Kurzemes Vārds

14:49 Piektdiena, 23. augusts
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Novada ziņas īsumā

Izbēgušie sumbri siro pa pagalmiem un baida cilvēkus
Viktors Ulberts

Nīcas pagasta Kalnišķu iedzīvotājiem ir apnikuši no aploka izbēgušo sumbru sirojumi pa viņu dārziem un pagalmiem. Šo milzīgo zvēru dēļ tagad ir bail mazus bērnus agri no rīta palaist uz skolu. Kalnišķnieki neiebilst pret sumbru klātbūtni viņiem paredzētajā teritorijā, taču nevēlas tos redzēt savos pagalmos, tāpēc atbildīgajām amatpersonām pieprasa darīt galu nekontrolējamiem sumbru klejojumiem. Taču to izdarīt neesot nemaz tik vienkārši, tāpēc, ņemot vērā to, ka sumbri nav agresīvi dzīvnieki, pret viņiem radikālas metodes netiks pielietotas, saka Papes Dabas parka administrators Andris Maisiņš.

Zvēri ierodas naktī

Jau rakstīts, ka janvāra vētru laikā, kad aizdambējās kanāls, kas savieno Papes ezera polderi un jūru, 200 hektāru lielais sumbru aploks applūda. Iespējams, tas bija iemesls, kāpēc četri pieaugušie lopiņi ar diviem pērnā gada telēniem izlēma doties bēgļu gaitās un atstāja aploku. It kā izlienot pa žoga apakšu un pārpeldot pāri grāvim.

Par vienu no sumbru iecienītākajām apmeklējuma vietām pēdējā laikā kļuvis Aniķu māju pagalms. Saimnieks Margots Janševskis stāsta, ka viņi paši negaidīto ciemiņu ierašanos nemana. Tie parasti ierodas naktī, izbradā dobes un stādījumus, acīmredzot meklē ko ēdamu. "Tad vēl zeme nebija sasalusi, un zemeņu dobē palika lieli un dziļi pēdu nospiedumi. Acīmredzot pats lielākais sumbrs būs gājis pāri. Tie jau ir šausmīgi lieli zvēri. Svars vienreizējs," spriež Margots. Pēc pēdām saimnieks secinājis, ka savvaļas lopiņi pārstaigājuši visu pagalmu. Pat pie durvīm atstāti lieli nospiedumi. "Izbradājuši puķu dobes, tad viņi dragājušies pa komposta kaudzi, kaut kādas ķirbja mizas un sapuvušus ābolus grauzuši. Vienīgais labums – veselu ķerru ar sumbru mēsliem pēc tam pagalmā savācu," smejot nosaka Margots. Bail no sumbriem gan viņam neesot. Tie, lai arī augumā milzīgi, tomēr ir zālēdāji un paši no cilvēkiem ļoti baidās. Taču viņš atzīst, ka diezko omulīgi nav, ja šie zvēri klejo apkārt. "Mums jau teica, lai rakstot iesniegumu par zaudējumiem, tad atlīdzināšot. Nu ko tad es rakstīšu? Cik pēdu manā pagalmā?" nosaka Margots.

Sašutusi par sumbru ieilgušo brīvsoli ir arī Agita Zeme. "Es katru rītu vedu abus bērnus ar mašīnu līdz pagriezienam un vakarā – atpakaļ. Jo viņiem septiņos no rīta jādodas uz skolu. Tad vēl ir melna tumsa. Visapkārt tikai krūmi. Un ja šitādi buļļi iznāk bērnam pretī? Varbūt akurāt virsū neskries, bet bērni taču pārbīsies," saka Agita.

Kalnišķos jau klīst nostāsts par to, ka sumbru dēļ viena sieviete gandrīz sirdstrieku dabūjusi. Viņa pievakarē dzirdējusi, ka kaut kas grabinās pie loga. Lai labāk varētu saskatīt, kas tur notiek, pielikusi seju pie loga stikla, bet tur šausmās ieraudzījusi, ka viņai pretim blenž milzīgs sumbra purns ar tikpat milzīgiem ragiem. Nu gluži kā pats nelabais no pasakām!

