Kurzemes Vārds

11:02 Ceturtdiena, 17. oktobis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Novada ziņas īsumā

Priecājas par sakārtoto ūdenssaimniecību
Anda Pūce

Vakar Durbē ar stindzinošām pastaigām ziemas salā, apskatot ūdens atdzelžošanas stacijas, urbumus un attīrīšanas iekārtas, siltu tēju pirtiņā un oficiālu projekta pieņemšanas – nodošanas akta parakstīšanu, kā arī neoficiālajā daļā vizināšanos automašīnās pa Durbes ezera ledu tika svinīgi pabeigti nacionālās programmas "Ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstība apdzīvotās vietās ar cilvēku ekvivalentu līdz 2000" projekti.

Pasākumā piedalījās arī vides ministrs Raimonds Vējonis, būvuzņēmēji – "Grobiņas SPMK" un "UPB", būvuzraugi, Būvvaldes pārstāvji, Liepājas Rajona padomes priekšsēdētājs Aivars Šilis, pārstāvji no Vecpils un Dunalkas pagasta, no Sakas Novada domes un citi pašvaldību vadītāji, kā arī speciālisti. Svinīgā pasākuma laikā tika parakstīts akts par Durbes pilsētas ūdenssaimniecības infrastruktūras sakārtošanas projekta būvdarbu pieņemšanu, pašvaldības prezentējas Liepājas rajonā īstenotos ūdenssaimniecības infrastruktūras projektus, kā arī runāja par perspektīvajiem projektiem Liepājas rajonā.

2004. – 2006.gada plānošanas periodā rajonā īstenoti četri ūdenssaimniecības projekti: ūdenssaimniecības attīstība Durbes novada Durbes pilsētā un Jaunlieģu ciemā, ar kopējām izmaksām vairāk nekā 553 tūkstošu latu apjomā. "Projektā Durbē izveidotas divas artēziskās akas, izbūvēta ūdens sagatavošanas stacija, paplašināti ūdensapgādes tīkli 1814 metru garumā un rekonstruēti ugunsdzēsības ūdens rezervuāri. Projekta laikā Jaunlieģos izbūvēta jauna artēziskā aka, rekonstruēts ūdenstorņa rezervuārs un veikta ūdensapgādes tīklu izbūve 840 m garumā," pastāstīja projekta vadītāja Evija Kopštāle. Neslēpjot grūtības un problēmas, par paveikto pastāstīja arī Durbes Novada domes izpilddirektors Vilnis Kārkliņš, kura kompetencē bija projekta īstenošana dzīvē un sadarbība ar uzņēmējiem un iedzīvotājiem.

Projekta "Ūdenssaimniecības attīstība Vecpils pagasta Vecpils ciemā" kopējās izmaksas bija 40682 lati. Projekta laikā rekonstruēts ūdensvads 246 metru garumā, kā arī veikts notekūdeņu attīrīšanas iekārtu remonts. Īstenots arī ūdenssaimniecības attīstības projekts Dunalkas pagastā. Te kopējās izmaksas ir vairāk nekā 182 tūkstoši latu. "Projektā rekonstruēts ūdenstorņa rezervuārs, kanalizācijas sūkņu stacija un notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, izbūvēta ūdens sagatavošanas stacija un kanalizācijas tīklu izbūve 178 metru garumā," sacīja Dunalkas Pagasta padomes priekšsēdētājs Andrejs Radzevičs.

"Kurzemes Vārds" jau rakstīja, ka ūdenssaimniecības attīstības projektā Sakas novada Pāvilostas pilsētā izveidota artēziskā aka, renovēts ūdenstornis, paplašināti ūdensapgādes tīkli 819,75 metru garumā, kā arī izbūvēta kanalizācijas sūkņu stacija un paplašināti kanalizācijas tīkli gandrīz 6 kilometru garumā. Kopējās projekta izmaksas ir 564,5 tūkstoši latu. Pašvaldības vadītājs Uldis Kristapsons gan norādīja, ka rekonstrukcija ietekmējusi arī situāciju ūdenssaimniecībā tā, ka sevi sāpīgāk liek manīt novecojušie ūdensvadi. Tos vajadzētu steidzami atjaunot, tomēr tad jāuzsāk jauns projekts.

