Kurzemes Vārds

18:09 Sestdiena, 22. februāris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Dažādi

Liepājas muzejs atjauno sadarbību ar Darmštati
Indra Imbovica

Liepājas muzejs plāno veidot izstāžu apmaiņu ar Darmštati. Šāda vienošanās panākta pagājušās nedēļas nogalē, kad muzejā viesojās brīvkundze Valtraute fon Tīzenhauzena un Darmštates Sadraudzības pilsētu biroja darbiniece Zilke Denkere.

Vai ir jau paredzēta kāda konkrēta darmštatiešu izstāde?
–Tuvākā izstāde varētu atceļot nākamā gada vasarā, kad Liepājas muzejā varētu skatīt Darmštates mūsdienu mākslas izstādi, –stāsta Liepājas muzeja direktore Dace Kārkla. –Ja viss noritēs veiksmīgi, tad tai sekos Darmštates fotogrāfu darbu izstāde un vēl kāda apjomīgāka ekspozīcija. Runājām arī par to, ka tuvākā nākotnē Darmštatē varētu parādīt Liepājas mākslinieku rudens kopizstādes.

Liepājas muzejam gadu gaitā jau ir bijusi konstruktīva sadarbība ar Darmštati.
–Jā. 1993.gadā Liepājas muzejā bija skatāma unikāla ekspozīcija "Jūgendstils no Darmštates", kas tapa sadarbībā ar Matildes augstienes muzeju, kurā vairāk nekā 200 eksponātu atspoguļoja šī stila iezīmes mākslas darbos, sadzīves priekšmetos un arhitektūrā. Kā zināms, laikā no 1899. līdz 1914.gadam Darmštatē darbojās 23 mākslinieki, kas strādāja jūgendstilā. Tā elementi parādījās arī namdaru, arhitektu un amatnieku darinājumos. Zilke Denkere mums pastāstīja, ka pašlaik Darmštates muzejā šī ekspozīcija ir papildināta un atjaunota. Viņa piedāvāja mums iespēju tuvākā nākotnē to vēlreiz parādīt Liepājas muzejā, jo izaugusi jauna paaudze, kuru tā varētu interesēt.

Liepājas muzejam arī ir interesantas mākslas un amatniecības priekšmetu ekspozīcijas, ko savukārt varētu piedāvāt Darmštatei.
–Protams. Mēs noteikti varam piedāvāt savu seno alvas priekšmetu pastāvīgo ekspozīciju, kuras autors ir muzeja direktores vietnieks krājuma darbā Jānis Gintners. Šai kolekcijai Jānis savulaik izveidoja arī katalogu, kas ir izdota apjomīgā, bagātīgi ilustrētā grāmatā un kas stāsta gan par katru eksponātu, gan alvas lējēju amata vēsturi. Alvas lējēju amats pieder pie jau aizmirstas amatniecības nozares, kaut gan vēl pirms simts gadiem alvas izstrādājumi bija plaši izplatīti. Liepājas muzejs abām viešņām katalogu uzdāvināja. Un Zilke Denkere izteica pārliecību, ka šo kolekciju izstādīt jāieinteresē kāds no muzejiem Darmštatē.


Palielinājušās ārvalstu uzņēmēju investīcijas
Sarmīte Pelcmane

Pērn ārvalstu uzņēmēju investīcijas Liepājā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā palielinājušās par 2,2 miljoniem latu, informē domes sabiedrisko attiecību speciāliste Gunta Jākobsone.

Domes Attīstības pārvaldes apkopotie statistikas dati rāda, ka 2006.gadā aktīvāko ārvalstu investoru piecniekā ir Krievija, Zviedrija, Lietuva, Vācija un Dānija.

Ārvalstu investīcijas ieguldītas 242 Liepājas uzņēmumos, kas ir 14 procentu no Liepājā reģistrēto ekonomiski aktīvo uzņēmumu kopskaita. Līdz 2007.gada 1.janvārim 10,1 miljonu latu jeb 63 procentus no investīciju kopējā apjoma Liepājas uzņēmumu pamatkapitālā ieguldīja Eiropas Savienības dalībvalstu uzņēmēji, bet 5,9 miljonus latu jeb 37 procentus –dažādas citas pasaules valstis.

