Kurzemes Vārds

02:15 Pirmdiena, 23. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Sabiedriskā kārtība

Municipāļi izvēršas
Ita Cērmane

Pašlaik jau liekas, ka tas bijis pirms nez cik gadiem, kad tagadējo Pašvaldības policiju vēl sauca par Municipālo policiju un tajā strādāja pārdesmit cilvēku. Nav jau nemaz tik sen, taču Pašvaldības policija gan izaugusi, gan nostiprinājusies.

Aug un paplašinās

Atskatoties vēsturē, atliek secināt, ka Pašvaldības policija tāda jaunkundzīte vien ir – pērnā gada nogalē tai pienācās saņemt pasi. Tā tika izveidota 1990.gada 9.novembrī, kad Liepājas pilsētas Tautas deputātu padome nolēma izveidot Liepājas pilsētā Kārtības policiju. 1992.gada 7.februārī Kārtības policijas nosaukumu mainīja – to pārdēvēja par Municipālo policiju.

1998.gada 4.jūnijā, jau tagadējai pilsētas vadībai esot pie stūres, Municipālo policiju pārdēvēja par Liepājas pilsētas Pašvaldības policiju. Piekto policijas priekšnieku Aivaru Prūsi, kurš šajā amatā bija no 1995.janvāra, 1999.septembrī ar skandālu atstādināja. Viņa vietā 1999.oktobrī stājās Normunds Dīķis, kurš Pašvaldības policiju stūrē joprojām.

Tieši pēdējos 10 gados Pašvaldības policijā notikušas lielas pārmaiņas, tai strauji izvēršoties. Pirmās kārtībnieku patruļas ar atšķirības lentēm uz piedurknes Liepājas ielās izgāja 1991.gada 1.februārī. Toreiz policijas štatā bija 25 darbinieki. Visai pieticīgi ekipēti un bez lielas pieredzes policijas darbā, jaunie policisti ar lielu degsmi veica savus ikdienas pienākumus, gūstot pieredzi praksē un paralēli apgūstot teoriju. Policijā strādājošo skaits šajos gados ievērojami palielinājies – no 25 cilvēkiem Kārtības policijas dienestā līdz 133 darbiniekiem pašlaik.

Likumsargi vairākkārt mainījuši mājvietu. Vispirms no Pasta ielas viņi pārcēlās uz plašākām telpām Lielajā ielā, bet vēlāk uz savu tagadējo adresi – Jelgavas ielā 48. Nevar salīdzināt apstākļus, kādos Pašvaldības policijas darbinieki strādāja pirms desmit gadiem, ar apstākļiem tagad. Ar pilsētas pašvaldības atbalstu viņi tikuši jaunās, labiekārtotās telpās, ir datorizēti visi policijas dienesti, lielākā daļa policijas autotransporta ir nomainīta uz jaunām policijas vajadzībām aprīkotām automašīnām. Kopš pārcelšanās uz jauno mājvietu Jelgavas ielā, daudz labāki apstākļi ir arī īslaicīgās aizturēšanas telpās, kur lielākoties nonāk pārmēru iereibušie.

Pieskata sīvā cienītājus

Pārmaiņas notikušas ne tikai darbinieku skaita jomā un mājvietas labiekārtošanā. Tagad Pašvaldības policijā ir gan administratīvās grupas, gan dežūrdienests, gan arī Nepilngadīgo lietu nodaļa, Analītiskais dienests, Sabiedriskā transporta kontroles dienests, pludmales Glābšanas dienests un Dzīvesvietas deklarēšanas nodaļa.

Nepilngadīgo lietu nodaļa tika izveidota 1998.gadā, tā risina visus likumpārkāpumu jautājumus, kas saistīti ar nepilngadīgajiem. Sabiedriskā transporta kontroles dienests izveidots 2001.gadā, lai kontrolētu, kā ievēro sabiedriskā transporta pasažieru pārvadājumu un apstāšanās, kā arī automašīnu stāvēšanas noteikumus.

Pēc policijas reorganizācijas un darba optimizācijas 2003.gadā trīs iecirkņu vietā tika izveidoti divi.