A.Šilis pastāstīja, ka, lai arī veiksmīgi īstenoti vairāku ūdenssaimniecību sakārtošanas projekti, vairumā rajona pašvaldību tomēr vēl ir daudz darāmā, lai cilvēki varētu tikt pie kvalitatīvāka ūdens. R.Vējonis gan norādīja, ka jāņem vērā arī ekonomiskais pamatojums un apdzīvotās vietās ar mazu iedzīvotāju skaitu gan laikam šādus projektus vismaz tuvākajā nākotnē īstenot nemaz nevarēs atļauties. "Jāņem vērā arī cilvēku maksātspēja," viņš norādīja. Par ūdenssaimniecību rekonstrukciju nākamajā plānošanas periodā jau domā arī Cīravas, Nīcas, Vērgales un Rucavas pašvaldības, ir ieceres darbus turpināt arī Pāvilostā, Durbe gan vēl šauboties. Vides ministrijas pārstāvji rosināja pašvaldības aktīvāk iesniegt dokumentus, lai pretendētu uz Eiropas Savienības atbalstu, jo nu jau krietni pieaugusi pašvaldību savstarpējā konkurence, kamēr piešķiramo līdzekļu apjoms gan nav bezgalīgs.


Slimnīca lepojas ar modernu virtuvi
Viktors Ulberts

40 tūkstoši latu un 51 tūkstotis eiro bija nepieciešams, lai līdz nepazīšanai izremontētu Priekules slimnīcas virtuves bloku. Tagad tur ir pievilcīgas darba telpas, modernas ēdienu gatavošanas iekārtas, tāpēc arī slimniekiem varēs piedāvāt daudzveidīgāku un kvalitatīvāku maltīti, pastāstīja Priekules slimnīcas galvenā ārste Tatjana Ešenvalde.

Entuziasms zviedrus neatstāj vienaldzīgus

Ceturtdienas pēcpusdienā uz svinīgu jaunās virtuves atklāšanu ar ziedu klēpjiem un dažādām dāvanām pulcējās Liepājas Rajona padomes amatpersonas, rajona pašvaldību pārstāvji kā arī Liepājas un Zviedrijas rotarieši. Tieši rotarieši ir tie, pateicoties kuru aktivitātēm, savākta jaunās virtuves izbūvei nepieciešamie līdzekļi. "Esmu pateicīga tiem labas gribas cilvēkiem, kas palīdzēja mums tikt pie tik skaistas virtuves," svinīgajā atklāšanā labdariem pateicās T.Ešenvalde.

Papildu uzrunām un laba vēlējumiem jaunās telpas iesvētīja arī mācītājs Hanss Jensons. "Visas labas dāvanas nāk no Dieva, tāpēc mums viņam jāpateicas par to, ko saņemam. Tas attiecas arī uz ēdienu, kas uztur mūsu fizisko dzīvi. Lai ēdiens, kas šeit tiek gatavots, kalpotu veselības stiprināšanai," viņš vēlēja un noskaitīja galda lūgšanu. Pēc tam H.Jensons šo lūgšanu nodziedāja zviedriski, ar smaidu piebilstot, ka virtuvēs vienmēr ir laba akustika un nu to varēšot pārbaudīt.

Savukārt Zviedrijas pilsētas Linšēpingas Rotari kluba pārstāve Eva Hammerstrēma savā uzrunā sacīja, ka zviedri priekulniekus nolēmuši atbalstīt tāpēc, ka viņus neatstāja vienaldzīgs entuziasms, ar kādu strādā Priekules slimnīcas kolektīvs. "Tāpēc esam priecīgi, ka varējām jums palīdzēt," atzina E.Hammerstrēma un latviešu valodā novēlēja: "Labu veiksmi ar jauno virtuvi!"

"Prieks, ka pēdējo divu gadu laikā Liepājas rajona svarīgākie sociālie objekti iegūst aizvien vairāk atjaunotu telpu atbilstoši mūsdienu prasībām," sacīja Liepājas Rajona padomes priekšsēdētāja vietnieks Uldis Strazds un uzslavēja T.Ešenvaldi un viņas komandu par entuziasmu.

Remonta laikā darbu nepārtrauc

Virtuves bloka atjaunošanas idejas pirmsākumi ir saistīti ar zviedrieti Margaretu Olihu, kura jau pirms 10 gadiem iesaistījās palīdzības akcijās Priekules slimnīcai un arī citām Liepājas rajona iestādēm un organizācijām.

