Kurzemes Vārds

12:30 Trešdiena, 18. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Novada ziņas īsumā

Kailsals apskādējis ziemājus
Pēteris Jaunzems

Pazeminātā gaisa temperatūra un gaužām plānā sniega sega, kas sedz zemi, ir daļēji apskādējusi ziemāju sējumus. Par radīto zaudējumu apjomu vēl grūti spriest, taču lietpratēji baidās, ka pagastos, kas atrodas vistuvāk jūrai, tie varētu būt jūtami.

Vērgales sēklaudzētājs un zemnieku saimniecības "Gausēni" īpašnieks Jānis Cielava "Kurzemes Vārdam" pastāstīja, ka kviešu lauki esot gluži vienkārši izsaluši. Iespējams, ka arī tritikāle nav izturējusi ziemošanas grūtības. "Ziemāju sējumi, kuru zelmenis bija pārāk kupls, panīka jau toreiz, kad notika temperatūras svārstības. Vēlāk, temperatūrai strauji pazeminoties, tie neizturēja salu," teica pieredzējušais agronoms. Atkārtojas kaut kas līdzīgs tam, ko lauksaimnieki piedzīvoja jau pagājušajā ziemā.

Sējumi, pēc viņa novērojumiem, visvairāk esot cietuši Gaviezes, Nīcas, Vērgales un Medzes pagastu teritorijās. Jāteic, ka tieši šeit tiem bija atvēlētas diezgan prāvas platības. Kāda ir situācija citos rajona pagastos, Jānis Cielava nevarēja pasacīt, jo tur zemi klājot nedaudz biezāka sniega kārtiņa.


Pensionāres iepazīst modes tendences

Ar profesionālas šuvējas stāstījumu par modes tendencēm Nīcā aizsākās Liepājas Rajona padomes, Pieaugušo izglītības centra un pašvaldības finansiāli atbalstītais projekts "Zied mirkļa burvība", kura dalībnieces ir biedrības "Ziedēt arī atvasarā" sirmās kundzes.

Pieredzējusī un iecienītā šuvēja Egita Demitere uzslavēja vairāk nekā trīsdesmit sanākušās kundzes par viņu možumu, aktivitātēm un arī to, ka visas kā allaž bija glīti un piemēroti saposušās. Viņa iedrošināja, stāstot, ka modē nāk tās lietas, kas visām bija pazīstamas pirms 30 gadiem, tikai jāpieliek jauni, atsvaidzinoši akcenti.

Tika pievērsta uzmanība pareizai apģērba krāsu izvēlei, uzsverot, ka līdz ar gadiem jāizvēlas arvien gaišāki tērpi. Šūšanas speciāliste akcentēja, cik svarīgi pievērst uzmanību detaļām, matu sakoptībai, jo neliela paviršība var sabojāt visu labi domāto tērpu. Ieinteresētās kundzes izskatīja atvestos žurnālus, bet nobeigumā atraktīvākās dalībnieces gāja pa mēli un E.Demitere izanalizēja, kas katrā tērpā un katrai akcentējams, ko varētu izvēlēties savādāk.

Visbeidzot ar sajūsmu tika uzņemta projekta direktores Valdas Laukgales ziņa par nākošo projekta pasākumu martā, kad Nīcā viesosies psihoterapeite Aina Poiša.


Asfaltēs ceļu uz Vecpili

Šogad valsts ir apņēmusies uzklāt jaunu asfaltu četrus kilometrus garajam ceļam, kas ved no Rīgas – Liepājas šosejas uz Vecpils pagasta centru, pastāstīja Vecpils pašvaldības vadītājs Mārtiņš Bite.

"Asfalts šim ceļam jau ir. Taču savu laiku jau nokalpojis. Ielāps uz ielāpa nekam vairs neder," stāsta M.Bite. Savulaik šis asfalts klāts ar izlīdzināšanas metodi. Par ceļa slikto stāvokli M.Bite sācis celt trauksmi jau tad, kad atnācis strādāt uz Vecpili. Tolaik ceļu nozares atbildīgās amatpersonas apgalvojušas, ka vienkāršāk esot ceļu uzart un uzbērt granti, nekā ieklāt jaunu asfaltu. Pirms sešiem gadiem gan esot atjaunoti divi nelieli posmi, kas bija pagalam sabrukuši, taču vairāk nekas arī neesot darīts.

"Nu mani informēja, ka šī ceļa asfaltēšana ir reģistrēta šā gada plānā, un to finansēs valsts. Vecpilniekiem tas būs liels ieguvums," iepriecināts ir M.Bite.


Tirgos lētāku gultasveļu

Divas dienas Medzes pagasta Kultūras nama zālē interesentiem tiks piedāvāts iegādāties gultasveļu par zemāku cenu, nekā lielveikalos, pastāstīja Kultūras nama vadītāja Briāna Budriķe.

