Kurzemes Vārds

05:03 Ceturtdiena, 27. jūnijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Novada ziņas īsumā

Brangi ķēries maluzvejnieku gūstītājiem
Pēteris Jaunzems

Ledus segas izveidošanās sarosījusi makšķerniekus, kuru pulkā, kā noskaidrojies, var sastapt arī pa kādam nelikumīgu lomu tīkotājam. Maluzvejnieku gūstīšanā un to izlikto zvejas rīku izņemšanā šī gada pirmajos mēnešos sekmīgi darbojušies Liepājas iekšējo ūdeņu kontroles sektora darbinieki.

Sodīto ir vairāk nekā pērn

Sektora vadītājs Ģirts Liepiņš "Kurzemes Vārdu" informēja, ka pavisam ūdenskrātuvēs jau šogad aizturēti un sodīti 17 zvejas noteikumu pārkāpēji, bet astoņām personām noformēti protokoli, no kuriem līdz šim jau izskatīti 7. Tas esot ievērojami vairāk nekā pērn. Taču palielinājums esot radies tāpēc, ka tagad tiek saukti pie atbildības arī tie, kas nevar uzrādīt makšķernieka karti. Naudassodos iekasētā summa gan nav diži liela, tā pārsniedzot simts latu, jo prāvu daļu no aizturētajiem nācies sarūgtināt tikai par to, ka šie cilvēki nav varējuši uzrādīt visus makšķerniekam nepieciešamos dokumentus.

Tomēr, rezumējot sarīkotos reidus, Ģirts Liepiņš uzsvēra, ka to laikā izņemtas 152 ūdas, 14 tīkli un viens murds, kas liecina par jūtamu maluzvejnieku sarosīšanos. Tā tas notiekot, kad pēc ilgas gaidīšanas beidzot ir uznācis aukstuma vilnis, kas aizvākojis ūdenskrātuves ar diezgan biezu ledus kārtu. Kalvenes un Priekules apkārtnē, kā teica inspektors Artis Būmeistars, tas pārsniedzot pat 20 centimetru un spējot noturēt vieglo automašīnu.

Vajadzīga pēddziņu prasme

Neatļauto zvejas rīku licēji rīkojas viltīgi, un inspektoriem pierādīt viņu vainu neesot nemaz tik vienkārši. Lai to izdarītu, jāņem talkā pat pēddziņu prasme. Tādu, piemēram, nācies pielietot reida laikā, kas notika februāra sākumā Aizputes pusē. Uz Alokstes ūdenskrātuves ledus sastapti četri zemledus makšķernieki, kas bija atbraukuši ar diviem vieglajiem auto. Makšķerēšanas kartes varējusi uzrādīt tikai puse no kvarteta.

Taču nelāgas aizdomas par to, ka šeit tiek īstenotas vēl arī citas nelikumības, inspektoros radījis fakts, ka bļitkotāji ķēruši mazās zivteles, ko ēsmai izmanto līdaku ķērāji. Arī automašīnas pēdas liecinājušas, ka tās īpašnieki ir apmeklējuši ūdenskrātuves tālāko nostūri, kas atrodas aiz pakalna. Kad zivju krājumu sargi aizgājuši pārbaudīt, kas tur īsti meklēts, viņi, āliņģos iegremdētas, atraduši 17 ūdas. Taču, atgriezušies vietā, kur tika sastapti makšķernieki, inspektoriem nācies secināt, ka zvejas rīku iespējamie īpašnieki ir paguvuši jau aizbraukt.

Atzīšanos panākt nav viegli

Līdzīgs gadījums piedzīvots Mazgramzdā, kur nelielajā ūdenskrātuvē uz ledus sastapts kāds Lietuvas pilsonis. Viņš pamanīts brīdī, kad pārbaudījis āliņģos iegremdētās ūdas. Kaut gan uz ledus sniegā bijušas saskatāmas viņa atstātās pēdas, tomēr maluzvejniecībā kaimiņvalsts pārstāvis neesot atzinies. Tādēļ viņš sodīts par mazizmēra līdaciņas notveršanu un bļitkošanu bez makšķernieka kartes.

