamēr viņš izveseļojas," saka Alla. "Un pēc vizītēm mammām vienmēr piekodinu, lai zvana man, ja ir kādi sarežģījumi, un pēc pāris dienām atnāk vēlreiz." Un viņa piebilst, ka šis ir darbs, no kura nevar aiziet mājās, aizvērt aiz sevis durvis un aizmirst dienā notikušo. Par saviem pacientiem viņa domā arī vakaros mājās.


Mācības un rosme neapsīkst

Arī šajā un nākamajā nedēļā Durbes Kultūras namā lauksaimniekiem paredzētas dažādas nodarbības.

16.februārī pulksten 11 Liepājas bioloģisko lauksaimnieku vadītājas vietnieks Jānis Pakalns pulcēties aicinājis videi draudzīgi strādājošo lauku apsaimniekotāju klubiņa dalībniekus, lai noklausītos nobeiguma un rezumējošo daļu priekšlasījumam par brīnumzālītēm, kas mums apkārt. Savukārt 20.februārī pulksten 11 informāciju par jaunāko likumdošanas lietās novada ļaudīm sniegšot Valsts ieņēmumu dienesta Liepājas nodaļas pārstāvji. Viņi apsolījuši, ka pieņems arī no zemnieku saimniecību īpašniekiem deklarācijas par aizvadīto gadu.


Lauksaimnieki vēlas gūt lielāku skaidrību
Pēteris Jaunzems

Vakar zemnieku sapulce notika Gaviezes pagastā. Par iespējām saņemt valsts atbalsta maksājumus, kā arī Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu klausītājiem stāstīja Lauku konsultāciju biroja nozaru speciālistes Arta Cinkus un Evita Ozoliņa.

Pagasta biroja speciāliste Evita Ozoliņa "Kurzemes Vārdam" pastāstīja, ka konsultantēm neklājās viegli, jo nācās atbildēt uz daudziem jautājumiem. Par to nav jābrīnās. Kaut gan februāris jau vidū, subsīdiju programma joprojām ir izlasāma tikai internetā un šī iemesla dēļ visiem lauku cilvēkiem nav pieejama. Taču ilgi kavēties arī nav laika, pavasaris tuvojas ar joni, un tādēļ zemes apsaimniekotāji īpaši naudas lietās vēlas iegūt lielāku skaidrību, lai pēc tam, iesniedzot pieteikumus Lauku atbalsta dienestam, tiem nebūtu jāviļas.

Visvairāk gavieznieki interesējušies par iespējām iegādāties jaunu tehniku. Neierasts jaunums daudziem ir nepieciešamība kārtot iepirkuma procedūru, taču bez tās turpmāk vairs nav iespējams iztikt, ja iegādātā traktora vai lauksaimniecības inventāra cena bez pievienotās vērtības nodokļa ir lielāka par 5 tūkstošiem latu. Tad nu speciālistes stāstījušas, kā izraudzīties piedāvātājus, kā sagatavojamas vēstules firmām un cik ilgi uz tām gaidāmas atbildes. Vairāki zemnieki interesējušies arī par augsnes kaļķošanai paredzēto palīdzību.


Iedziļināsies aktuālajās būvniecības lietās

Liepājas Lauku konsultāciju birojā pašreiz komplektē mācību grupu, kas četru dienu kursos apgūs fermu rekonstrukcijas un būvniecības aktuālos jautājumus.

Biroja ekonomikas speciāliste Evita Ozoliņa "Kurzemes Vārdu" informēja, ka mācību programmā paredzēti priekšlasījumi par jaunākajām nostādnēm ar celtniecību saistītajā likumdošanā, par projekta dokumentācijas sagatavošanu. Tāpat daudz uzmanības paredzēts pievērst tādiem jautājumiem, kā jaunākie būvmateriāli un ēku konstrukcijas, kā arī to izmantošana. Kursu gaitā paredzētas arī praktiskas nodarbības, kad grupa kopā ar lietpratējiem apmeklēs kādu vērienīgāku jaunbūvi. Aktualitātes kursu dalībniekiem izskaidros apvienotās Būvvaldes vadītājs Andris Vaivars un arhitekts Jānis Grundbergs, kā arī iekārtu ražošanas un tirdzniecības firmu pārstāvji. Nodarbību sākums – 13.martā pulksten 10. Taču Evita Ozoliņa klausītājus mudināja savlaicīgi pieteikties pa tālruni 3427737, jo uzņemšana kursos notikšot pēc principa: kas pirmais brauc, tas pirmais maļ.


