Kurzemes Vārds

14:23 Svētdiena, 25. augusts
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Kaktuss

Omulīgi tērzējot, iepazīst Baltiju
Lāsma Ģibiete

Strādājot par pasniedzēju Johannesa Gūtenberga universitātē Maincā (Vācija), daudzas līdz tam svešas lietas nācās apgūt arī pašai. Viena no tām bija prosemināru vadīšana studentiem. Izrādās, Vācijas augstskolās studiju darbs norit ne tikai lekciju un semināru, bet arī prosemināru formā. Tie parasti tiek pavadīti, visiem studentiem aktīvi piedaloties un diskutējot par kādu tematu. Tā kā pasniedzu priekšmetus "Baltijas valsts mācība" un "Baltijas valstu vēsture un kultūra", mūsu sarunas skar galvenokārt Latviju.

Katra studiju semestra sākumā studentiem jāizvēlas vai nu kāds no manis ieteiktajiem tematiem, vai arī pašiem jāpiedāvā izraudzīts temats, par ko viņi vislabprātāk vēlētos pastāstīt kolēģiem. Pieredze rāda, ka interesantākie un pat jautrākie ir tie prosemināri, kuros studenti stāsta par lietām, kas viņiem šķitušas tuvas, nevis pasniedzēja ieteiktas. Piemēram, kāds somu puisis man studiju gada sākumā paziņoja, ka labprāt vēlētos sagatavot darbiņu par Igaunijas bruņotajiem spēkiem. Viņš pats pirms studijām bija dienējis Somijas bruņotajos spēkos. Lai gan grupā lielais vairums studentu bija sievietes un arī man pašai ar armiju nav nekāda sakara, nolēmu: kāpēc gan ne, ja puisim tas šķiet saistoši.

Mēs uzzinājām gan teorētiskus faktus par Baltijas bruņotajiem spēkiem un to, kad pēdējo reizi Igaunijas gaisa telpā netīšām iemaldījusies Krievijas lidmašīna. Vai cik zivju gājis bojā, kad Baltijas jūrā pie Igaunijas krastiem pēdējo reizi izvilktas nesprāgušas mīnas no Otrā pasaules kara laikiem. Gan arī pašas ar savām rociņām varējām aptaustīt auksto ieroču uzgaļus un patronas.

Kāds cits puisis, kas paralēli studē bioloģiju, izvēlējās pastāstīt par floru un faunu Baltijas mežos. Viņa priekšlasījums bija tik pamatīgs, ka tagad gan mani studenti, gan arī es pati labi zinu, ko darīt, ja mežā nākas sastapties ar negantu meža cūku. Šī dzīvnieka ķermenis ir tik masīvs un smagnējs, ka, tai skrienot, ir grūti strauji mainīt virzienu. Ja bēgat, rēķinieties, ka tālu jau nekur netiksiet, taču, ja strauji metīsiet līkumu uz vienu vai otru pusi, meža cūkai tas radīs zināmas problēmas!

Lielas, pat dedzīgas pārrunas izraisīja kāds pavisam nopietns temats – studijas Baltijas valstu augstskolās. Tas, kādus studiju priekšmetus katrā no lielākajām Igaunijas, Latvijas, Lietuvas augstskolām var apgūt, nevienu, protams, nepārsteidza. Daudz interesantāka studentiem šķita viņu Baltijas kolēģu sadzīve. Kā var izpildīt patstāvīgos darbus un sagatavoties pārbaudījumiem, ja kopmītnē vienā istabiņā jādzīvo kopā vēl ar diviem studentiem? Kā var atļauties samaksāt studiju naudu par vienu gadu, ja vecāki saņem minimālo vai vidējo mēnešalgu? Kā var izdzīvot par tik niecīgu stipendiju, kāda ir Latvijā un kas latviešiem pašiem, salīdzinot kaut vai ar neseno pagātni, šķiet samērā normāla? Kā vispār var izdzīvot, ja nākas saskarties ar tik daudzām lielām problēmām? Neviens no maniem ārzemju studentiem to nespēj saprast.


No zvaigznēm visspožākās…

Latvijas 1.rokkafejnīcā notika konkursa "Jaunās zvaigznes" atklāšanas koncerts. Neskatoties uz salto laiku un gripas draudiem, kafejnīca bija dziedātāju un līdzjutēju pārpildīta. Konkursa pirmā atlases kārta izvērtās par ļoti krāšņu koncertu, kurā izskanēja skaistākās dziesmas no J.Lūsēna, J.Kulakova, A.Virgas, M.Brauna, T.Kleina un citu populāru autoru repertuāra. Dominēja "Līvu" dziedātās dziesmas, īpaši daudz bija Ērika Ķiģeļa kompozīciju.

Konkursantus vērtēja vairākas mūzikas leģendas – liepājnieki Ainars Virga, Tomass Kleins, Guntis Veits, agrākais grupas "Credo" dalībnieks un tagadējais Liepājas pilsētas Kultūras pārvaldes pārstāvis Valdis Skujiņš. Kopā ar viņiem žūrijā darbojās jauniešu žurnāla "Sīrups" žurnāliste Madara Bisniece, kā arī Aija Balcere no Liepājas pilsētas Kultūras pārvaldes un Laila Ilze Purmaliete.

Konkursa dalībnieki bija nopietni gatavojušies, ievērojot galveno no konkursa "Jaunās zvaigznes" nerakstītajiem likumiem – dziedātājam priekšnesuma laikā klausītājiem jāsniedz sava izpratne par dziesmu, nevis jāatdarina vai jāparodē oriģināls.

