Kurzemes Vārds

12:19 Ceturtdiena, 22. augusts
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Pirmā sleja

Laimes deficīts
Ints Grasis

Laime ir relatīvs jēdziens. Kaut vai tik triviāla iemesla dēļ, ka atšķiras ļaužu uzskati par to, kas ir laime, turklāt par šo jautājumu var filozofēt un karsti diskutēt stundām ilgi. Vienam laimes lielākā mēraukla ir materiālie labumi, citam – ģimenes vērtības, vēl kādam – pavisam citas dzīves baudas.

Kad izlasīju, ka 72 procenti Latvijas iedzīvotāju uzskata sevi par laimīgiem, kā nule noskaidrojies "Eurobarometer" jaunākajā pētījumā, nodomāju, ka nav nemaz tik traki, jo šķita, ka problēmu nomākto cilvēku ielās ir daudz daudz vairāk. Tomēr izrādījās, ka Eiropas Savienības valstu pulkā mēs esam vieni no nelaimīgākajiem, jo mūsu "laimes līmenis" ir augstāks tikai par Ungārijā pastāvošo un divām tikai pirms diviem mēnešiem ES uzņemtajām valstīm – Rumāniju un Bulgāriju.

Pagājušajā vasarā britu analītiķu publiskotajā laimīgāko valstu reitingā Latvija bija atrodama saraksta beigu daļā. Par laimīgāko zemi pasaulē tika atzīta Klusā okeāna salu valstiņa Vanuatu. Un nav nemaz jābrauc uz tik eksotiskām zemēm, pietiek paviesoties tuvākās laimīgajās zemēs, lai ieraudzītu, ka tur cilvēki izstaro patiesu dzīvesprieku un nav tik daudz pelēku seju kā pie mums.

Bet varbūt mums tomēr pietrūkst īstās izpratnes par laimi? Vai laimes izjūta zināmā mērā nevarētu būt arī nācijas iezīme? Varētu, bet kurš gan to ņemsies apgalvot. Īpaši jau tādēļ, ka mūsu valsts ir pietiekami daudznacionāla. Drīzāk mūsu noskaņojumu vairāk traumē dziņa pēc materiālo grūtību pārvarēšanas un daudzās mūsu valstī vēl nesakārtotās lietas visdažādākajās jomās. Nu, piemēram, par kādu laimi var runāt īrnieks, ja par apkuri dzīvoklī, kurā nav uzskaites, siltos laika apstākļos no viņa paģērē deviņas ādas. Tas nav nekāds sīkums, bet dzīves līmeni un kvalitāti pazeminošs aspekts. Turklāt arī dzīves apstākļu izvērtējumā, kas noteikts pēc īpašas metodoloģijas, Latvija ir viena no pēdējām vietām. Tātad – gribam vai negribam, mūsu dzīves apstākļi iet kopsolī ar laimi. Tikai no mīlestības un svaiga gaisa nepārtiksi.

Eiropas Komisija ir sākusi publiskas apspriedes, lai izvērtētu sociālos apstākļus un tendences Eiropas sabiedrībā. Varbūt tās palīdzēs meklēt atbildi uz jautājumu: kādēļ mūsu valstī ir laimes deficīts?