Ēka, kur atrodas virtuves telpas, tika uzbūvēta 1986.gadā. Kopš tā laika nekādi nopietni remontdarbi un inventāra maiņa nebija notikusi. Vecās plītis patērēja ļoti daudz enerģijas. Tās arī regulāri bojājušās, taču tik veciem agregātiem bijušas problēmas sameklēt detaļas. "Tad vajadzēja meklēt kontaktus un iespējas, lai kaut ko darītu, un palīdzēt piekrita Margareta," stāstīja T.Ešenvalde.

Virtuves bloka remontam bijuši divi finansējuma avoti. 40 tūkstošus latu slimnīca saņēma no pagājušā gada valsts budžeta grozījumiem, un par tiem tika veikta virtuves telpu renovācija, ko apņēmās izdarīt būvfirma "Kurzemes amatnieks". Tās vadītājs Gints Kapenieks atzina, ka darbs nav bijis no vieglajiem tieši tā iemesla dēļ, ka virtuve remontdarbu laikā darbu nepārtrauca. Tāpēc strādāt vajadzēja pakāpeniski, atjaunojot telpu pēc telpas. Taču ar rezultātu viņš pats arī ir apmierināts.

Savukārt zviedru rotarieši bija sarūpējuši 51 tūkstoti eiro, kas izmantoti virtuves iekārtu un aprīkojuma iegādei. Tieši E.Hammerstrēma, kura bija ieradusies uz izremontēto telpu atklāšanu, Zviedrijā vākusi līdzekļus priekulniekiem no vēl septiņiem zviedru Rotari klubiem.

Priekules slimnīcas virtuves darbiniecēm ik dienas jāpaēdina 130 cilvēki. T.Ešenvalde apgalvo, ka tagad varēs pacientiem piedāvāt dažādāku maltīti. "Pacienti arī ir dažādi. Atkarībā no kaites jāievēro diētas. Un tagad mums ir visi apstākļi, lai nodrošinātu viņu veselības stāvoklim atbilstošu ēdienu," piebilda T.Ešenvalde.


Zinošajam padomdevējam novēl nepagurt
Pēteris Jaunzems

Šās nedēļas nogalē 75.šūpuļsvētkus atzīmē pieredzējušais lauksaimnieks, agronomijas speciālists un selekcionārs gramzdenieks Jānis Lauva. Kalētos, kur, spītējot gadu nastai, viņš jau ilgus gadus veic lauku attīstības speciālista pienākumus, daba kolēģi jubilāram vēlēja nepagurt arī turpmāk un būt tikpat zinošam, kā līdz šim.

Pašvaldības vadītāja Otīlija Lībeka "Kurzemes Vārdam" pastāstīja, ka kalētnieki jubilāru, kurš viņu pagastā strādā kopš 2002.gada sākuma, mīļi jo mīļi sveica piektdienas pēcpusdienā. Saistībā ar šo notikumu tika iedegtas daudzas sveces, skanēja sirsnīgi apsveikumi. Priekšsēdētāja uzsvēra, ka Jānis Lauva iemantojis iedzīvotāju ievērību ne tikai ar savām enciklopēdiskajām zināšanām par visām lauksaimniecības nozarēm, bet arī ar savu cilvēcisko raksturu, ar atsaucību un gatavību vienmēr palīdzēt. Ne velti pagastā viņu godā par Agronomu ar lielo burtu.

Kaut gan gadu nasta krietnajam vīram ir smaga un arī veselība vairs nav kā jaunībā, pārsteidz šī cilvēka zinātkāre un vēlēšanās sekot visam jaunajam, perfekti pārzināt to. Tieši tāpēc laukos neesot tādu problēmu, par kurām Jānis Lauva nebūtu licies zinis. Viņu vienlīdz saistot gan zemes privatizācijas un īpašumu lietas, gan lauksaimniecības attīstība un tās perspektīvas. Gados, kad Latvijā vēl tikai sāka runāt par nepieciešamību nodarboties ar rapša audzēšanu, Jānis Lauva jau bija iedziļinājies šajā uzņēmējdarbībā un noskaidrojis visus tās plusus un mīnusus. Tādēļ atšķirībā no citiem konsultantiem, viņa padomi bija visizsvērtākie un lietišķākie. Arī tagad, kad laukos izvēršas naturālo saimniecību pārstrukturizācija, Jānis Lauva mudina mazos zemniekus izmantot iespēju piesaistīt Eiropas Savienības atvēlētā atbalsta līdzekļus, lai nodrošinātu attīstību un pastāvētu.