Līdz šā gada 1.janvārim Liepājas uzņēmumu pamatkapitālā investējušas 32 ārvalstis. 2006.gadā pirmo reizi ieguldījumus Liepājā veica Jaunzēlande –SIA "Elm Esko" ieguldīja 2000 latu, SIA "Ferrolat" –760 latus, "Investment Holding" –2000 latu. Ieguldījumus likvidējusi Uzbekistāna, bet 15 ārvalstis investīcijas palielinājušas.

Par to, ka Latviju joprojām uzskata par izdevīgu vietu investīcijām, liecina Vācijas un Baltijas Tirdzniecības kameras 2006.gadā veiktā investoru aptauja, informēja Attīstības pārvaldes eksperte Janīna Andersone.

Vairāk nekā 80 procentu aptaujāto uzņēmēju vēlreiz atkārtotu Latvijā veiktās investīcijas. Aptaujātās kompānijas kā lielāko ieguvumu norādījušas muitas un citu tirdzniecības barjeru likvidēšanu. Ne mazāk svarīgas uzņēmējiem ir arī mazākas administratīvās izmaksas un iespēja vienkāršāk orientēties likumos.

Toties uzņēmējus negatīvi pārsteidzis darbaspēka izmaksu pieaugums un citu izmaksu kāpums. Investoru aptaujā kā viena no nozīmīgākajām problēmām, kurām nepieciešams steidzams risinājums, minēta darbaspēka aizplūšana un kvalificēta darbaspēka trūkums vairākās nozarēs.

Ārvalstu uzņēmēji, izvēloties vietu investīcijām, ņem vērā ekonomiskās perspektīvas, politisko stabilitāti, vispārējo izglītības līmeni, nodokļu apjomu, ģeogrāfisko novietojumu, darbaspēka pieejamību un izmaksas.


Žanra pērle
Kirils Bobrovs

Pie mums brauc karaliene! Čardaša karaliene. Pareizāk sakot, "Silva", operete no Sanktpēterburgas… "Silvas" vēsture ir šāda. 1914.gadā dramaturgi L.Šteins un B.Jenbahs piedāvāja Vīnes komponistam Imre Kalmanam scenāriju, kas kļuva par pamatu viņa operetei "Čardaša karaliene", kuru caurvij Dimā tēva "Kamēliju dāmas" un Verdi "Traviatas" tēmas. Krievijā to sāka dēvēt par "Silvu", tās talantīgās aktrises vārdā, kurā pēc sižeta bija iemīlējies jaunais aristokrāts Edvīns. Viņu mīlestība un augstākās pasaules likumi izrādījās nesavienojami, un varoņiem bija jāizvēlas, pa kuru ceļu iet, lai iegūtu savu laimi. Kā jau tam jābūt operetē, viss beidzas laimīgi. Kopumā ņemot, spožā "Silva" kļuva nemirstīga. Viņu taisnīgi dēvē par žanra pērli. Un, aicinot uz izrādi, nav vajadzības sīki pārstāstīt tās saturu, jo daudzi paši var nodungot pazīstamās kuplejas no tās.

Tagad arī jums ir iespēja izklaidēt sevi ar šo vieglo muzikālo uzvedumu. Rīgas kompānija "Devro" atvedīs uz Liepājā Sanktpēterburgas Valsts muzikālās komēdijas teātra trupu. Tās uzstāšanās paredzēta 18.februārī. Dažus lomu tēlotājus liepājnieki droši vien pazīst pēc pērnā gada viesizrādēm, kas atstāja patīkamu iespaidu, daži aktieri ieradīsies pie mums pirmo reizi. Operetē tēlos Krievijas nopelniem bagātie skatuves mākslinieki J.Tiļičevs, A.Muraško, A.Puzirevs, kā arī P.Tihonova, M.Ulanova, I.Illarionovs un citi. "Devro" pārstāvis Dmitrijs Komarovs paziņojis, ka viņi pārstāv teātra pamatsastāvu. Izrādes ilgums kopā ar starpbrīdi –2 stundas un 15 minūtes.

Tajā pašā dienā teātrī notiks arī izrāde bērniem -S.Lāgerlēvas populārās pasaka "Nilsa ceļojums ar meža zosīm" ar V.Šainska mūziku un R.Roždestvenska vārdiem.