Tomēr pavisam citus ūdu licējus izdevies aizturēt 8.februārī Aizputes kūdras purva ūdenskrātuvē sarīkotajā pārbaudē. Arī tur maluzvejnieki darbojušies zemledus makšķernieku sporta cienītāju pulciņā. Viņus atmaskot izdevies, tikai pateicoties tam, ka rokās tie turējuši burciņas ar ēsmas zivtiņām. Nelikumīgie zvejas rīki bijuši izvietoti attālākā ūdenskrātuves nostūrī, kur tos pamanījis pieredzējušais inspektors Antons Aniņš. Pierādījumu spiesti, vainīgie atzinušies pastrādātajos nedarbos un tagad jau esot arī samaksājuši tiem piespriesto naudassodu. Ūdas lielākā vai mazākā skaitā atrastas arī pārbaudot Beberliņu ūdenskrātuvi, Dubeņu karjeru Grobiņas pagastā, Cīravas dzirnavu dīķi un citas ūdenskrātuves.

Ģirts Liepiņš pastāstīja, ka deviņiem cilvēkiem nācies samaksāt sodu par bļitkošanu 18.februārī bez makšķernieka kartes Sakas un Tebras upē. Vainīgie gan taisnojušies, ka kartes neesot varējuši iegādāties, jo visās pasta nodaļās tās neesot iespējams nopirkt. Tomēr Artis Būmeisters to neuzskata par attaisnojumu, jo nu jau februāris tuvojas beigām un, ja kāds patiešām vēloties nodarboties ar makšķerēšanu, tad viņam esot bijis pietiekami daudz laika, lai nokārtotu visas šajā sakarībā nepieciešamās formalitātes.

Saprotot, ka Sakas upe tagad atrodas bļitkotāju uzmanības degpunktā, inspektori šo upi pārbaudīt devās arī vakar.


Atskaitās par braucieniem, kur tērēta pašvaldības nauda
Viktors Ulberts

Grobiņas Pagasta padomē ieviesta jauna tradīcija – visiem, kas devušies braucienos, kur izlietota arī pašvaldības nauda, ir deputātiem jāpastāsta par brauciena laikā pieredzēto. Tas dod priekšstatu par to, cik lietderīgi tērēta nodokļu maksātāju nauda, un ļaus labāk izvērtēt, kam un kādām vajadzībām komandējuma naudu piešķirt turpmāk, pastāstīja Grobiņas Pagasta padomes priekšsēdētājs Aivars Priedols.

Pirmais šāds pārskats notika otrdien, tūlīt pēc Pagasta padomes sēdes. Pirmais par saviem panākumiem riteņbraukšanas veterānu sacīkstēs Austrijā pastāstīja pazīstamais zemnieks Nikolajs Pušņickis, jo viņa braucienam līdzfinansējumu deva arī pašvaldība. "Atsevišķā startā es ieguvu 12.vietu. Un tā kā kausus saņēma pirmo 15 vietu ieguvēji, es arī tiku pie kausa. Pēc tam izrādījās, ka esmu pirmais cilvēks no Latvijas, kas šajās sacīkstēs apbalvots ar kausu," stāstīja N.Pušņickis, un par to arī izpelnījās deputātu aplausus. Vēl Pušņickis pastāstīja, ka viņš riteņbraukšanas sportu popularizē arī uz vietas. Šogad jau piekto reizi notikšot zemnieku saimniecības "Cērpiņi" balvas izcīņa. Jau ir sagatavota balva – kauss, uzvarētāji arī saņems īpašas balvas no zemnieku saimniecības "Cērpiņi". Kā zināms, N.Pušņickis ir specializējies kartupeļu audzēšanā un ir atzīts šīs jomas speciālists. Tāpēc attiecīgas būs arī balvas. Piemēram, pirmās vietas ieguvējs saņems 300 kilogramu kartupeļus.

N.Pušņickis līdz šim ir saņēmis GrobiņasPpilsētas domes atbalstu, un viņš lūdza arī Grobiņas Pagasta padomes deputātiem rast iespēju šīs sacensības atbalstīt finansiāli. Tas arī viņam tika apsolīts, jo N.Pušņicka aktivitātes deputāti novērtēja atzinīgi.

Plaši par komandējumiem, izmantojot fotoattēlus, stāstīja SIA "GP komunālserviss" vadītāja Evita Pūķe, kura kopā ar uzņēmuma valdes locekli Staņislavu Veitu bija komandējumā uz Talsiem, lai iepazītos ar talsenieku pieredzi apkures nodrošināšanā. Tur arī noskatīta priekškurtuve, kurā iespējams iegūt vajadzīgo temperatūru, sadedzinot krūmu šķeldu. Paredzēts, ka šādu priekškurtuvi šogad uzstādīs katlumājā Dubeņos. Tas nepieciešams, lai samazinātu apkures izmaksas. Pašlaik Grobiņas Pagasta padome faktiski dotē iedzīvotājiem apkuri, jo viņi par apsildāmās platības kvadrātmetru maksā 70 santīmu, taču reālās izmaksas ir 1,4 lati par kvadrātmetru.

