Kurzemes Vārds

13:22 Sestdiena, 19. oktobis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Aktuāls viedoklis

Pie ezera kartupeļus audzēt nedrīkstēs
Loreta Urtāne, SIA "Carl Bro" valdes locekle

Ar mūsu firmas speciālistu līdzdalību top dabas aizsardzības plāns Liepājas ezeram un tā apkārtnes dabas lieguma teritorijām. Šī plāna mērķis ir definēt šīs aizsargājamās teritorijas vērtības, proti, kas ir aizsargājams prioritāri un kas ir nākošajā līmenī, un, vadoties pēc tā, noteikt pasākumus, kas ir jāveic, lai mēs gan ezeru, gan tā apkārtnes aizsargājamo teritoriju saglabātu, lai tajā būtu zināmas vietas, kur drīkst pārvietoties un darboties cilvēki, un tās, kur cilvēku klātbūtne nebūtu vēlama, lai saglabātu gan aizsargājamos augus, gan netraucētu putnus, jo Liepājas ezers ir publiski pieejams, taču tam ir savi ierobežojumi. Protams, ka cilvēkiem gribas skaidri un gaiši zināt, kāds viņiem būs labums no pašlaik topošā plāna. Tad nu mēģināsim to definēt.

Ir divu kategoriju cilvēki, kam īpaši rūp Liepājas ezers. Pirmie tie ir cilvēki, kas tur dodas atpūsties: peldēties, sauļoties, pastaigāties, makšķerēt, braukt ar laivu u.tml. Pēc plāna izstrādes šie cilvēki skaidri un gaiši uzzinās, kur drīkst un kur nedrīkst iet, lai viņi netiktu sodīti. Otra kategorija ir cilvēki, kam ezera lieguma teritorijā pieder zeme. Un šos cilvēkus man pagaidām ir grūti iepriecināt, jo mūsu valstī pastāvošā likumdošana nosaka, ja teritorijās nav administrācijas, kāda ir, piemēram, Teiču rezervātā vai Gaujas Nacionālajā parkā, tad par teritorijas aizsardzību ir atbildīga pašvaldība un par dabas aizsardzības pasākumu īstenošanu atbild šo zemju īpašnieki. Tas nozīmē, ka mēs varētu plānā ierakstīt, ka zemes īpašniekam ir jātaisa laipas vai jāpļauj pļava, ja to prasa biotopu aizsardzība, un viņiem tas būtu jāizpilda. Taču teikšu atklāti – gluži šādu rezultātu es negribētu redzēt plāna nobeigumā, tāpēc mēs aicinām šo zemju īpašniekus uz sanāksmēm un plāna izstrādes laikā veidojam ar viņiem dialogu, jo pašlaik valstī gan ir izstrādāti noteikumi par zemju īpašnieku atbildību, bet nav noteikts mehānisms, kā to realizēt. Piemēram, ar kaut kādām nodokļu atlaidēm, kā tas ir ar mežiem, kas ir aizsargājamās teritorijās un uz kuriem attiecas apgrūtinājumi, un īpašnieki var saņemt, piemēram, kompensāciju. Var teikt, ka šo zemju īpašnieki ir kļuvuši par sava īpašuma ķīlniekiem. Taču var uz šo jautājumu paskatīties arī no citas puses. Tas, ka tur nedrīkst, piemēram, stādīt kartupeļus, lai gūtu peļņu, nenozīmē, ka šo pelņu nevar gūt citādi – piemēram, no tūrisma attīstīšanas un cita veida aktivitātēm. Kopīgi ar pašvaldību šie jautājumi ir risināmi arī naudas ziņā.