Atbildīgos vaino bezdarbībā

Sumbrus, tāpat kā savvaļas zirgus un taurgovis, Pasaules dabas fonds Latvijā ieveda, sākot lielo zālēdāju atjaunošanas programmu, lai atdotu Latvijas dabai šos dzīvniekus, kuri veicinātu dabisku pļavu un mozaīkveida ainavu atjaunošanos un dabas daudzveidību.

"Neviens negrib tikt no dzīvniekiem vaļā. Viņi ir skaisti un mums patīk. Taču katram jāatrodas savā vietā, un sumbriem – aplokā, nevis mūsu puķu dobēs," uzskata Inese Kalnišķe. Lai šo problēmu risinātu, sestdien ar kalnišķniekiem tikās Pasaules dabas fonda pārstāvji. "Tā vairāk bija sirds izkratīšana. Jo uzskatu, ka sumbru klejošana ir atbildīgo personu bezdarbības rezultāts. Tas aploka žogs tika salauzts jau pagājušajā ziemā. Un pa šo laiku nekas netika darīts, lai žogu salabotu. Pirms sapulces vīri speciāli gāja pārbaudīt. Un vēl vairāk – pārsimts metru lielā žoga posmā viņi atrada vēl vairākas spraugas, kas radušās nokritušo koku dēļ un pa kurieni sumbri var mierīgi izkļūt laukā," apgalvo I. Kalnišķe.

Radikālās metodes neizmantos

"Iedomājieties, ka jums liek mežā noķert dzīvus piecus aļņus! Tieši tikpat līdzvērtīga ir prasība, lai mēs noķeram izbēgušos sumbrus. Tas nav nemaz tik vienkārši izdarāms, jo tie arī ir savvaļas dzīvnieki," apgalvo Papes Dabas parka administrators Andris Maisiņš. Bijusi ideja dzīvniekus iemidzināt un tad pārvest, kur nepieciešams, taču secināts, ka šādam mērķim dzīvnieku ir par daudz. To varētu izmantot, ja bēglis būtu viens. "Tāpēc mūsu stratēģija ir tāda, ka dzīvnieki nepārtraukti tiek uzraudzīti un, tiklīdz tie ieies atpakaļ aplokā, tūlīt aiztaisīs ciet žogu," klāstīja A.Maisiņš. Esot cerība, ka tas izdosies, jo sumbri nupat esot devušies uz aploka pusi. Ja tomēr līdz ziemas beigām sumbri neatgriezīsies viņiem paredzētajā teritorijā, vajadzēs rīkot dzinēju talku un iedzīt lopiņus aplokā. "Mēs jau reiz aicinājām palīgā zemessargus. Taču secinājām, ka 20 cilvēku ir stipri par maz. Vismaz 100 cilvēku tad vajadzēs aicināt talkā," apgalvo A.Maisiņš.

Kas attiecas uz cilvēku neapmierinātību, A.Maisiņš pauda, ka tiks meklēta iespēja dārziņu īpašniekiem kompensēt sumbru radītos zaudējumus. Bet pašlaik tie lielu skādi nodarīt nevarot, jo zeme ir sasalusi. Arī baidīties no sumbriem nevajadzētu, jo viņi paši no cilvēkiem baidās vēl vairāk un nav agresīvi.


Sportiski stiprinās draudzību ar zviedriem
Anda Pūce

Liepājas rajona jaunajiem volejbolistiem būs iespēja šovasar piedalīties sporta nometnē, ko rīko Karlskrūnas pašvaldība. Šādu vienošanos panākusi Liepājas Rajona padomes delegācija, kas februārī viesojās pie sadarbības partneriem Zviedrijā.