Lai iepazītos ar jaunumiem siltumapgādē, A.Priedols un citi pašvaldības darbinieki pērn apmeklēja izstādi Polijā un detalizēti stāstīja par tur redzēto. Secinājums tāds, ka siltuma izmaksu samazināšana nav aktuāla tikai Latvijā. Visā pasaulē par to domā nepārtraukti, un tiek atrasti visdažādākie risinājumi.


Atlīdzība pienāksies plašākam zemes īpašnieku lokam
Anda Pūce

Valdības atbalstītie grozījumi likumā "Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos" paredz, ka tiks paplašināts to zemes īpašnieku loks, kas par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās dabas teritorijās varēs saņemt atlīdzību.

Aģentūra LETA ziņoja, ka pašlaik šajā likumā noteikts, ka tiesības prasīt atlīdzību par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumu ir zemes īpašniekam, ja ierobežojumi ir noteikti pēc zemes iegūšanas īpašumā. Tāpat zemes īpašnieks var prasīt zemes maiņu, ja pēc zemes īpašuma tiesību iegūšanas zeme tiek iekļauta dabas rezervātā, dabas liegumā vai citu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju rezervāta, stingrā režīma, dabas lieguma vai regulējamā režīma zonā. Tomēr daudzām personām nav tiesību uz likumā noteiktajām kompensācijām, arī personām, kas atguvušas īpašuma tiesības, bet dažādu iemeslu dēļ tās nav nostiprinājušas zemesgrāmatā, un šajā laikā ir nodibināti ierobežojumi.

Grozījumi likumā, kas gan vēl jāpieņem Saeimai, paredz, ka tiesības prasīt atlīdzību par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumu ir zemes īpašniekam, ja ierobežojumi ir noteikti pēc lēmuma pieņemšanas par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu, tiesas nolēmuma par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu spēkā stāšanās, līguma noslēgšanas ar VAS "Latvijas Hipotēku un zemes banka" par zemes īpašuma izpirkšanu vai arī pēc tiesas nolēmuma par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu spēkā stāšanās. Tāpat prasīt atlīdzību varēs zemes īpašnieki, ja ierobežojumi noteikti pēc īpašuma tiesību uz zemi nostiprināšanas zemesgrāmatā, pamatojoties uz zemes pirkumu vai citiem atsavināšanas darījumiem, mantojuma vai cita tiesas nolēmuma par zemes iegūšanu īpašumā spēkā stāšanās.

Savukārt prasīt zemes maiņu īpašnieks var tad, ja pieņemts un stājies spēkā lēmums vai tiesas nolēmums par īpašuma tiesību atjaunošanu uz zemi, kura pirms lēmuma vai tiesas nolēmuma spēkā stāšanās iekļauta dabas rezervātā, dabas liegumā vai citu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas rezervāta, stingrā režīma, dabas lieguma vai regulējamā režīma zonā. Zemes maiņu varēs arī pieprasīt tad, ja zeme tiek iekļauta dabas rezervātā, dabas liegumā vai citu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas rezervāta, stingrā režīma, dabas lieguma vai regulējamā režīma zonā.

Izvērtēs paveikto

Savas darbības aizvadītā gada rezultātus 23.februārī pulksten 12 Grobiņā, bijušās SCO zālē gatavojas analizēt biedrības "Liepājas Lauksaimnieku organizāciju apvienība" dalībnieki. Pārskata ziņojumu viņiem sniegs valdes priekšsēdētāja Ārija Jerumane.

Viņa pastāstīja "Kurzemes Vārdam", ka strādāts ir aktīvi. Liepājas biedrība, kas pēc apmēriem skaitās otrā prāvākā Latvijā, ir palielinājusies biedru skaita ziņā un patlaban apvieno 300 biedru un 4 organizācijas. Gada gaitā strādāts pie nacionālo subsīdiju nolikuma tapšanas, kā arī izteikti daudzi priekšlikumi, nosakot kritērijus Eiropas Savienības atbalsta sniegšanai, lai to saņemtu ne tikai lielie zemes īpašnieki, bet arī vidējie un mazie zemnieki. Ārija Jerumane domā, k, tieši pateicoties tam, maza apjoma saimniecības ir ļoti sasparojušās. Tās palielina savus ganāmpulkus, ierīko piena mājas, veic artēziskos urbumus. Biedrība regulāri rīkojusi Informācijas dienas un seminārus, rūpējusies par mazpulcēniem, sekmējot viņu līdzdalību konkursā "Lauki manas mājas". Pērn sarīkots arī pieredzes apmaiņas brauciens pie Francijas kolēģiem, bet šogad, ja izdošoties, iecerēti pat divi šāda mērķa braucieni.