Viena no rosīgākajām Kalētu pagasta piensaimniecēm Ruta Šekava uzskata, ka Jānis Lauva ar savām zināšanām un pieredzi viņai ļoti palīdzējis tieši tajā periodā, kad vajadzēja attīstīt saimniekošanu. Toreiz viņa dažkārt pēc padoma braukusi pie viņa uz mājām, kā arī aicinājusi lietpratēju pie sevis. Viņš vienmēr bijis atsaucīgs un palīdzējis. Tagad, kad saimniecība nostabilizējusies, viņai retāk iznākot satikties ar lauku attīstības speciālistu. Taču to, ko viņš labu izdarījis, zemniece nekad neaizmirsīšot.


Vērtīgas zināšanas, ko neglabās pūrā
Pēteris Jaunzems

Aizvakar sertifikātus saņēma 25 Liepājas rajona pagastu lauku sētu saimnieki, kas bija pabeiguši lauku ekonomikas dažādošanai Eiropas Savienības finansētā projekta "Lauku ainavas veidošana, sētu labiekārtošana un daiļdārzu veidošana" kursu. Klausītāji apņēmās, ka iegūtās zināšanas neglabās pūrā, bet jau šopavasar liks lietā, perfektāk sakopjot savus īpašumus.

Sertifikātu ieguvējiem visvairāk bija patikuši priekšlasījumi, ko sniedza daiļdārzu veidošanas praktiķe Valda Čaure, kokaudzētavas "Īve" saimnieks Dainis Ozoliņš un floriste Biruta Ignatova. Viņi teica, ka no šiem cilvēkiem, kas nav atbraukuši no Rīgas vai citurienes, bet darbojas pašu rajonā, saņēmuši negaidīti daudz praktisku padomu un vērtīgas atziņas.

"Ja jau Lejaskurzemē mums dzīvo tik kompetenti lietpratēji, tad nepieciešams viņu pieredzi propagandēt un zināšanas izmantot vēl plašāk," ierosināja kāda no lauku sētas saimniecēm. Kursu dalībnieki teica, ka viņiem esot ļoti palaimējies, ka tikuši uzņemti grupā, kur mācības notika bez maksas, jo tās finansē Eiropas Savienības struktūrfondi. Tādu izdevību būtu grēks laist garām neizmantotu.

Kursu vadītāja Lauku konsultāciju biroja ekonomikas speciāliste Evita Ozoliņa arī apstiprināja, ka nodarbībās vēlējušies iesaistīties vēl citi dalībnieki, taču projekts un arī pieejamo telpu šaurība šoreiz nav ļāvusi veidot lielāku mācības grupu. Tomēr atraidītie nevarot sacīt, ka viss ir zaudēts. Ja vien birojā pieteiktos pietiekami liels skaits mācīties gribētāju, viņa domājot, ka līdz pavasarim varētu organizēt vēl vienu lauku ainavas veidotāju kursu.

Sertifikāta saņēmēju skaitā vakar bija arī Sakas novada pārstāve un "Optimistu pulka" vadītāja Skaidrīte Solovjova. Viņa pastāstīja "Kurzemes Vārdam", ka nodarbībās gūtajās atziņās paredzējusi dalīties ar pāvilostniekiem un tās apkārtnes iedzīvotājiem, kas jau aizvadītajos gados enerģiski uzsākuši labiekārtot savas lauku sētas un pagalmus. Savu saimniecību sakopšanā Sakas novadā iesaistījušies arī daudzi zemnieki, kas līdzdarbojas Dabas taku veidošanas projektos. Viena no šādām tūristiem paredzētām takām vijas gar gleznainajiem Durbes krastiem un ļauj apmeklēt trīs dižozolus un citus saistošus dabas objektus. "Tagad sētu labiekārtošanas centieniem gūta jauna ierosme un jauni impulsi. Tie noderēs arī vēstures un kultūras pieminekļu sakopējiem optimistiem, kas noskaņojušies turpināt savu misiju, lai sakārtotu senču svētvietas un pilskalnus," teica Skaidrīte Solovjova.