Žūrija bija patiesi aizkustināta par konkursantu augstvērtīgo sniegumu, īpaši saviļņots bija Ainars Virga, kurš, atskanot "Credo" dziesmas "Mans vecais draugs" vārdiem "nāc piesēdies", devās pie dziedātājas un kādu brīdi nosēdēja uz skatuves.

Uz novada atlases koncertu izvirzīja 12 dalībniekus iecerēto astoņu vietā. Žūrija īpaši izcēla skolotājas Dzintras Orbas ieguldījumu mākslinieciski augsta līmeņa priekšnesumu sagatavošanā.

Uz novada koncertu, kas notiks jau 13.aprīlī Liepājas Latviešu biedrības namā, no Liepājas pilsētas un rajona tika izvirzīti: Sabīne Grase (9 gadi) ar dziesmu "Dvēselīte" ("Sīpoli"), skolotāja Dzintra Orba; Miks Vītols–Vītoliņš (13 g.) ar dziesmu "Debesis" ("Neptūns"), skolotāja Irēna Karpa; vokālā grupa "Gaismiņa" (10 – 11g.) ar dziesmu "Par rozēm" ("Jumprava" – A.Voitišķis), skolotāja Dzintra Orba; Katrīna Kabiņecka (7 g.) ar dziesmu "Nāc dejot!" ("Linga"), skolotāja Irēna Karpa; Džeina Stepiņa (10 g.) ar dziesmu "Visām lietām dzīvē savs laiks" (T.Kleins), skolotāja Ginta Mahte; Jānis Narkevics (10 g.) ar dziesmu "Mr.Cool" ("Līvi"), skolotājs Jānis Narkevics; vokālā grupa "Gaismiņa" (11 – 17 g.) ar "Credo" dziesmu popuriju ("Credo"), skolotāja Dzintra Orba; Emīls Balceris (14 g.) ar dziesmu "Zelta sirds" ("Līvi"), skolotāja Igeta Gaiķe; Sabīne Prencslava (15 g.) ar dziesmu "Rozā lietus" ("Opus Pro"), skolotājs Eduards Viderkers; Liene Jēkabsone (15 g.) ar dziesmu "Kā neviens" ("Opus Pro"), skolotāja Igeta Gaiķe; "Wind Light" – vokāli instrumentālā grupa no Vaiņodes, (16 – 18 g.) ar dziesmu "Rudens vēju muzikants" ("Līvi"), skolotāja Lelde Saulīte. Augstāko punktu skaitu ieguva Dzintras Orbas audzēkne, 16 gadu vecā Madara Kirša, kura izpildīja "Līvu" skaņdarbu "Saldus saule".


Putenis nodomus neizjauca

No 22. līdz 24.februārim Kalmaras pilsētā Zviedrijā notika Eiropas brīvprātīgā darba Baltijas jūras reģiona partnervalstu sanāksme. Latviju tajā pārstāvēja Liepājas Jaunatnes centra direktors Pāvels Jurs un sabiedrisko attiecību speciāliste Liene Jankovska.

Pāvels "Kaktusam" pastāstīja, ka dienās, kad notika sanāksme, Zviedrijā plosījās sniegputenis, un tādēļ bija aizkavēta sabiedriskā transporta satiksme. Lai sagaidītu vilcienu, kam bija jādodas uz Kalmaru, liepājniekiem lidostā bijis jāpavada desmit stundas. Savukārt poļu jaunieši sliktā laika dēļ tā arī nevarējuši atlidot uz Zviedriju. Tāpēc par to, kas paveikts saistībā ar Eiropas brīvprātīgajiem, apsprieda jaunieši no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Zviedrijas.

Pāvels sacīja, ka viņi savus ārzemju kolēģus informējuši, cik daudz un no kurienes Liepājā ieradušies un kur pašlaik uzturas brīvprātīgie, kur viņi mūsu pilsētā strādā, kas tās ir par iestādēm, kāds pie mums cittautiešiem ir dienas režīms. Jāpiebilst, ka par šīm lietām ikviens interesents var izlasīt, atverot interneta adresi www.evs4u.net. Tāpat kopā sanākšanas reizē tika runāts par turpmākajām aktivitātēm, piemēram, par marta beigās Gdaņskā paredzēto semināru, kurā piedalīsies gan tās valstis, kurām jau ir pieredze ar Eiropas brīvprātīgajiem, gan tās, kuras vēlētos uzņemt aktīvistus no citām zemēm.

"Man arī bija iespēja vairāk iepazīt Kalmaras pašvaldību, kuru zviedru jaunieši uztver kā savas otrās mājas. Kalmarā darbojas vairāki dienas centri, uz kuriem bērni var doties spēlēties vai izteikt vēlēšanos, piemēram, apmeklēt boulinga zāli. Un viņiem tiek iedoti līdzekļi šai brīvā laika nodarbei. Turienes jaunatnes centriem ir arī nauda projektu konkursiem. Tas nozīmē, ka jaunietis, kuram ir laba ideja, var uzrakstīt projektu un cerēt, ka tā īstenošanai iegūs nepieciešamos līdzekļus," novēroja Pāvels.

Trīs dienu laikā liepājnieki apskatīja Kalmaras ievērojamākās vietas un iepazina turienes cilvēku dienas ritmu, viņu paražas.