Ar gultasveļas tirdzniecību nodarbojas SIA "Sanora tekstils", kas Medzē ierodas divreiz gadā. Pirms tam iedzīvotāju pastkastītēs uzņēmums izdala informatīvos materiālus. "Acīmredzot, uzņēmumam tas atmaksājas. Arī Kultūras nams neiebilst, ja var saņemt papildu īres maksu," sacīja B.Budriķe. "Sanora tekstils" piedāvā dažādas segas, spilvenus un palagus. "Palags par diviem latiem – tas tiešām nav dārgi," piebilst B.Budriķe.

Tirdzniecība ar gultasveļu Medzes pagasta Kultūras namā norisināsies 1.martā no pulksten 11 līdz 18 un 2.martā no pulksten 9 līdz 14.

VĒSTULE

Austras Lejas dzeja ir mūzikā vīta

Laikā, kad pār Latviju pāršalca traģiska ziņa par notikumu vienā no Kurzemes pansionātiem, Rokaižu pansionāta iemītniekiem skanēja dzeja un mūzika kā stiprinājums, pārdomas un savas rīcības izvērtējums. Godā tika celta dzejnieces Austras Lejas dzeja, kuras skanošās atbalsis saklausīja komponists Vilnis Salaks, ietērpjot jaukās mūzikas skaņās.

Saltajā 24.februāra dienā uz Rokaižu pansionātu, kur savas mājas atradusi kalētniece Austra Leja, devās Rīgas VEF kultūras pils vīru vokālais ansamblis komponista Viļņa Salaka vadībā, lai skandētu dziesmas no nupat iznākušā, jau astoņdesmitā dziesmu krājuma, kurā pirmo reizi mūzikā vīta Austras Lejas dzeja, tādejādi dodot iespēju kalētnieces dzejai muzikāli izskanēt visos Latvijas novados. Pasākumā piedalījās arī Kalētu Pagasta padomes priekšsēdētāja Otīlija Lībeka un citi Kalētu inteliģences pārstāvji, kuri devuši savu artavu Austras Lejas dzejas krājumu izdošanā un popularizēšanā.

Austras Lejas dzejā saklausāma mīlas lirika, senās dzīves gudrības atgādinājums un gaišs skats uz dzīvi kopumā. Dzejas un mūzikas skandējums notika jaukā un pacilātā gaisotnē. Īpašu saviļņojumu tas radīja pašā gaviļniecē, jo diemžēl Austras Lejas saskarsme ar pasauli notiek tikai ar dzirdi, bet iekšēji viņa izjuta to cilvēku esamību, kuri arī saltajā ziemas dienā spēja radīt neatkārtojamus mirkļus un vēl ilgi atmiņā paliekošas skaņas vibrācijas.

Saviesīgajā daļā Austra Leja skandēja savas jaunās dzejas rindas, tā iedvesmojot komponistu Vilni Salaku domāt par jaunām kopdziesmām un sadarbības turpināšanu. Vakarpusē komponists ar vīru ansambli viesojās Kalētos, kur notika tradicionālie vokālo ansambļu sadziedāšanās svētki. Domājams, pavasara sauli sagaidot, kalētniekus ar dziesmām sveiks arī Jūrmalas Mūzikas skolas koru dziedātāji.

Kalētu Mūzikas un mākslas skolas krusttēvs Haralds Puriņš


Aicina saudzēt līdakas
Pēteris Jaunzems

Šajās dienās redakcijai piezvanīja kāds vīrs, kurš nevēlējās nosaukt savu uzvārdu, bet iepazīstināja ar sevi kā spiningošanas sporta veterānu. Viņš teica, ka runājot nopietno makšķernieku vārdā, un pauda satraukumu saistībā ar to, ka maijā Liepājas ezerā ir atļauts ķert līdakas. To darīt ir atļauts pat no laivas. "Šajā laikā šīs zivis vēl nav izmetušas ikrus. Tāpēc var apgalvot, ka notiek to krājumu postīšana," viņš teica. Padomju laikos līdakas atļāva spiningot tikai no 20.jūnija. Viņš vēl samierinātos, ja to atļautu darīt no 1.jūnija, taču spiningošana jau maijā esot vistīrākā zaļsvārču iznīcināšana. Par to, ka sacītais atbilst patiesībai, makšķerēšanas entuziasts esot pārliecinājies pērn, jo daudzas no notverto līdaku mammām bijušas pilnas ar ikriem.

Atspēkot šo pārmetumu, aicināju biedrības "Liepājas ezeri" izpilddirektoru Ēvaldu Urtānu.