Jūrmalciemā darbošanās neapsīkst

Šonedēļ svinīgi tika atklāts Liepājas Rajona padomes, Pieaugušo izglītības centra un Nīcas Pagasta padomes finansiāli atbalstītais jūrmalciemnieces Dairas Bērtiņas projekts ""Kāpaine" – Jūrmalciema akcents".

Ar labiem vārdiem Jūrmalciemā SIA "Smaragda" kafejnīcā viesojās, projekta vadītāju un vairāk nekā desmit dalībnieces sveica projekta pārraudze Mārīte Bruža un Nīcas Pagasta padomes priekšsēdētājs Agris Petermanis, kurš dāvināja jūrmalciemniecēm pildspalvas ar pagasta simboliku.

"Piešķirtie līdzekļi dos iespēju piesaistīt nodarbību vadītājus visa gada garumā, lai jūrmalciemniecēm mācītu floristiku, dāvanu iesaiņošanu, satiksmes noteikumus, psiholoģiju un skaistumkopšanu," priecājas projekta vadītāja. Paredzēts rīkot arī nodarbībās izgatavoto darbu izstādes, kā arī savu darbus izmantot kā balvu fondu ciema pasākumos.

Sanākušās darbīgās sievas atklāšanas reizē nīcenieces Modrītes Stūres vadībā apguva puķu podu apdarināšanu salvešu tehnikā – no gluži parastiem un lētiem puķu podiņiem tapa skaisti un oriģināli izstrādājumi. Daira Bērtiņa jau agrāk ciema iedzīvotājiem organizējusi apmācības floristikā un kulinārijā. Pagājušajā nedēļā uz satiksmes noteikumu apmācību, ko vadīja nīcenieks Pēteris Aivars Pinns, izglītoties un atkārtot mazliet piemirstās lietas bija ieradušies piecpadsmit jūrmalciemnieki – vīri un sievas.


Autobusu pieturas ēkā izvietosies policisti

Rucavas Pagasta padomes sēdē pašvaldības Komunālajai daļai uzdots sakārtot bijušās pagasta centra autobusu pieturas ēku, lai tur varētu izvietoties policijas dežūrpunkts.

Pašvaldības vadītājs Viktors Čamans "Kurzemes Vārdam" pastāstīja, ka ilgus gadus ēka, kas uzcelta padomju gados, stāvēja tukša un neizmantota. Tagad tur nolemts veikt pārbūvi, ar nolūku izveidot policijas dežūrpunktu. Ēkā sākumā atradīsies darba vieta pašvaldības policistam un Valsts policijas inspektoram, taču esot nodoms tur iznomāt telpas arī apsardzes firmai "Spīdola", jo daudzi pagasta uzņēmēji izmanto tās pakalpojumus. "Apsargiem atrodas objekti gan Nidā, gan Papē, gan Geistautos un citur. No pagasta centra viņiem būs ērtāk tos sasniegt un pārraudzīt," sprieda Viktors Čamans.

Priekšsēdētājs neslēpa, ka policijas dežūrpunkts tiek veidots ar nolūku nostiprināt iedzīvotāju drošību, jo saistībā ar zemes pirkšanas un pārdošanas darījumiem, kas notiek aizvien aktīvāk, pagasta teritoriju apmeklē un šeit uzturas daudz nepazīstamu cilvēku. Viņi neinformē par savām darbībām arī pašvaldību. Bieži vien pat iedzīvotājiem neesot zināms, kas kaimiņu mājās notiek un kādi cilvēki tur uzturas. Šādā situācijā pagastam esot jārūpējas, lai iedzīvotāji justos pasargāti.


Bibliotekāri turpina mācības

Otrdien, 27.februārī, pulksten 10 Liepājas Rajona padomes Konferenču zālē notiks rajona bibliotekāru kārtējā mācību nodarbība.

Bibliotēku dienesta vadītāja Ilga Tālberga stāsta, ka šī būs jau devītā nodarbība pirms vairākiem gadiem uzsāktajā lekciju ciklā par kultūrvēsturi. Grobiņas ģimnāzijas skolotāja Liene Pelude bibliotekāriem ik gadu stāsta par tēmām, kas noder gan pašizglītībai, gan palīdz ieteikt nepieciešamo literatūru lasītājiem. Šoreiz lekcijas tēma ir "Valoda senatnē un tagadnē". "Protams, pirms tam pārrunāsim arī aktuālos darba jautājumus," piebilst I.Tālberga.