Kurzemes Vārds

14:45 Svētdiena, 25. augusts
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Dzīvokļu saimniecība

Vislabākajā nam
Kirils Bobrovs

Šā nama iedzīvotāji tomēr neuzskata, ka viņu nams būtu tik izcils. Taču atliek minēt, ka siltuma skaitītāji ir ierīkoti katrā no 96 dzīvokļiem, un viss tūdaļ kļūst skaidrs. Kaut gan tas nebija lēts prieks. Runa ir par namu Lielajā ielā 12. Šeit pirms pieciem gadiem izveidoja pirmo dzīvokļu kopapsaimniekošanas biedrību pilsētā. Pērn vasarā mēs publicējām interviju ar tās valdes priekšsēdētāju Aivaru Jansonu. Par to, kā viņi risina kārtējās problēmas.

Nesen tikāmies atkal. Bet jautājums bija viens: kādi ir jaunās nama apkures shēmas funkcionēšanas pirmie rezultāti. Taču izrādījās, ka jāatsakās no ierastās šādu situāciju izpratnes. Piemēram, nav vairs jēgas uzskaitīt, cik vidēji bija jāmaksā nama iedzīvotājiem ziemas mēnešos, rēķinot uz vienu kvadrātmetru. Jo katrs regulē patēriņu – kāds vēloties panākt maksimālu ekonomiju, bet kāds cenšoties gūt paaugstinātu komfortu. Ir, protams, arī skaitļi: kādā divistabu dzīvoklī mēnesī aprēķināti 12 lati, citā, trīsistabu, – tikai 8. Daudzi droši vien apskaudīs šādu izkārtojumu. Bet, runājot par sevi, Jansona kungs paziņoja, ka vienā istabā viņš apkuri vispār atvienojis. Tiesa, dažiem īrniekiem maksa tomēr šķitusi pārāk augsta. Viņiem nācies atgādināt, ka pareizai rezultātu salīdzināšanai ar pērno gadu jāņem vērā, ka sezonas sākumā regulators paaugstināja tarifu vienai siltumenerģijas megavatstundai. Dzīvokļu siltuma regulēšanas eiforijā kāds to pavisam piemirsis.

Protams, aiz visām šīm izmaiņām ir skrupulozs darbs. Siltummezglu nepieciešams rūpīgi uzraudzīt, un pēc tā apskates un iepazīšanās ar darbības principiem lieku reizi jāpārliecinās, ka mūsu namu pārvaldēs šī lieta visbiežāk ir atstāta pašplūsmai. A.Jansons sakrājis iespaidīgu statistiku, piemēram, ar kādu temperatūru siltumnesēju saņēma dzīvokļos dažādās mēneša dienās. Tā ir atšķirīga, taču pilnīgi apmierina vajadzības – 68, 69, 54, 51, 53, 56 grādi. No TEC namā saņem ļoti karstu ūdeni – reizēm pat līdz 98 grādiem. No tā līmeņa atkarīgs arī tas, kādu temperatūru izmantot tālāk. Visus šos rādītājus atspoguļo aparatūra. Jāpiebilst, ka pārbūvēta arī siltumnesēja piegādes shēma stāvvados, kur tas cirkulē no apakšas uz augšu. Taču arī šim nolūkam bija vajadzīgs labs un nepārtraukti strādājošs sūknis. Kopā ar citu sūkni – karstā ūdens tīklam – diennaktī patērē aptuveni 24 kilovatstundas elektroenerģijas. Toties kāpņu telpu apgaismošanas sistēmā tagad visur ir sensorslēdži – šeit ir ekonomija.

Ir namā arī siltuma zudumi. Tos sadalīs pa dzīvokļiem apkures sezonas beigās. Un vēl daudz ko nepieciešams uzlabot. Jādomā, ka jūtamu ekonomiju dos jumta nomaiņa ar tā siltināšanu. Piektajā stāvā dzīvojošie sala laikā izjūt aukstuma plūsmu tieši no griestiem. Pēc esošajiem aprēķiniem jumts izmaksās ap 80 tūkstošiem latu. Tiek meklēti izpildītāji konkursa kārtībā. Jāņem kredīts un jāpaaugstina maksa par nama uzturēšanu. Taču nepieciešama kopsapulces piekrišana. Pārpratuma dēļ biedrība savulaik atteicās no izdevīgā vācu kredīta. Toreiz varēja paveikt daudz vairāk, ieskaitot jumtu, un daudz lētāk. Tagad būvniecībā viss palicis dārgāks. Un turpina sadārdzināties. Ka tikai par jumtu nenāktos maksāt daudz vairāk. Bet nauda nepieciešama arī kanalizācijai.