Handbolistiem ir stimuls trenēties

Liepājas Rajona padomes priekšsēdētājs Aivars Šilis pastāstīja, ka pēc zviedru draugu uzaicinājuma uz Karlskrūnu devās rajona delegācija, kurā bez viņa bija arī Rajona padomes izpilddirektors Indulis Ozoliņš, rajona Sporta skolas direktors Dainis Zombergs, handbola treneris Zigmunds Mickus un tulks. Brauciena mērķis bija tikšanās ar Karlskrūnas pašvaldības vadību un sporta nozares pārstāvjiem, kas atbild par nometņu projekta īstenošanu. Atgādināsim, ka rajons jau vairāku gadu garumā sadarbojas ar Karlskrūnas pašvaldību Zviedrijā, kuras delegācijas vairākkārt viesojušās pie mums, tāpat rajona pašvaldības ļaudis vairākkārt apmeklējuši partnerus otrpus jūrai.

Rajona pārstāvji iepriekš bija Zviedrijā, kad tika atklāts jaunuzbūvētais sporta komplekss, tādēļ nu varējuši novērtēt, kā tas iedzīvināts un apdzīvots. "Pērn zviedri paši rīkoja divas sporta nometnes saviem jauniešiem un atzina tās par veiksmīgām, tāpēc šogad piedāvāja jau projektu attīstīt kā starptautisku pasākumu," norāda A.Šilis. Šim mērķim arī kopā bija sapulcināti Karlskrūnas sadarbības partneri – Liepājas rajons Latvijā, Gdiņa Polijā, Baltijska Krievijā un Klaipēda Lietuvā. Pieci jaunieši kopā ar treneri no katras valsts ir laipni aicināti piedalīties sporta nometnē. Zviedrijas puse sedz uzturēšanos, pašiem jāmaksā tikai ceļš. "Krievijas pārstāvis atzina, ka finansējums ir pārāk liels, lai varētu atļauties piedalīties nometnē. Poļus šis piedāvājums ieinteresēja, mēs uzreiz sākām ar lietuviešiem pārrunāt, vai nevaram doties uz Zviedriju kopā, lai ceļa izdevumus vēl samazinātu," stāsta A.Šilis. Sporta nometnē tiek piedāvāti treniņi rokasbumbā un arī meiteņu futbolā, taču Liepājas rajons orientēsies tieši uz handbolu, kur mums ir labi panākumi un pietiekama pieredze. Savās zināšanās ar kolēģiem programmā iekļautajos treneru semināros un praktiskajās nodarbībās dalīsies arī Z.Mickus, kurš atzinis, ka puišiem komandā nu būs stimuls trenēties, jo labākajiem balvā piesolīts brauciens uz Zviedriju. "Jauniešu atlase pilnībā būs Sporta skolas un trenera ziņā, mēs gādāsim tikai par to, lai būtu nepieciešamie līdzekļi," piebilst A.Šilis.

Cer, ka kontakti nostiprināsies

Sporta nometne notiks Karlskrūnas sporta centrā no 11. līdz 14.augustam un treniņiem tiks piedāvāti ļoti labi apstākļi, arī ēdināšana un viesnīcas ir augsā līmenī, par to pārliecinājusies arī mūsu delegācija. Rajona padomes priekšsēdētājs cer, ka treneris Z.Mickus turpmāko sadarbību ar zviedru kolēģiem uzturēs "pa tiešo", jo tieši šāds ir sadarbības līguma mērķis – koordinēt un veicināt dažādu nozaru pārstāvju tiešos kontaktus.

