Kurzemes Vārds

14:25 Svētdiena, 25. augusts
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Mana dienasgrāmata

Klāt ilgi gaidītais pavasaris
Aleksandrs Stradiņš, "Liepājas metalurga" L. Valinska Jaunatnes futbola centra direktors

Sestdien, 24. februārī
Arī sestdienās man jāvada treniņš 1995.gadā dzimušajiem futbolistiem, bet temperatūra aiz loga ir mīnus 12 grādu. Diez cik bērnu atnāks uz nodarbību? Tomēr nebija tik traki, jo no visas grupas neieradās tikai divi, kas saslimuši. Pēcpusdienā devos uz ledushalli pavērot "Liepājas metalurga" cīņu ar "Rīgu 20". Mūsējie uzvarēja ar 8:6, taču pati spēle šķita visai pavasarīga – Baltkrievijas atklātā čempionāta mači likās interesantāki, un arī skatītāju bija vairāk.

Svētdien, 25. februārī
Labā noskaņojumā dodamies uz Rīgu, kur manējiem jāspēlē pret "Skonto" – cīņas ar šo pretinieku vienmēr ir interesantas. Diemžēl zaudējām ar 0:4, un arī spēlējām ne visai labi, tāpēc pēc mača notika nopietna saruna. Daudzi futbolisti neparādīja savu labāko sniegumu, bet pret skontiešiem tā darīt nedrīkst. Vakarā, jau esot mājās, paskatījos TV šovu "Dejo ar zvaigzni", Krievijas televīzijas šovs "Dejas uz ledus" šķita interesantāks, bet iespējams, ka manu attieksmi ietekmē šodienas zaudējums.

Pirmdien, 26. februārī
No rīta aizvedu dēlu uz bērnudārzu – mazajam tur patīk, savukārt meita apslimusi, un viņai šodien būs brīvdiena. Regulāri sanāk braukt pa Dzintara ielu, un nākas brīnīties, kur skatās tie, kas atbildīgi par ielu stāvokli: laikam šie ļaudis pārvietojas ar helikopteru. Darbā visus jautājumus izdodas risināt raiti, bet galvā joprojām sēž vakardienas zaudējums ar 0:4, tomēr strādājot izdodas ātrāk aizmirst neveiksmes. Pēc darba mājās televizoru labāk neieslēgt – tur vieni vienīgi seriāli. Jau samērā vēlu vakarā man piezvana no Zaporožjes – aicina uz turnīru. Patīkami, ka mūs novērtē ārzemēs.

Otrdien, 27. februārī
Otrdienās mums notiek treneru kopsapulce, un šoreiz ieradās visi, turklāt laikus. Saruna izvērsās gara un interesanta, daudzos jautājumos treneriem ir līdzīgi uzskati, kas, manuprāt, ir labi. Meita atveseļojusies, un man jāaizbrauc pēc ārsta izziņas, jo rīt Nadeždai jau jāiet uz skolu. Treniņā audzēkņu bija mazāk nekā nedēļas nogalē, jo daudzi slimo, taču pastrādājām itin ražīgi. Vienīgi laukums bija nevis ierastajā zaļajā, bet baltā krāsā. Bez mūsdienīgas futbola manēžas pilnveidoties ir grūti.

Trešdien, 28. februārī
Ziemas pēdējo dienu iesāku ar krosu un nodarbību trenažieru zālē, kas sniedz enerģiju visai dienai. Šogad FHK "Liepājas metalurgs" svin 10 gadu jubileju, bet pašam uzņēmumam ir 125.gadadiena. Tāpēc gribētu, lai turnīri šogad norisinātos bez aizķeršanās. Šā jautājuma sakarībā runāju ar "Daugavas" stadiona direktoru Andri Valdmani, un viņš nelika šaubīties par to, ka viss būs kārtībā. Pie mums bija atbraucis kāda rīdzinieka tēvs, kurš interesējās, kādi Liepājā treniņu apstākļi futbola nodarbībām. Jautāts, kāpēc viņš negrib, lai dēls trenējas galvaspilsētā, atbilde bija: Liepājā ir labāks līmenis. Biju pārsteigts, jo pirms 10–15 gadiem šāda situācija nebūtu iedomājama.

Ceturtdien, 1. martā
Pavasaris! No rīta visu ģimeni izvadīju darbos, pats palasīju ziņas internetā, pārbaudīju e–pastu. Darbā galvenokārt kārtoju jautājumus, kas saistīti ar Latvijas jauniešu čempionāta sākumu – tas paredzēts pēc pusotra mēneša. Vēl mana komanda uzspēlēja ar Grobiņas vienību un izcīnīja uzvaru ar 3:0. Uzvarēt vienmēr ir patīkami. Ārpus darba labus jaunumus saņēmu no drauga – viņa ģimenē piedzimis dēls, kuru vecāki nosaukuši par Aleksandru. Arī manam Denisam šodien ir dzimšanas diena – seši gadi jau ir nopietns vecums. Tam par godu pasūtījām torti un sarīkojām svinības ģimenes lokā, apsveikt savu audzēkni atnāca arī futbola treneris Dmitrijs Kalašnikovs.

Piektdien, 2. martā
Biju aizbraucis uz CSDD saņemt jauno autovadītāja apliecību, un atpakaļceļā redzēju pilsētā divas avārijas. Ceļi vairs nav slideni, tāpēc biju nedaudz pārsteigts, un kārtējo reizi pats sev atgādināju, ka jābrauc uzmanīgi. Dienas turpinājums bija visai tradicionāls – klubā turpinām gatavoties jaunajai sezonai, tostarp jāveic arī tā saucamais papīru darbs, bet arī vakarpusē nekādas atpūtas nav – jāvada treniņi saviem audzēkņiem.