Kurzemes Vārds

07:15 Pirmdiena, 16. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Komunālā saimniecība

Vai gribam virzīties tālāk?
Kirils Bobrovs

Sākumā, šķiet, ir jāatceras Aivars Priedols. Un pat ne namu pārvaldes "Vecliepāja" direktora, bet vēl Pilsētas domes izpilddirektora lomā. Tieši tad viņam radās dzīvokļu saimniecības nozares reformācijas idejas. Daudz kas no tā, ko viņš piedāvāja un īstenoja, jau sen kļuvis par pagātni un pat piemirsies. Bet atsevišķu uzdevumu risināšanai mēs diemžēl neesam pat pietuvojušies. Nesen man nācās pārlasīt kādu no intervijām ar A.Priedolu, kas bija publicēta 1998.gada martā. Tajā uzsvērts, ka galvenais uzdevums dzīvokļu sektorā ir siltuma zudumu samazināšana. Šeit arī nekādi komentāri nav vajadzīgi. Telefona akcijā, ko rīkoja redakcija "Kurzemes Vārds" (2002.gada 13.novembra publikācija), bija jautājums: "Kam tiks izmantots dzīvokļa īres maksas pielikums?" A.Priedola atbilde: "Tikai remontam! Visi pārējie izdevumi paliek iepriekšējā līmenī…" Tas ir aktuāli arī tagad. Remontam joprojām nepietiek.

Vai neuzskaitīt panākumus?

Jāpiemin kaut vai lielākie pēdējās desmitgades pasākumi un tiem sekojošās izmaiņas.

Svarīga bija namu pārvalžu apvienošana. Vai paplašināšana. Kādreiz to, neskaitot Karostu, bija deviņas, bet tagad palikušas tikai divas. Rezultātā izdevās koncentrēt tehniskos līdzekļus un speciālistus. Jā, vienu otru štata vienību likvidēja, taču tikai lietas labad. Tad arī paziņoja, ka, izmantojot štatu samazināšanā ietaupītos līdzekļus, varēs paaugstināt algu citiem darbiniekiem. Un arī pašas namu pārvaldes pēc tam kļuva daudz pievilcīgākas. Kas attiecas uz tehnisko aprīkojumu, tad arī šeit kaut kas mainās. Atgādinām kaut vai par to, ka tika iegādāti trīs traktori ar uzkarināmām buldozeru lāpstām sniega novākšanai. Bet, izmantojot citas palīgierīces, tos var lietot arī citām operācijām, kad nepieciešams atvieglot roku darbu.

Vienlaikus namu pārvaldēs tika izstrādāti jauni iedzīvotāju pieņemšanas modeļi. Piemēram, tā dēvētās pirmās pieturas aģentūras. Lai nodrošinātu apmeklētājiem servisu jebkurā laikā. Apmeklētāju pieņemšanu organizēja pirmajos stāvos. Vecākiem cilvēkiem tas bija atvieglojums. Arī informācijas plūsma palielinājās – nesen "Vecliepājā" sāka izvietot dažādas ziņas ikmēneša rēķina lapas otrajā pusē.

Namu vecāko institūts

Juristi apgalvo, ka namu vecāko statuss nav norādīts nevienā likumā. Taču par nelikumīgiem viņus uzskatīt tomēr nevar. Atgādināsim, ka nolikumu par namu vecākiem apstiprināja Pilsētas dome 2000.gada martā. Namu vecākie zināmā mērā ir savienotājposms starp namu pārvaldi un īrniekiem. Viņi palīdzēja cīnīties ar īres un apkures maksājumu parādniekiem. Viņi kontrolē līdzekļu izmantošanu remontdarbiem, sasauc sapulces, uzkrāj informāciju par namos notiekošo utt. Galvenā problēma ir tāda, ka šajos sabiedriskajos amatos jāievēl personas, kurām piemīt nepieciešamais organizatoriskais un tehniskais potenciāls, un – nebrīnīsimies – arī morālās īpašības. Ir zināmi daudzi gadījumi, kad viena nama iedzīvotāji bija sadalījušies divās vai pat trīs nometnēs, un šādā noslāņojumā nama vecākais gluži vienkārši nevar būt par autoritāti visiem un palikt organizators. Nākas sasaukt jaunas, bezjēdzīgas sapulces.

Prakse rāda, ka dažos namos zināmā mērā valda kārtība, taču nama vecākais ir bez iniciatīvas un flegmatisks. Viņu ievēlēja vienbalsīgi, taču viņš strādā it kā piespiedu kārtā. Pēc tam pienāk brīdis, kad no šāda vecākā pakalpojumiem jāatsakās. Nama vecākais parasti kļūst par pirmo kandidātu valdes priekšsēdētāja amatam, ja tiek veidota privatizēto dzīvokļu apsaimniekošanas biedrība.