Par veiksmi nesenajā vizītē uz Zviedriju A.Šilis sauc arī īpaši rajona delegācijai noorganizēto tikšanos ar jauno Karlskrūnas pašvaldības vadību. Tā ievēlēta 2006.gada septembrī, un Liepājas rajona pārstāvjiem vēl nebija izdevies tikties ar jaunajiem sadarbības pašvaldības līderiem. "Runājām gandrīz trīs stundas, uzklausot gan zviedru skatījumu uz sadarbības līgumu, tāpat skaidrojot mūsu pozīciju," saka A.Šilis. Tā vienojušies, ka šomēnes top papildinājumi noslēgtajam sadarbības līgumam, lai, tiekoties maijā vai jūnijā, kad Zviedrijas pārstāvji ieradīsies rajonā, varētu parakstīt jaunu vienošanos. "Zviedri mums var piedāvāt konsultācijas transporta sistēmas izveidē, arī ūdensapgādes sakārtošanas projektu īstenošanā. Mēs atkal būtu ieinteresēti attīstīt kultūras nozares speciālistu – muzejnieku un dažādu kolektīvu apmaiņu," par gaidāmajiem precizējumiem stāsta Rajona padomes priekšsēdētājs.

Meklēs sadraudzības skolas rajonā

Tomēr par dažām lietām ar zviedriem jau panākta konkrēta vienošanās. Tā Liepājas pilsētas un rajona jaunākie tūrisma izdevumi, rajona prezentācijas disks un arī jaunās skatu kartītes ir materiāli, kas zviedrus patiesi ieinteresējuši. Tos plānots izvietot Karlskrūnas tūrisma informācijas birojā, lai aicinātu zviedrus apmeklēt mūspusi. "Secinājām, ka, lai arī esam visai tuvu, daudzi tomēr maz zina par iespējām atpūsties Latvijā," atzina A.Šilis.

Delegācija viesojusies arī divās ļoti atšķirīgās zviedru skolās. Vienā no tām mācās 800 bērnu, bet otra ir maza skoliņa ar 260 bērniem. "Mazajā skolā galvenokārt mācās ieceļotāju bērni, tāpēc mēs varējām iepazīt arī sistēmu, kas palīdz iebraucējiem integrēties vietējā sabiedrībā. Te visiem pasniedz dzimto valodu, protams, zviedru, angļu, arī spāņu valodu, kas tagad iekaro aizvien lielāku popularitāti," stāsta A.Šilis. Skolai ir ļoti laba materiāli tehniskā bāze, lieliski nodrošinātas skolotājiem arī sporta iespējas, tāpēc zviedru pieredze mūsu mazajām skoliņām lieti noderētu. Tagad rajona Izglītības pārvalde apkopo datus par mūsu skolām, lai piedāvātu konkrētu sadarbības partneri karlskrūniešiem – skolas ar atbilstošu skolēnu skaitu un interesēm.

"Kopumā 2005.gada nogalē uzsāktā sadarbība ar karlskrūniešiem mums veidojas ļoti laba, viņi vairākkārt bijuši pie mums un arī mēs esam braukuši uz Zviedriju, kontakti jau nodibināti, un tāpēc sadarbība pāraugusi reālos projektos, no kuriem šogad aktuālākais būs tieši sports," sarunas nobeigumā saka A.Šilis.


Apbalvo konkursa dalībniekus

Eseju un zīmējumu konkursam "Medze – mazais brīnums Latvijā" iesniegto un par labākajiem atzīto darbu autori ir saņēmuši gan naudas prēmijas, gan arī dažādas veicināšanas balvas, pastāstīja Medzes pagasta bērnu un jauniešu centra "Heksagons" vadītāja Zanda Cobele.

Zīmējumu grupā, kurā vērtēja autorus līdz 14 gadu vecumam, uzvarēja Zigurds Tramdaks, otro vietu ieguva Rūta Karlīna Avotiņa, trešo vietu – Krista Kaire. Grupā pēc 15 gadu vecuma par labāko atzīts Rūdolfa Šenbrūna darbs, otrā vieta piešķirta Līgai Kavanskai, savukārt trešo vietu dala Dāvis Cinkmanis un Irita Saimniece. Pirmās vietas ieguvēji saņēma 20 latu naudas prēmiju, otrās vietas ieguvēji tika pie angļu valodas bilžu vārdnīcas un krāsainajiem zīmuļiem, savukārt trešās vietas ieguvēji saņēma zīmēšanas albumus un zīmuļus.

