Kurzemes Vārds

20:52 Pirmdiena, 23. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Pirmā sleja

Dīvainā statistika
Sarmīte Pelcmane

Iepazīstoties ar Kurzemes reģionālās Valsts darba inspekcijas pagājušajā gadā un šāgada sākumā pārbaudēs konstatēto, jāatzīst – atskaišu sausie cipari pārsteidz. Un pārsteidz ne jau tai labākajā nozīmē. Izrādās, strādāt mūsu valstī un arī Liepājas pusē kļūst arvien bīstamāk, tās nav emocijas, bet ar konkrētiem skaitļiem un faktiem apstiprināta dzīves īstenība. Piemēram, tas, ka tik strauji palielinās nelaimes gadījumu skaits darbavietās. Pērn to bijis jau 235, kas ir krietni vairāk par 2005.gadā reģistrētajiem 199. Un tie ir tikai oficiālie dati.

Kurzemes reģionā lauvas tiesa nelaimju notikusi Liepājas pusē, kā jau lielākajā rajonā. Kā tad tā? Galu galā nu jau labu laiku kā esam Eiropā, un biznesam vajadzētu būt vai vismaz tiekties kļūt arvien civilizētākam, cilvēkiem aizsargātākam – gan darba drošības ziņā, uzņēmumiem pildot bargās ES prasības, gan sociālās aizsargātības jomā. Kā tas var būt, ka vērojams pretējs process?

Iespējams, šo pieaugošo nepatīkamo tendenci var skaidrot ar to, ka attīstās ražošana un biznesa aktivitātes, darbavietu kļūst vairāk un līdz ar to arī attiecīgi vairāk var gadīties nelaimju. To var saprast (bet ne attaisnot).

Taču pārsteidz vēl kas, proti, ka joprojām pārbaudēs tiek pieķerts tik daudz cilvēku, kas dažādos uzņēmumos strādā neoficiāli, bez darba līgumiem. Vai tiešām šajos darbaspēka trūkuma apstākļos, kad liela daļa uzņēmīgāko ļaužu devušies peļņā uz ārzemēm, vēl kādam uzņēmējam mūsu valstī būtu izdevīgi, riskējot ar sodu un sankcijām, cilvēkus nodarbināt nelegāli?

Pārspriežot ar vietējiem uzņēmējiem šo problēmu, izrādās, ka situācija nav tik vienkārša, jo vairumā gadījumu bez līguma strādāt vēlas paši darbinieki, nevis viņus piespiež darba devēji. Iemesli te dažādi – viens bēguļo no alimentu maksāšanas, cits nav norēķinājies par kredītu un negrib uzrādīt oficiālus ienākumus, vēl kāds tikko atgriezies no darba ārzemēs, un vietējie kontrolētāji uzreiz klāt – lai maksā nodokļus par aizrobežā sapelnīto krietno summiņu.

Tā nu uzņēmēji esot neapskaužamā situācijā. Darbinieku trūkst, un, ja kāds no strādājošajiem izrādās labs sava amata meistars, to mēģina pierunāt visiem spēkiem, lai tiktu noformēts oficiāls darba līgums. Kā izteicās kāds biznesmenis: "Mums šo cilvēku vajag, un esam gatavi visādiem kompromisiem, lai viņu piesaistītu, bet ko lai dara, ja viņš pats negrib?"