– Sabiedrībā vienmēr ir bijuši un būs cilvēki, kuri nav mierā ar to, kas notiek ap viņiem. Apgalvojums, ka maijā līdakas nav iznārstojušas, neatbilst patiesībai. Arī pērn maijā nārsts bija beidzies. Katrā ziņā manā rīcībā nav informācijas, kas liecinātu par pretējo. Līdakas sāk nārstot tiklīdz ledus malās parādās brīvs ūdens, un šis process ilgst pāris nedēļas.

Cits jautājums, ka šinī mēnesī zivis ir izbadējušās un labāk ķeras uz vizuli. Tāpēc jau arī ir izlemts atļaut licencēto makšķerēšanu, kurai mūsu pusē netrūkst atsaucības. Lai zivju krājumi neizsīktu, tos katru gadu palielinām. Šim mērķim izmantojam līdzekļus, ko saņemam, pārdodot makšķerēšanas atļaujas. Jau tagad ir iespējams iegādāties licences un daļa no spiningotājiem tādas jau ir iegādājušies. Es atkārtoju, ka maijā līdakas ir atļauts ķert tikai licencētajās ūdenstilpēs, bet citur aizliegums šajā laikā vēl ir spēkā. Ja makšķernieki nav mierā ar noteikto kārtību, viņiem ir visas iespējas rakstīt iesniegumu biedrības "Liepājas ezeri" vadītājiem, un mēs rosināsim valdei izskatīt jautājumu par licencētās makšķerēšanas nepagarināšanu. Taču argumentiem, lai to darītu, jābūt pamatotiem.


Izdodas izsolīt nekustamos īpašumus

Vērgales Pagasta padomei izsolē ir izdevies pārdot pašvaldībai piederošus divus zemesgabalus un Līvānu tipa māju. Līdz ar to pašvaldības budžets palielinājies par 52100 latiem, pastāstīja Vērgales pašvaldības vadītājs Jānis Vitrups.

Šos nekustamos īpašumus pašvaldība vēlējās pārdot vairākkārt, pēdējoreiz – pērnā gada maijā. Taču, iespējams, augstās sākuma cenas dēļ līdz tas neizdevās. Viens 0,15 hektāru liels zemesgabals atrodas ārpus 300 metru aizsargjoslas, tāpēc tur iespējama būvniecība. Otrs zemesgabals ir 0,3 hektāri, savukārt Līvānu tipa māja tika izmantota kā viesu nams, taču ēku nolemts pārdot, jo viesu apkalpošana nav pašvaldības funkcija.

Par Līvānu tipa māju interesējis tikai viens izsoles dalībnieks no Rīgas, un viņš to arī par 40 tūkstošiem latu iegādājās. Sākotnējā cena bija 35 tūkstoši latu. Savukārt par abiem zemesgabaliem izdevies iegūt 12100 latus.

Izsolē iegūtie līdzekļi esot sadalīti pašvaldības struktūrvienībām. Jau iegādāts autobuss pašvaldības vajadzībām. Šim mērķim ņemts 20 tūkstošu latu liels kredīts, vēl septiņi tūkstoši latu piemaksāti no izsoles naudas. Tagad skolēni tiks pārvadāti ar armijas tipa 1994.gadā ražotu firmas "Setra" autobusu, kurā ir 41 vieta. Vēl paredzēts līdzfinansējums skolas virtuves remontam, plānots mainīti jumtu bibliotēkas ēkai, ieguldīt līdzekļus sporta halles ugunsdrošības efektivitātei u.c.


Otaņķos grib pārprofilēties

Otaņķu pagastā ir daudz mazu zemnieku saimniecību, taču tās atrodas netālu no lielpilsētas un tādēļ spēj apgādāt tirgu ar svaigiem augļiem un ogām.

Pie tāda secinājuma nonākusi pagasta lauku attīstības speciāliste Dzintra Biteniece, kas uzrakstījusi projektu, kura mērķis nodrošināt saimniecību īpašnieku mācības, lai varētu pievērsties augļkopībai un zemeņu audzēšanai. "Diezgan daudzās lauku sētās to jau ir sapratuši un zemenes audzē, taču nepieciešams esošās platības palielināt," sprieda speciāliste. Lai strādātu vērienīgāk un intensīvāk, nepieciešamas arī zināšanas. Tādēļ 16.martā pulksten 10 pagastnamā zemeņu lauku un augļu dārzu iekopējiem paredzētas pirmās nodarbības. Pie otaņķniekiem ciemosies konsultante Ligita Rezgale no Saldus rajona. "Bet vasarā, zemeņu laikā, brauksim ekskursijā pie kaimiņu rajona zemeņu audzētājiem Jaunlutriņos, lai redzētu, kā šīs lietas notiek praksē," teica Dzintra Biteniece.