Eseju konkursā laurus plūca Kristīne Cobele, un saņēma balvā 20 latu, otrā vieta un 10 lati – Vitai Novickai, trešā vieta un pieci lati – Agitai Novickai. Pilnīgi visi konkursa dalībnieki saņēma krūzītes un saldumus, Turklāt viņi dosies arī uz kinoteātri "Balle", savukārt skolotāja Raina Kurpniece par palīdzību un konkursa popularizēšanu saņēmusi iespēju izvēlēties kādu no teātra izrādēm.

Jau rakstīts, ka konkurss "Medze – mazais brīnums Latvijā" ir jauniešu centra "Heksagons" pirmā lielākā publiskā akcija, kuras mērķis bija veicināt lokālpatriotismu. Konkursam tika iesniegts vairāk nekā 20 darbu.


Saimniekošanas māksla ir jāapgūst
Pēteris Jaunzems

Nobeigumam tuvojas pašvaldības darbiniekiem paredzētie kursi Liepājas rajona Pieaugušo izglītības centrā, kur klausītāji apguva zināšanas Eiropas Savienības finansēto projektu sagatavošanā un ieviešanā. Aizvadītajā piektdienā par Eiropas Savienības struktūrfondu pieejamību lauku uzņēmējiem runāja Dienvidkurzemes Reģionālās lauksaimniecības pārvaldes direktora vietnieks Ģirts Osis.

Kā "Kurzemes Vārdam" pastāstīja Pieaugušo izglītības centra vadītāja Tamāra Štrausa, projektu par to, kā sekmēt Kurzemes reģiona pašvaldību darbinieku apmācību Eiropas Savienības finansēto projektu izstrādē un īstenošanā, sagatavoja Kuldīgas rajona padomes speciālisti. Taču viņi bija saprotoši koleģiāli un aicināja liepājniekus kļūt par projekta partneriem. Līdz ar to pašvaldības darbinieku izglītošanās, kas sākās jau novembrī, par šiem jautājumiem notiek gan Kuldīgā, gan Liepājas rajonā. Projektā bija paredzēts nodrošināt četrus mācību kursus. Pavisam divdesmit astoņi klausītāji jau apguvuši projektu vadību, finansējuma piesaistīšanas lietas, projektu publicitātes nodrošināšanu, bet tagad piedalās priekšlasījumos par lauksaimniecību un to, kā šajā nozarē piesaistīt Eiropas Savienības struktūrfondos atvēlētos līdzekļus.

"Daudzi sūdzas, ka viņus apkrauj ar neskaitāmiem papīriem. Tomēr jāsaprot, ka tas nemaz nav lieki. Tā ir jauna gramatika, kas cilvēkiem jāiemācās. Ir domāts par laukiem un uzņēmumu vadītājiem, kas tur darbojas, par pašvaldību darbiniekiem un konsultantiem. Saimniekošanas māksla no debesīm nenokrīt, tā mums visiem ir jāiemācās," skaidroja Ģirts Osis. Iepazīstinot ar Lauku attīstības programmu 2007. – 2013. gadam, viņš pastāstīja, ka Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai paredzējis līdzekļus gan lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares konkurētspēju uzlabošanai, gan dzīves kvalitātes uzlabošanai un ekonomikas dažādošanai lauku apvidos, gan vides un ainavas pilnveidošanai. Nauda tiks novirzīta tādiem labdabīgiem mērķiem kā lauku saimniecību modernizācija, mežu ekonomisko vērtību uzlabošana, mežsaimniecības un lauksaimniecības produktu pievienotās vērtības palielināšana, arodapmācība, atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem, priekšlaicīga pensionēšanās, lauksaimniekiem un mežsaimniekiem paredzēto konsultāciju pakalpojumu uzlabošana un citām jomām. Pagaidām gan vēl viss atrodas projektu stadijā. Ieceres gaida apstiprinājumu Briselē. Speciālisti lēš, ka pieteikumus varēs sākt iesniegt tikai gada otrajā pusē.

