Kurzemes Vārds

00:16 Svētdiena, 25. augusts
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Pirmā sleja

Baumas jākliedē
Ints Grasis

It kā saprotama, bet tomēr pārlieku liela šūmēšanās amatvīru koridoros sākusies pēc palaistās pīles par lata iespējamo devalvāciju. Varētu padomāt, ka valdības gudrās galvas gadiem ilgi varēs raudzīties uz satraucošajiem inflācijas rādītājiem kā uz jauniem vārtiem, runās par to, ka kaut kas ir jādara, bet neko nedarīs, un šāda situācija, kas nevar konstanti turpināties mūžīgi, neradīs ne šaubas par mūsu valsts ekonomikas stabilitāti, ne arī sēs baumas.

Drošības policija saistībā ar izplatītajām baumām par lata vērtības samazināšanu pat uzsākusi kriminālprocesu par kaitniecību.

Godīgi sakot, arī es sāku domāt drūmas domas, 10.februārī izlasot Rīgas Ekonomiskās augstskolas ekonomikas nodaļas vadītāja Mortena Hansena pausto viedokli laikrakstam "Diena", ka, augstai inflācijai turpinot graut Latvijas konkurētspēju, var rasties nepieciešamība to atjaunot ar lata devalvācijas palīdzību, jo diezin vai vīrs, kurš strādā šādā amatā, ir muļķis ekonomikas jautājumos. Palika tā neomulīgi un nemaz negribējās domāt, piemēram, kas sliktākā scenārija piepildīšanās gadījumā varētu notikt ar eiro valūtā ņemtajiem hipotekārajiem kredītiem. Taču vai tad Hansena kungam ir liegts paust savu viedokli? Protams, nav liegts. Tikai pēc tam kāds publikācijā iztirzāto jautājumu par devalvāciju pārvērta realitātē, saceļot nevajadzīgu ažiotāžu.

Lai arī mani neturētu aizdomās par kaitniecību, pieminēšu to, ka Latvijas banka nekad nav plānojusi un neplāno lata devalvāciju, bet premjers uzskata, ka "lats ir stabils, kā jebkad ir bijis". Iespējams, kāds gribēja nopelnīt vieglu naudu, ceļot paniku sabiedrībā.

80.gadu beigās jau esam pieredzējuši rubļa vērtības samazināšanos, 90.gadu sākumā – naudas maiņas, 90.gadu vidū – bankas "Baltija", Liepājas Komercbankas bankrotu, bet pēc tam problēmas, ko radīja ekonomiskā krīze Krievijā. Sabiedrība visas šīs kolīzijas labi atceras un bīstas nākotnes. Bet, ko valdība ir darījusi, lai līdzīgām baumām nebūtu pamata? Ir skaidrāk par skaidru jāpasaka, ko valsts darīs, lai mazinātu inflāciju, kurā gadā mēs pievienosimies eirozonai. Un savus solījumus jāpilda, jo tikai darbs un nevis runas par darbu spēs kliedēt baumas un stiprinās valsti un latu.