Kurzemes Vārds

18:44 Piektdiena, 24. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Satikšanās literatūrā

Literatūras ražas svētki pavasarīgā gaisotnē
Daina Meistere
Ilze Kļepikova

Pagājušajā nedēļā pie Liepājas Pedagoģijas akadēmijas plīvoja piecu valstu karogi. Apliecinājums tam, ka šeit risinās akadēmijas un Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta rīkotā 13.starptautiskā zinātniskā konference "Aktuālas problēmas literatūras zinātnē". Tajā piedalījās aptuveni 70 dalībnieku no Čehijas, Latvijas, Lietuvas, Ukrainas un Zviedrijas, kuri diskutēja par literatūras problēmām gan mūsdienu, gan vēsturiskā, gan salīdzinošā skatījumā, kā arī runāja par aktuāliem jautājumiem teātra mākslā, literatūrā un filozofijā, folklorā un mitoloģijā.

Aizkustina, ka pie akadēmijas plīvo valsts karogs

Dalībnieku vidū ir literatūras zinātnes speciālisti, kuri šeit bijuši vairākkārt, kā arī zinātnieki, kas pirmo reizi apmeklē šo konferenci. Prāgas Kārļa universitātes (Čehija) latviešu valodas un literatūras pasniedzējs Pāvels Štolls Liepāju apmeklējis vairākas reizes, konferencē viņš piedalās trešo reizi. P.Štolls vadīja sekciju "Baltijas reģiona literatūra: vēsture un mūsdienas", kā arī lasīja referātu "Čehu literatūra Martas Grimmas darbos". Viņš teica, ka, viņaprāt, konference ir ļoti nozīmīga:

– Katru reizi man ir bijušas tikšanās ar zinošiem cilvēkiem, kas var dot informāciju manam darbam, jo varu salīdzināt savus pētījumus ar citiem darbiem. Šeit piedalās reprezentatīvs zinātnieku sastāvs. Ir laba, viesmīlīga attieksme pret dalībniekiem. Aizkustināja, ka manis dēļ ir izkārts Čehijas karogs pie akadēmijas ēkas. Pašlaik pētu čehu un latviešu literāros sakarus, sākot ar 18.gadsimtu. Vērtīgi ir tas, ka konferences noteiktais temats ļauj jebkuram literatūras pētniekam uzstāties ar saviem pētījumiem, kā arī tas, ka tā ir atvērta visiem gribētājiem. Man ir vēl viens iemesls, kādēļ es labprāt braucu uz Liepāju. Man te bija labs draugs – tulkotājs Vinifreds Kraučis.

Jūrate Sprindīte, Laura Laurušaite un Loreta Jakonīte pārstāv Lietuvu, Viļņas universitāti. Viņas uzstājās ar referātiem "Žurnālistiskais romāns – jaunais žanra paveids", "Baltu trimdas romāns: piedāvājums un pieprasījums" un "Rakstnieks un viņa tēls masu medijos".

– Liepājā esmu otro reizi, man šeit ļoti patīk, jo varu iegūt kopīgu panorāmu par mūsdienu literatūrzinātnes problēmām. Turklāt mēs ar latviešiem sadarbojamies jau ilgāku laiku, mums ir kopīgi projekti. Tieši šī konference man ir interesanta ar to, ka varu salīdzināt kultūras dzīves parādības kā Latvijas, tā Lietuvas kontekstā. Man ļoti patīk, ka latvieši daudz strādā salīdzināmās literatūras jomā, kur viņi mūs ir apsteiguši. Ar skaudību varu teikt, ka dzirdēju vairākus ļoti labus referātus par šo tēmu, – sacīja Jūrate Sprindīte. Viņai paticis mūsu mājīgais Liepājas teātris, kurā viesiem bija iespēja noskatīties Žana Pola Sartra izrādi "Aiz slēgtām durvīm". Viņas kolēģes pasniedzēja Loreta Jakonīte un doktorante Laura Laurušaite teica, ka viņas šeit ir pirmo reizi. L.Jakonīte pastāstīja, ka piesaistījuši padomju laika literatūras pētījumi, viņa uzsvēra, ka lietuviešu un latviešu kultūras darbinieku saites ir dziļas, ko apliecina tas, ka mūsu pilsētā ir mācījušies vairāki Lietuvas kultūras darbinieki. Doktorante Laura ir apguvusi latviešu valodu, viņa konferencei arī tulkojusi latviski savu kolēģu referātus:

– Esmu jaunākā konferences dalībniece no Lietuvas. Pētu trimdas literatūras jomu. Mani šeit interesēja daudzi referāti, kuri deva impulsus manas pašas disertācijas rakstīšanā. Es ieguvu daudz iespaidu par Liepāju un tās skaisto arhitektūru.