2003.gada beigās tika izveidots arī Analītiskais dienests, kas pēdējo gadu laikā pamatīgu bijāšanu iedzinis nelegālā alkohola biznesmeņiem – ne tikai tirgoņiem un glabātājiem, bet arī patērētājiem. Vēl pēc diviem gadiem, 2005.gadā, tika izveidots skolu apsardzes dienests.

Bez glābējiem neiztikt

Īpašs stāsts ir par Glābšanas dienestu pludmalē, kas Pašvaldības policijas pārziņā nonāca 2000.gada 9.oktobrī. Glābēju pienākumos ietilpst glābšanas darbi uz ūdens peldsezonas laikā.

Jau pirmajās vasarās strauji samazinājās pilsētas pludmalē notikušo negadījumu skaits, jo glābēji veic ievērojamu profilaktisko darbu – izraida no pludmales iereibušos, meklē vecākus noklīdušajiem bērniem, pieskata, lai pārgalvji nedotos peldēties, kad mastā uzvilkta melnā bumba un tamlīdzīgi. Piemēram, pērn lielākie negadījumi, kas tika reģistrēti pilsētas pludmalē, bija pāris sagrieztu kāju, vairāki puni un nepieskatītu mantu pazušana.

Vienīgais Glābšanas dienesta mīnuss līdz šim bijis tas, ka glābēji strādāja tikai Zilā karoga zonā – no Kūrmājas prospekta līdz Jūrmalas ielai. Taču ir cerība situāciju uzlabot. Proti, jau pērn tika solīts, ka šovasar ar jaunās peldsezonas atklāšanu glābēji darbosies ne tikai Zilā karoga zonā, bet tiks uzstādīts mobilais glābšanas tornis arī Dienvidrietumu rajonā – Vaiņodes ielas galā. Atliek cerēt, ka pilsētas pašvaldība solījumu pildīs un tā arī būs.

Vienmēr varētu būt labāk

Normunds Dīķis, kurš pie Pašvaldības policijas stūres ir jau astoto gadu, jau iepriekš ir atzinis, ka, protams, varētu vēlēties, lai naudas būtu vairāk un attīstība straujāka, taču sūdzēties arī būtu grēks. Ielūkojoties gan šā gada budžeta projektā, gan atskatoties pa gadiem, var secināt, ka ik gadu palielinās naudas summas, ko tērē pilsētas kopējai attīstībai un cilvēku labklājībai. Arī sabiedriskajai kārtībai un drošībai šogad atvēlētie 1 miljons 125 tūkstoši 709 lati ir par 23 procentiem jeb 0,2 miljoniem latu vairāk nekā pērn, kad sabiedriskajai kārtībai un drošībai iztērēti līdzekļi 0,9 miljonu latu apmērā. Turklāt 2007.gada budžetā papildus 24888 lati piešķirti, lai paaugstinātu Pašvaldības policijā strādājošo darbinieku ar speciālām dienesta pakāpēm uzturnaudas kompensāciju līdz 75 latiem mēnesī, kā to nosaka Ministru kabineta noteikumi. 15616 lati paredzēti papildu izdevumiem darbinieku veselības apdrošināšanai, 221843 lati – darbinieku amatalgas palielināšanai vidēji par 88 latiem, bet 11739 lati – Glābšanas dienesta darbinieku algas paaugstināšanai un papildus septiņu štata vienību izveidei. N.Dīķis "Kurzemes Vārdam" atzina, ka kopumā situācija esot labvēlīga: "Ir uzlabotas sociālās garantijas, palielinātas algas. Arī materiāli tehniskā bāze regulāri tiek atjaunota."

Visiem labs nebūsi

Liepājnieku viedokļi par Pašvaldības policijas rosīšanos ir krasi atšķirīgi. Vieni uzskata, ka policisti neko nedara, ka ielās viņu ir daudz par maz. Citi tajā pašā laikā sūdzas, ka municipāļi neļaujot brīvi elpot.

