Kurzemes Vārds

08:06 Trešdiena, 20. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Pirmā sleja

Cik saticīgas ir trīs māsas pie Baltijas jūras?
Andžils Remess

Diez vai daudzi tagad bez atgādināšanas zina, ka 16.februāris ir Lietuvas, bet 24.februāris – Igaunijas dzimšanas diena. Jo nav vairs tie laiki, kad dziedājām par trīs māsām pie Baltijas jūras, kuras visas trīs kopā centās izkļūt no impērijas un droši vien tāpēc arī izkļuva, ka darīja to kopā. Savu darbību saskaņoja Latvijas, Lietuvas un Igaunijas politiķi un diplomāti, cita citu atbalstīja ar manifestācijām. Pēc asiņainās svētdienas Viļņā balsis pacēla Latvija un Igaunija, pēc vardarbības Rīgā – Lietuva un Igaunija, bet sadošanās rokās "Baltijas ceļā" visai pasaulei kļuva par neatkarības cīņas simbolu.

Taču tāds nu reiz ir kaimiņu liktenis – ceļā uz mērķi vienoties kopējai rīcībai, taču, kad šis mērķis sasniegts, katram savu kreklu uzskatīt par tuvāku. Gan teritoriālas pretenzijas, kādas radās pēc neatkarības pasludināšanas, gan ekonomiskas domstarpības, kādas radās pēc neatkarības atjaunošanas.

Pagājušā gadsimta divdesmito gadu sākumā Latvijai, Lietuvai un Igaunijai kopā cīnoties par savu starptautisko atzīšanu un kopā to arī izcīnot, šķita, ka Baltijas valstis arī turpmāk paliks vienotas, tādējādi nostiprinot savu neatkarību. Arī pasaules likteņu lēmējiem nebija atsevišķi Latvija, atsevišķi Lietuva un atsevišķi Igaunija, bet viens jēdziens – Baltijas valstis. 1920.gadā pat sāka īstenoties ideja izveidot Baltijas valstu savienību, taču tā drīz vien izjuka – katram savas intereses bija svarīgākas. Vēl viens šāds mēģinājums notika 1934.gadā, taču tālāk par dažu jautājumu kopīgu apspriešanu netika.

Kas zina, vai 1939.gadā, dalot Eiropu, Maskavai un Berlīnei būti izdevies tik vienkārši izlemt Latvijas, Lietuvas un Igaunijas likteni un 1940.gada vasarā Padomju Savienībai pakļaut Baltijas valstis, ja īstenotos Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iecere veidot kopēju militāru savienību. Taču, kamēr katra skatījās uz citu Rietumu lielvalsti, cenšoties no tās iegūt drošību, tikmēr laupījums tika sadalīts.

Jā, tagad visas trīs Baltijas valstis ir kopējā starptautiskā ekonomiskā un drošības savienībā – Eiropas Savienībā, NATO. Tikai – vai katra tomēr nevelk tajā segu uz savu pusi, tādējādi radot labāku iespēju šķelt Baltijas valstis tiem, kuri to grib panākt?