Būs gādāts arī, lai lauksaimnieki saņemtu aktuālāko informāciju. Ārija Jerumane likusi lietā visas savas iespējas, uzaicinot sapulcē piedalīties gan Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes, gan Valsts ieņēmumu dienesta, gan Zemkopības ministrijas Lopkopības departamenta, gan Lauksaimniecības datu centra un Latvijas Zemnieku federācijas pārstāvjus.


Kāpēc nav drūzmēšanās pie subsīdiju iesniegumu galda?
Pēteris Jaunzems

Sākusies pieteikšanās nacionālajām subsīdijām lauku apsaimniekošanai. Tomēr, kā to varēja sagaidīt, Dienvidkurzemes Reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē Saldū šajās dienās pārsteidzoši liels ļaužu pieplūdums neesot vērojams. Kāds tam varētu būt iemesls? Vai vainojams informācijas trūkums? Kaut gan valsts atbalsta 2007.gada programma ir pieejama internetā, lauksaimnieku lielākajai daļai tas pagaidām nav pieejams, bet subsīdiju grāmatiņas vēl joprojām nav nodrukātas un Lauku atbalsta dienests tās sola piegādāt pagastiem tikai marta sākumā. Grāmatiņu iznākšana aizkavējusies, un tāpēc, lai nenokavētu pieteikšanās termiņus, zemniekus aicina sekot publikācijām vietējā presē.

Jāveic cenu aptauja

Reģionālās pārvaldes direktora vietnieks Ģirts Osis gan uzskata, ka lauksaimnieku kavēšanās šobrīd neesot saistīta ar neziņu, jo pagastu attīstības speciālisti par visiem jautājumiem esot lietas kursā. Arī lauku konsultāciju biroju speciālisti ir uzdevumu augstumos un ar priekšlasījumiem apmeklējuši gandrīz visus pagastus. Viņaprāt, drūzmēšanās pagaidām vēl nav novērojama tāpēc, ka jāveic cenu aptauja.

Tāda prasība ieviesta tikai šogad. Zemnieki, kas vēlas iegādāties informācijas tehnoloģijas un programmas, tehnoloģiskās iekārtas jaunu lauksaimniecības produkcijas veidu ražošanai, kā arī lauksaimniecībā izmantojamu traktortehniku, tās aprīkojumu vai piekabes dzīvnieku pārvadāšanai, raksta iesniegumus ražotājfirmām, cenšoties izpētīt, kāds ir to piedāvājums. Kaut gan daudzi, sapratuši, ka pieteikšanās termiņi atbalsta maksājumiem ir pat ļoti īsi un pie malšanas drīzāk tiek tie, kas pirmie nostājušies palīdzības gribētāju rindā, obligātā iepirkuma procedūra spiež kavēties.

To apstiprināja arī Grobiņas pagasta lauku attīstības speciāliste Anna Viņķele, kas teica, ka viņai līdz šim pieteikušies tikai trīs zemnieki, kas vēloties iegādāties jaunu tehniku un divi lauku apsaimniekotāji, kurus interesējušas augsnes uzlabošanas lietas. Tagad viņi veicot firmu aptauju, taču speciāliste pauda šaubas, vai tie zemnieki, kas vēlas veikt meliorācijas sistēmu renovāciju, varēs atrast darītājus, jo nav taču nekāds noslēpums, ka uzņēmējdarbības jaudu gan būvniecībā un projektēšanā, gan šajā jomā katastrofāli pietrūkst. "Nav jau tik vienkārši uztaisīt šos tehniskos projektus. Kas tad var palīdzēt zemniekiem? Jānis Ameriks Nīcā un viņa Saldus kolēģi. Ar to arī viss saraksts beidzas. Kāda te var būt aptauja," viņa sacīja, uzsverot, ka visvairāk esot gribētāju, kas, izmantojot nacionālo subsīdiju atbalstu, vēlētos atvest savā zemnieksētā jaunu tehniku.

Termiņi un kontrole

Bet termiņi spiež kā kājā uzauta šaura kurpe. No lauku apsaimniekotājiem līdz 1.martam paredzēts pieņemt iesniegumus lauksaimniecības zemju uzlabošanai ar mērķi sakārtot augšņu agroķīmiskās un meliorācijas sistēmas. Subsīdijas šajā jomā paredzēts maksāt viena īpašuma un koplietošanas atūdeņošanas būvju rekonstrukcijai, kā arī valsts meliorācijas sistēmu būvniecībai. Savukārt līdz 15.martam, iesniedzot izstrādāto darbības programmu, jāpiesakās tiem atbalsta tīkotājiem, kam pieder kultūraugu genofonda kolekcija un kas vēlas uzlabot izlases sēklu kvalitāti.