Vairāki svarīgi aspekti

Daugavpils Universitātes Latviešu valodas un literatūras katedras pasniedzēja Maija Budrima konferencē piedalījusies jau reizes septiņas. Viņa vadīja salīdzināmās literatūrzinātnes sekciju, kā arī lasīja referātu par tēmu "Maska J.Akuratera Ceuvre".

– Kaut konference notiek pavasarī, es to dēvētu par literatūras ražas svētkiem. Tā ir iespēja satikties, apmainīties domām, viedokļiem, uzklausīt jaunākos pētījumus. Varētu runāt par diviem nozīmīgiem saskarsmes līmeņiem. Pirmais – zinātniskais, bet otrs, ne mazāk svarīgs ir emocionālā līdzdarbošanās, kad mēs ļoti daudz saskaramies ārpus darba sekcijām un tiekamies sarunās. Un tas šo pasākumu padara nozīmīgu visas Latvijas literatūrzinātnes telpā.

Benedikts Kalnačs ir viens no konferences starptautisko zinātnisko un organizācijas komitejas pārstāvjiem, viņš vadīja sekciju, kā arī lasīja referātu "Sociālistiskā reālisma kanons un tā pārvarēšana Baltijas drāmā". Literatūrzinātnieks uzsvēra, ka veiksmīgi izvēlētais konferences nosaukums dod iespēju aplūkot plašu tematu loku, kā arī ļauj piesaistīt zinātniekus no visdažādākajiem pētniecības centriem un katram dalībniekam prezentēt to, kas viņam ir vissvarīgākais.

– Tad konference mēģina to visu ielikt tematiskos lokos. Šogad uzsvars likts uz populāro un elitāro literatūru, un skatījumi ir visdažādākie, sākot no antīkiem laikiem līdz mūsdienām. Bet šajā plašajā lokā notiek arī tāda šaurāka specializācija, koncentrēšanās. Es domāju, kā šī konference ir ieguvusi atpazīstamību visas Latvijas valsts mērogā.

Māksla – no elitāras par populāru

Jau trešo gadu literatūrzinātnes konferences nobeigumā tiek rīkots seminārs, kurā tiekas un par aktuālu tēmu runā gan mākslas teorētiķi, gan mākslas praktiķi. Šogad uz semināru par populāro un elitāro tendenci literatūrā, mākslā un kultūrā gripas un citu iemeslu dēļ neieradās vairāki uzaicinātie, tāpēc semināra vadītāja lomu uzņēmās profesors un viens no konferences rīkotājiem Edgars Lāms. Semināra viešņa rakstniece Māra Zālīte dalījās pārdomās par to, kas, viņasprāt, mūsdienās ir populārs un kas elitārs. Vai Dziesmu svētki ir masu kultūras pasākums? Vai agrāk populārā kultūra nav kļuvusi par elitāru? Vai māksla, atveidota uz T–krekliem un džinsu dibeniem, no elitāras kļūst par populāru? Semināra klausītājiem bija iespēja arī noskaidrot vai vēlreiz pārliecināties par jau sen zināmo Dena Brauna fenomenu. Proti, šī autora daiļrade kļuvusi tik populāra, jo tajā tiek modelēti jauni cilvēces attīstības scenāriji, un dzīves jēgu meklējošajai sabiedrībai tas ir ļoti svarīgi.

Domu apmaiņā iesaistījās arī filozofe Skaidrīte Lasmane, Edgars Lāms, Artis Svece, Pāvels Štolls u.c. Daudz jauna gūt un jau zināmo apstiprināt varēja ne tikai literatūras, teātra, folkloras un citu nozaru pētnieki, bet izvirzītie jautājumi un arī atziņas daudz ko būtisku par mūsdienu sabiedrību atklāja ikvienam, kurš kaut mazliet domā par cilvēces attīstības procesu, par cilvēka un kultūras attiecībām. Diskusijā skāra arī tādu zināmā mērā jutīgu tēmu kā kritika un īpaši – teātra kritika, kas reizēm ne tikai mākslinieku noved radošā strupceļā, bet spēj ietekmēt pat teātra dzīvotspēju. Pēc M.Zālītes domām, teātra kritika Latvijā uzņēmusies varas funkciju, kas nebūt nav tās primārais uzdevums. Un sabiedrībā vispār valda tendence: mēs pārtiekam viens no otra. Un ne jau liriskajā Klāva Elsberga intonācijā. Čehu literatūrzinātnieks Pāvels Štolls uzsvēra, ka, lai ko arī reizēm teiktu Latvijas teātra kritika, Čehijā nav neviena tāda mākslinieka kā Māra Zālīte, un viņš latviešus par to apskaužot.

Konferences materiāli būs publicēti Latvijas Zinātnes padomes atzītā recenzējumā zinātnisko rakstu krājumā "Aktuālas problēmas literatūras zinātnē". Konferenci atbalstīja – Valsts kultūrkapitāla fonds, Liepājas Pilsētas dome, Latvijas Zinātnes padome, Liepājas Pedagoģijas akadēmija, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts.