Kurzemes Vārds

15:36 Svētdiena, 25. augusts
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Aktuāls viedoklis

Situācija ir satraucoša
Jānis Imants Birzkops, pedagoģijas zinātņu doktors

Tas, ka Saeima pieņēma grozījumus "Nacionālās drošības padomes likumā" un "Valsts drošības likumā", neņemot vērā Valsts prezidentes iebildumus, ir tikai viens no simptomiem, kas norāda, ka mūsu valstī kaut kas nav labi. Šie grozījumi, kas paredz paplašināt Ministru kabineta kompetenci, nav vienīgās lietas, kas cilvēkus satrauc. Valdošās partijas mērķtiecīgi un konsekventi koncentrē varu savās rokās. Ja jau pat tāds godavīrs kā bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aivars Endziņš atzina, ka Tautas partijas biedrs Andris Šķēle atļāvies viņam brīdinoši pakratīt ar pirkstu par dažiem spriedumiem, tas daudz ko nozīmē. Otrs, kas mani satrauc: varas pārstāvji vairs neuzklausa pasaules autoritāšu padomus ekonomikas jomā. Joprojām lielākie naudas apgrozījumi – spekulācijas ar nekustamajiem īpašumiem – netiek aplikti ar nodokļiem. Valsts kasei iet garām milzu naudas, tas veicina inflāciju. Bet, ko var gribēt, ja paši vien ar tiem īpašumiem spekulē. To nedara ne zemnieks, ne strādnieks.

Tagad tam pievienojas iespēja, ka savējie ne par kādiem pārkāpumiem arī sodīti netiks. Par to liecina process, kas sākts Jūrmalas skandāla sakarībā. Lai šos jautājumus noklusētu, lai netiktu publiski jānosauc, kuri tad īsti to naudu kukuļiem deva, bija nepieciešams visu varu koncentrēt vienās rokās. Ja izpildvaras rokās ir drošības dienestu kontrole, tā valstī drošību nevairo. Turklāt tas notiek rupjā veidā. Tāda sajūta, ka valsts tuvojas diktatūrai. Un trakākais, manuprāt, ka mums nav laba, gudra monarha, kurš varētu vadīt valsti, strādāt ne tikai sev, bet arī tautas labā. Ir tāds, kāds ir. Pašlaik esam izdzīvošanas un sagrābšanas režīmā. No laukiem nākušie pusbagātnieki grib nodrošināt sev ilgstošu sēdēšanu krēslos, kuros pašlaik atrodas.

Atzīšos, ka man vairs netīk iet uz tikšanos ar vecajiem Tautas frontes biedriem. Man ir kauns cilvēku priekšā par to, kas ir noticis. Par tādu rezultātu, kāds valstī pašlaik, mēs nebijām domājuši. Par to nedomāja ne Modris Ozoliņš, ne Lilija Strīķe, ne Valda Dreiblathena, ne daudzi citi mūsu cilvēki, kas kaismīgi darīja visu, lai Latvija atgūtu neatkarību. Kaut vai tas, kā tiek pārdalīti posteņi Rīgas domē! Atklāti ne no viena nevar izspiest, kāpēc Aksenoks būtu jāmaina, kāda ir viņa vaina. Mēs Atmodas laikā domājām vienu: strādāt, lai tautai būtu labāk. Bijušie tautfrontieši lielākoties ir pastumti malā, pie varas ir materiālistiskie grābēji, kurus interesē tikai posteņi, kuros var īstenot savas iegribas, savu varu. Brīžiem šķiet, ka atkal jādibina kāda organizācija, kas nostātos tautas pusē.

Baidos, ka situācija vēl vairāk pasliktināsies pēc tam, kad Valsts prezidente vairs nebūs Vaira Vīķe–Freiberga. Viņa intelektuālajā ziņā galvas tiesu pārāka par pārējiem, kas viņai ir apkārt. Arī pasaules acīs viņa daudzreiz glāba Latvijas godu. Pret jauno prezidentu pie varas esošie, iespējams, varēs izturēties, kā pašiem labāk. Mums arī nav vairs tik aktīvas inteliģences, kāda bija Atmodas gados un kas spētu modināt un godā turēt sirdsapziņu. Ko tālāk? Varbūt patiešām sākt domāt, par ko nākamajās vēlēšanās balsot.