Tūrisma maratonā iepazīs pilsētas un pagastus
Kristīne Pastore

Lai piedāvātu liepājniekiem un arī rajona iedzīvotājiem vēl nebijušas izklaides iespējas jaunajā tūrisma sezonā, Liepājas rajona tūrisma dzīves organizatori ir iecerējuši visas vasaras garumā organizēt tūrisma maratonu pa Liepājas rajonu.

Liepājas rajona Tūrisma komisijas vadītāja Liena Freimane sarunā ar "Kurzemes Vārdu" sacīja, ka maratona ideja nav nekas jauns. Latvijā jau ir organizēti gan līdzīgi maratoni pa pilīm un muižām, gan arī pagājušogad ar Latvija Tūrisma attīstības valsts aģentūras atbalstu notika maratons pa dažādiem Latvijas pilsētās un rajonos esošajiem interesantiem tūrisma objektiem. Nu tāds paredzēts mūsu rajonā. Plānots, ka maratons turpināsies visu tūrisma sezonu. Tūrisma komisija jau ir vienojusies ar vairākām pašvaldībām, kas ar prieku piekritušas šajā maratonā piedalīties. "Tā tikai daudziem dažkārt šķiet, ka pie mums nekā interesanta nav, tāpēc jābrauc kaut kur tālu prom, lai atpūstos un redzētu jaunas lietas. Man pašai bija pārsteigums, cik daudz interesanta ir katrā mūsu rajona pilsētā un pagastā," sacīja L.Freimane. "Turklāt ne jau visiem cilvēkiem pietiek laika un arī materiālo iespēju, lai dotos kaut kur tālu prom. Un galu galā senas gudrības māca, ka vispirms ir jāiepazīst sava dzimtā puse."

Plānots, ka maratons notiks katru nedēļas nogali. Pie reizes tā arī būs iespēja pilsētu un pagastu vadītājiem un tūrisma dzīves organizatoriem domāt, kā atraktīvāk un interesantāk parādīt to, kas pie viņiem ir apskatīšanas vērts. Līdzīgi kā citos maratonos, arī piedaloties šajā, aktīvākajiem ceļotājiem būs iespēja tikt pie vērtīgām balvām. Plānotais maratons būs iespēja savu dzimto pusi iepazīt Liepājas un Liepājas rajona iedzīvotājiem, bet tajā būs aicināti piedalīties arī citu rajonu cilvēki.


Lai, gādājot par vidi, neizputinātu zvejniekus
Pēteris Jaunzems

Pagājušajā nedēļā Palangā notika "Life Nature" rīkotajā konkursā uzvarējušā un Baltijas Vides foruma izstrādātā projekta "Jūras aizsargājamās teritorijas Baltijas jūras austrumu piekrastes daļā" darba grupas sanāksme – konference. No mūsu pilsētas sarunā, kas brīžiem kļuva ļoti kaismīga, tur piedalījās Zvejnieku asociācijas priekšsēdētājs Ēvalds Urtāns, kurš pārstāv arī projekta uzraudzības komisiju.

Pēc atgriešanās no kaimiņvalsts, viņš sniedza "Kurzemes Vārdam" ekspresinterviju, kurā pastāstīja par darba grupas sanāksmē dzirdēto. Projekts paredz īstenot dabas aizsardzības pasākumus trīs lielās Baltijas jūras austrumu daļas teritorijās, kas dziļumā iesniedzas līdz pat 30 metriem un aizņem daudzus kvadrātkilometrus lielas platības, kur tradicionāli atradušies labi mencu un citu zivju zvejasplači, bet reizē tās ir arī zivju nārsta un putnu uzturēšanās vietas. Pirmā no tām tieši skar Liepājas rajonu, jo stiepjas no Nidas pie Lietuvas robežas līdz pat Pērkonei. Otra aizsargājamā teritorija atradīsies Irbes šauruma daļā, bet trešā aptvers Rīgas līča daļu no Kolkas līdz Ragciemam pie Ķemeriem. Vispirms notiks šo jau tagad kartēs iezīmēto teritoriju izpēte, pēc tam tikšot noteiktas to striktas robežas, kā arī ieviesti dabas aizsardzības pasākumi, kuros vārdiņu aizliegts arī ir paredzēts lietot.