Nedrīkst privatizēt

Ideju privatizēt namu pārvaldi, izpērkot pašvaldības kapitālu, pirmais izvirzīja A.Priedols. Tas bija 2003.gadā. Sēdē 27.novembrī Pilsētas dome toreiz pieņēma pat lēmumu par "Vecliepājas" nodošanu privatizācijā, pamatojoties uz pašvaldības statūtu kapitāla pārdošanu. Bija vēl daudzi citi dokumenti, arī izskaidrojoša rakstura. Komisija, kuru toreiz vadīja Tālivaldis Deklaus, noteica pat termiņu – visam bija jānotiek jau 2004.gada sākumā. Runāja, ka arī "Jaunliepājai" būs jāseko šim piemēram, taču tur nekas tāds nenotika. Visdrīzāk tādēļ, ka nevienam neatradās vajadzīgā biezuma maks. Vai arī nemācēja sarunāt ar pilsētas vadību. Un vēl domes Sabiedrisko attiecību nodaļa, atsaucoties uz pilsētas galvas Seska kunga viedokli, sīki komentēja situāciju, sak, viss notiek likumīgi, un iedzīvotāji no privatizācijas ne tikai necietīs, bet arī iegūs daudz efektīvāku apkalpošanu. Tiesa, Liepājas "Saskaņas centra" pārstāvji domes optimistiskajiem izteikumiem nepiekrita, nez kādēļ vērsās pēc palīdzības KNAB. Drīz vien pēc tam privatizāciju atlika, taču nav izslēgts, ka procedūru atjauninās. Starp citu, baumas par jauniem pretendentiem uz namu pārvaldēm jau cirkulē. Un, ja pretendenti tiešām ir, tad lieta pēc biznesa.

Galvenais – apkure

Pavisam maz palicis to cilvēku, kuru dzīvoklī ir auksti. Jaunais uzņēmums "Liepājas enerģija" funkcionē visumā normāli. Nedz par kurināmā deficītu, nedz par gāzes apmaksas nespēju jau otro gadu neviens nerunā. Taču atcerēsimies, kāda bija situācija mūsu aplūkojamā laikposma sākumā, tas ir, pirms desmit gadiem, kad iedzīvotājiem bija vairāku miljonu lieli parādi par apkuri, toreizējais "Liepājas siltums" bija maksātnespējīgs, bija traucējumi siltuma piegādē.

Notikušajā organizatoriskajā pārbūvē ir vēl kāds nopietns faktors. Uz namu pārvaldēm tika izdarīts spiediens, un tur piekrita "Liepājas enerģijas" prasībām iekasēt maksu par tās pakalpojumiem. Šādi līgumi sāka darboties 2005.gada novembrī. Pēc tam drīz vien nepalika vairs neviena parādnieka maksājumos par apkuri. Starp citu, mēs par "Liepājas enerģijas" darbu rakstījām visai bieži, taču ne reizi neminējām datus par pašreizējo apmaksas procentu. Runā, ka tas ir augsts, vairāk nekādu sīkāku paskaidrojumu. Bet noslēpums ir tāds, ka, strādājot pēc jaunās metodes, dzīvokļu ekspluatācijas uzņēmumi piemaksā līdz 100 procentiem no savām rezervēm. Toties tas paaugstina atbildību, liek kontrolēt situāciju dzīvokļos, izsist parādus. Šajā ziņā mēs esam krietni apsteiguši "Daugavpils siltumu".

Mūsu namu pārvaldes iekļāvušās arī siltummezglu ierīkošanā namos. Ja tikai tām dotu vairāk laika telpu sagatavošanai, cauruļu izolēšanai.

Un citi jautājumi

Tiesības pārskatīt īres maksu jeb, kā to tagad dēvē, maksu par nama uzturēšanu, domes deputāti deleģējuši Sabiedrisko pakalpojumu regulatoram. Šādas struktūras pirms trim gadiem radās arī citās pilsētās, taču tur tām uzticēja visu, visu, izņemot maksu par kvadrātmetriem. Tas ir labi vai slikti? Regulatora speciālisti ir skrupulozi, vērīgi, pēta vajadzīgo dokumentāciju un, galvenais, ar padziļinātu uzmanību runā ar visiem saviem apmeklētājiem.

Kāds lasītājs uzdeva interesantu jautājumu: "Runā, ka namu pārvaldes likvidēs. Nezināt, vai tā ir taisnība?" Pašreiz to daudzdzīvokļu namu skaits, kur izveidotas savas īrnieku biedrības, ir vairāki desmiti. Un ievērojama to daļa joprojām izmanto "Jaunliepājas" vai "Vecliepājas" pakalpojumus. Tagad iedomāsimies, ka nākotnē šādu namu varētu būt jau 300 vai 500. Bez namu pārvaldēm tiem nekādi neiztikt, jo pagaidām tās neviens nav gatavs aizvietot. Tādēļ uz jautājumu gribas atbildēt tā: ja likvidācija notiks, tad tās momentāni pārreģistrēsies, iespējams, ar citu nosaukumu, un turpinās savu darbu. Vārdu sakot, bažām nav pamata.

Vēl pēc domes ieteikuma maksājumu un izdevumu uzskaite notiek atsevišķos namos. Tas ir labs pluss, īpaši lielām ēkām, bet nelielos namos grūtāk kaut ko iekrāt lielākam vai mazākam remontam. Bet namu vecākiem jāseko, lai nebūtu pierakstījumu.

Rīgā, kur īres maksa daudz zemāka, siltummezglus ierīkoja daudz agrāk nekā Liepājā. Tur neviens nepauda sašutumu, ka nepietiek naudas. Kur tad noslēpums?

Namu pārvaldes iesaka ņemt kredītus namu renovācijai. Bet mēs baidāmies. Jo virzāmies uz labo pusi, taču negribam. Kādēļ gan?