Pirms pāris dienām redakcijā vērsās kāda kundze, kura sūdzējās, ka teritorija Radio ielā 12/14 ir netīra un nesakārtota. Kundze teicās vairākkārt zvanījusi Pašvaldības policijai, un bija aizvainota, jo likumsargi uz viņas izsaukumu pat neesot atbraukuši. Līdzīgas sūdzības, ka policijas darbinieki uz karstām pēdām neierodas uz izsaukumu, "Kurzemes Vārdam" nācies uzklausīt daudzkārt.

Savukārt daļa liepājnieku sodās par Pašvaldības policijas darbinieku aktivitātēm. Dusmojas suņa saimnieks, kuram par dzīvnieka izvešanu pludmalē, turklāt bez pavadas un uzpurņa, likumsargi uzlikuši naudassodu. Namīpašnieks, kuram par nenotīrītu ietvi sastādīts protokols, sper zemes gaisā. Iereibis kungs, kuru policisti pieķēruši, kad viņš savas dabiskās vajadzības kārtojis pie domes sienas, krauj likumsargam pa seju. Šādus piemērus varētu minēt vēl un vēl, taču jēga tiem viena. Proti, visiem policists labs nebūs nekad. Apzinīgie Liepājas iedzīvotāji vēlas, lai policijas kontrole būtu vēl stingrāka, lai viņi justos vēl drošāk. Savukārt tie, kuri mēdz iziet no likuma rāmīšiem, nevēlas sastapt likuma kalpus. Ļergas biznesmeņi policijas Analītiskā dienesta darbiniekus pat redzēt negrib, bet sievas, kuru vīri pārmēru bieži virina točku vārtus, likumsargus gaida kā saulīti uzaustam.

Pašvaldības policija ir kontrolējoša institūcija. Tās pienākumos ietilpst uzraudzīt, kā tiek ievēroti likumi un noteikumi. Piemēram, lai netiktu pārkāpti suņu turēšanas noteikumi, lai sētnieki un namīpašnieki ziemā pienācīgi notīrītu ietves, lai sabiedriskās vietās netiktu lietots alkohols, utt. Ir jāņem vērā, ka vairāk nekā desmit gadu laikā, kopš mūsu pilsētas ielās strādā Pašvaldības policija, ne tikai skaitliski audzis policijas darbinieku skaits, bet palielinājies arī viņu pienākumu skaits. Kaut arī sals šoziem bija liels, mūsu pilsētā nav baisās statistikas par nosalušajiem. Tāpēc, ka Pašvaldības policija aukstā laikā pievērš pastiprinātu uzmanību uz ielas guļošajiem un nogādā viņus vai nu atskurbtuvē, vai Nakts patversmē.

Protams, viens otrs pašvaldības lēmums, kura izpilde policistiem jākontrolē, izraisa smaidu. Piemēram, pērn pieņemtā prasība, lai zāles garums mauriņos nepārsniegtu noteiktu centimetru skaitu. Ir vienkārši smieklīgi iedomāties, kā formastērpā ģērbušies policisti vasarā rāpos pa pilsētas zālieniem, ar koka lineālu mērot smilgu garumu. Bet arī tas ietilpst viņu pienākumos. (Ventspilī zāles mērīšana jau ir ierasta lieta.)

Uzziņai
1990.gada 9.novembrī Liepājas pilsētas Tautas deputātu padome nolemj izveidot Liepājas pilsētā Kārtības policiju.
1992.gada 7.februārī pieņemts lēmums Kārtības policijas nosaukumu mainīt uz Liepājas pilsētas Municipālo policiju.
1998.gada 4.jūnijā Municipālo policiju pārdēvē par Liepājas pilsētas Pašvaldības policiju.
1998.gadā izveido Nepilngadīgo lietu nodaļu.
2001.gadā top Sabiedriskā transporta kontroles dienests.
2003.gadā, pēc reorganizācijas policijā, 3 iecirkņu vietā izveidoti 2 iecirkņi.
2003.gada beigās izveidots Analītiskais dienests.
2005.gadā izveidots skolu apsardzes dienests.
Kopš 2000.gada 9.oktobra Pašvaldības policijas paspārnē darbojas Glābšanas dienests.