Klausītāju pulkā bija arī Grobiņas pagasta lauku attīstības speciāliste Anna Viņķele. "Kurzemes vārdam" viņa teica, ka guvusi labas zināšanas. Ģirts Osis izskaidrojis ne tikai par Eiropas struktūrfondiem, bet arī nacionālo atbalstu. Daudziem zemniekiem nav skaidrs, kā īstenojama prasība par iepirkuma procedūru. Līdz šim tā bija zemniekiem jāveic, ja viņi vēlējās saņemt Eiropas Savienības atbalstu. Tagad pirmo gadu tā ir obligāta, pretendējot arī uz nacionālajām subsīdijām, kurās finansiālā palīdzība nav noteikta kā kompensācijas maksājums, piemēram, meliorācijas sistēmu būvniecībā un rekonstrukcijā, lauksaimniecības tehnikas, kā arī iekārtu un aprīkojuma iegādē, lauksaimniecības ēku celtniecībā.

Iepirkuma procedūra jāveic, ja investīciju pasākumos iepērkamās preces vai pakalpojuma līgumcena būs lielāka par 5000 latu. Ģirts Osis norādījis, ka iepirkuma procedūra ir jājamzirdziņš Eiropas Savienībai, jo tādējādi iespējams izsekot naudas izlietojumam un ieviest lielāku kārtību šajā jomā. Lietuvā jau piedzīvojuši nepatikšanas tie, kas prasību ignorējuši. Patiesībā jau procedūra nav nekāda ķīniešu ābece. Finansējuma saņēmējam jānosūta vismaz trīs piegādātājiem savs pieteikums. Noteiktais atbildes sniegšanas laiks ir 5 dienas. Kad no firmām saņemti piedāvājumi, atbalsta pretendents izvēlas to, kurš nosaucis zemāko cenu. Lai iepirkuma procedūru uzskatītu par notikušu, nav nepieciešams saņemt piedāvājumu no visiem trim piegādātājiem. pietiek, ja saņemts arī viens. Tomēr Lauku atbalsta dienestam būs jāpierāda, ka izsūtīti vismaz trīs uzaicinājumi.

Gatavojas bibliotēkas remontam

Ja februāra beigās, izskatot valsts investīciju projektus, Ministru kabinets piešķirs naudu Aizputes pagasta bibliotēkas remontam, šie darbi varēs sākties jau tuvākajā laikā, pastāstīja Aizputes Pagasta padomes priekšsēdētājs Aivars Šilis.

Aizputes bibliotēkas otrajam stāvam nepieciešams nopietns remonts, jo pašreiz telpas neatbilst normatīviem, kādi izvirzīti bibliotēkām. Tāpēc šajā bibliotēkā nebūtu iespējams apgūt kompānijas "Microsoft" īpašnieka Bila Geitsa piešķirto naudu informācijas tehnoloģiju uzlabošanai, kā arī tā nespētu iekļauties "Gaismas pils" bibliotēku tīklā.

Pašvaldība ir sagatavojusi remontdarbu tehnisko projektu, kā arī izmaksu tāmi. Aizputes Pagasta padome no valsts investīcijās vēlētos saņemt 20 līdz 25 tūkstošus latu. Ja valsts šo naudu piešķirs, tiks veikta cenu aptauja. Un remontdarbi varēs sākties vistuvākajā laikā, jo telpas jau esot atbrīvotas no mēbelēm un remontam sagatavotas.