Nedaudz vairāk par mēnesi, proti, līdz 1.aprīlim lauksaimnieki var pieteikties investīciju veicināšanas atbalsta pasākumiem. Šajā sfērā, salīdzinot ar pērno gadu, noteikumi nav mainījušies. Tur ietilpst pērnā gada kredītprocentu daļēja dzēšana un palīdzība ieguldījumiem nozarē. Augkopības attīstības sekmēšanai šogad paredzēts atbalstīt dārzeņu, augļu un ogu integrēto audzēšanu. Tas nozīmē, ka naudu būs iespējams saņemt par faktiski apsētajām un apstādītajām kultūraugu platībām atbilstoši aizpērn un arī 2005.gadā noslēgtajiem līgumiem un deklarētajām platībām, ar noteikumu, ja sējumi un stādījumi ir aprūpēti, ievērojot vidi saudzējošās audzēšanas tehnoloģijas. Lai saņemtu šos maksājumus, pretendentiem līdz 1.jūnijam jāiesniedz iesniegums, kurā jānorāda kultūraugu platības un to audzēšanas paņēmieni. Šī iesnieguma kopija esot jānogādā arī nozares asociācijā, lai stādījumus pirms atbalsta sniegšanas būtu iespējams izvērtēt.

Solīts makā nekrīt

Kad par iespējām saņemt nacionālās subsīdijas vakar runāju ar Rucavas pagasta zemnieku saimniecības "Ventiņi" līdzīpašnieci Natāliju Zuļģi, viņa teica, ka šoreiz es esot trāpījis ar sāls sauju tieši viņas brūcēs, jo augļkopējiem klājoties grūti. Ābeļdārzam, kas viņiem ir iekopts un jau pērn ražoja augļus, atvēlēti četri hektāri vislabākās no saimniecībai piederošās zemes. Tādējādi upurētas platības, kur varēja audzēt govīm zaļbarību, taču tagad esot jāsāk domāt, vai tā ir bijusi pareiza rīcība, jo ābolu realizācijas iespējas ir pavisam nelielas un arī to cenas nav apmierinošas.

Ārzemēs augļkopji saņemot būtisku valsts atbalstu, taču pie mums tas vairāk izpaužoties tikai solījumos, jo, kaut gan pērn visas kontroles notikušas un mācību kursi apmeklēti, audzētāju kontos ieskaitīti tikai 60 procenti no tās naudas summas, kas bijusi ierakstīta nolikumā. "Nav jau neviena, kam lai sūdzas par šo netaisnību," sacīja rucavniece, kura cerot, ka atbildi, kāpēc tā noticis un kas pie tā vainojams, dabūs dzirdēt Augļkopju asociācijas dalībnieku sapulcē, kas paredzēta Bulduros šīs nedēļas beigās.

Atbalstu nevajadzētu novilcināt

Neapmierinātību ar kārtību, kāda ir izveidojusies atbalsta izmaksāšanā lauksaimniekiem, pauda arī kooperatīvās sabiedrības "Vērgale 1" valdes priekšsēdētājs Aivars Grava. Kaut gan zem ledus un sniega segas jau atrodas jauno ziemāju sējumi un tuvojas arī vasarāju sēja, kooperatori vēl neesot saņēmuši ap 10 tūkstošiem latu no vienotās platības maksājumu pūra. Viņš par to pieminot tāpēc, ka audzētājam nav svarīgi, no kurienes nāk maksājumi. Svarīgi ir tas, ka sācies jauns saimniekošanas gads un, lai strādātu, nepieciešams pirkt jaunu tehniku, pēc kuras esot liela nepieciešamība, gādāt minerālo mēslojumu, degvielu un visu pārējo.

"Tāpēc darītāji būtu apmierināti, ja gan nacionālās subsīdijas, gan tiešie maksājumi tiktu pārskaitīti lauksaimnieku kontos, gadam beidzoties. Kad darbs padarīts, pienākas atlīdzība," viņš sprieda, piebilstot, ka daudzi šobrīd vēl nesteidzoties ar iesniegumiem tāpēc, ka ir citi pienākumi. "Vērgale 1" vīri, piemēram, steidzot strādāt meža darbos, kamēr sals to atļauj darīt, bet par subsīdijām viņi vēl pagūšot parūpēties.