"Protams, jebkurus centienus aizsargāt dabu var tikai apsveikt. Taču līdzšinējā pieredze rāda, ka tiklīdz sākam kaut ko aizsargāt, tā spēkā stājas dažādi pārspīlējumi un tūlīt cietēji izrādās vietējie iedzīvotāji. Šajā gadījumā tie varētu būt piekrastes zvejnieki, kas putnu un augu valsts aizsardzībai paredzētajās jūras teritorijās met tīklus, pelnot sev un savām ģimenēm dienišķo iztiku. Par to, ka viņi ir apdraudēti, liecina notikumi Lietuvā, kur putnu dēļ līdz 15 metru dziļumam no krasta aizliegta zveja ziemas mēnešos uz dienvidiem no Palangas," skaidroja Ēvalds Urtāns. Šo cilvēku darbību jau līdz šim strikti ierobežoja mencu un citu zivju sugu zvejas liegumi. Ja tie vēl tiks papildināti ar jauniem ierobežojumiem, darbs jūrā piekrastniekiem kļūs neiespējams. Saprotot, ka izredzes nav spīdošas, uz diskusiju bija ieradies diezgan liels skaits piekrastes zvejnieku no Igaunijas. Viņi izskatījušies ļoti satraukti. Aizstāvot savas tiesības, zvejnieki teikuši, ka jau šobrīd lielākajā daļā no jūras un tai pieguļošajām teritorijām ir izveidoti rezervāti, un, ja līdzīgā garā tikšot turpināts, senā aroda pastāvēšana kļūšot neiespējama, jo viss sastāvēs no vieniem vienīgiem liegumiem.

Ēvalds Urtāns domā, ka ar igauņiem ļoti līdzīgā situācijā atrodas arī mūsu piekrastes zvejnieki. Nekādu citu uzņēmējdarbības iespēju taču viņiem nav, arī zemi pie jūras ir nopirkuši turīgie rīdzinieki un pagaidām vienīgā iespēja pelnīt sev iztiku šiem cilvēkiem ir darbs jūrā. Tāpēc, īstenojot projektu, ir jācenšas rīkoties sabalansēti, tad, tēlaini izsakoties, vilks būtu paēdis un arī kaziņa paliktu dzīva. Arī teritorijā no Nidas līdz Pērkonei, ko nolemts pastiprināti aizsargāt, taču izsenis darbojušies zvejnieki. Arī tagad viņi strādā Jūrmalciemā un Bernātos. Taču nule ir noskaidrots, ka šīs vietas saistītas ar reto Stellera pūkpīļu migrāciju, kas notiek gar Latvijas krastu no Igaunijas uz Lietuvu. Pasarg dievs, ja kāds no šiem putniem nonāks zvejnieku tīklos! Tad var sacelties pamatīga brēka, jo par bīstamu tiekot uzskatīta situācija, ja šo lidoņu populācija tiek ietekmēta pat par vienu procentu. Tāpēc, lai nebūtu jāpiedzīvo nepatīkami pārpratumi, vietējiem iedzīvotājiem tieši tagad, projekta īstenošanas sākumposmā, vajadzētu vērīgi sekot notiekošajām aktivitātēm un piedalīties to apspriešanā savās pašvaldībās, jo vairāk tāpēc, ka pagaidām nekas nav zināms par liegumu ierobežojumu dēļ radīto zaudējumu kompensācijām.

Baltijas Vides forums iedzīvotāju sapulces esot paredzējis sarīkot gan Rucavā, gan Nīcā. Tādas projekta ietvaros notikšot arī Kolkā un citviet. Arī Igaunijas un Lietuvas apdzīvotajos centros. Pagaidām gan vietējie iedzīvotāji par šo projektu esot slikti informēti, kaut gan pērnajā vasarā tam paredzētajās teritorijās jau tika veikti dažādi mērījumi un uzskaites. Tādēļ Ēvalds Urtāns aicināja aktīvāk sekot notiekošajam un neizvairīties no līdzdalības jautājumu apspriešanā. Arī ārzemju pārstāvji, kas piedalījušies diskusijā Palangā, esot mudinājuši vairāk runāt ar vietējiem iedzīvotājiem, izskaidrojot viņiem projekta nozīmi. Ieinteresētību sekot projekta īstenošanai esot paudušas Kurzemes zvejnieku asociācija, Zivsaimniecības asociācija, Zivrūpniecības savienība, kā arī zivju pārstrādes vietējo uzņēmumu vadītāji un pašvaldības.