Kurzemes Vārds

11:05 Pirmdiena, 16. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Novada ziņas īsumā

Komponiste sadarbosies ar kori
Anda Pūce

Latvijas Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammā "Latviešu orģinālmūzika" atbalstu guvis Durbes Kultūras nama iesniegtais projekts "Ilzes Arnes dziesma dubultkorim un solistam ar Andreja Eglīša vārdiem "Es gribu ziedēt"", pastāstīja Kultūras nama vadītāja Aija Ansone.

"Projekta idejas autore ir Durbes sieviešu kora diriģente Aiga Tiltiņa. Korim izveidojusies laba sadarbība ar komponisti Ilzi Arni –iestudētas vairākas viņas kompozīcijas, ar tām veiksmīgi startēts dažādos koru konkursos," teica A.Ansone.

Ilze Arne raksta dažādu formu skaņdarbus, tomēr par galveno komponistes radošo ieguldījumu var uzskatīt kora dziesmu klāstu, starp kurām izceļas dziesmas ar Andreja Eglīša vārdiem. I.Arne ar labiem panākumiem piedalās Latvijas un starptautiskos kora dziesmu konkursos. 1993.gada Dziesmu svētku skaņdarbu konkursā par labāko atzina viņas dziesmu "Zem viena Jāņu vainaga" ar A.Eglīša vārdiem. 2002.gadā Ilzes Arnes dziesma "Hand holds hand" (Roka roku rokā tur) ar Andreja Eglīša vārdiem uzvarēja IV Baltijas un Ziemeļvalstu dziesmu svētkiem veltītajā starptautiskajā kora dziesmu konkursā un spoži tika atskaņota astoņu valstu reprezentācijas koru koncertā Klaipēdā. Cieša saskarsme ar dzīvo muzicēšanas procesu veido komponistes teicamo izpratni par kora rakstības specifiku. Tas palīdz viņai labāk piepildīt savas radošās ieceres, un apliecinājums tam ir konkursos iegūtās balvas.

Durbes sieviešu kora diriģente Aiga Tiltiņa saka: "Prieks, ka viena no pašlaik veiksmīgākajām latviešu sieviešu koru mūzikas komponistēm Ilze Arne ir tik atsaucīga un pretimnākoša un labprāt sadarbojas arī ar Latvijas mazajiem koriem. Pierastāka ir komponistu tieša sadarbība ar profesionālajiem Rīgas kolektīviem, taču tieši rajonu kolektīviem vairāk nepieciešams atbalsts." Jaundarba pirmatskaņojums paredzēts 1.maijā A.Eglīša piemiņai veltītajā koncertā Liepājā.


Pieprasa, lai deputāti atlīdzina zaudējumus
Pēteris Jaunzems

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija aizvadītās nedēļas nogalē nosūtījusi Liepājas tiesai prasības pieteikumu par zaudējumu piedziņu no Liepājas rajona Rucavas Pagasta padomes deputātiem. Pavisam tādējādi paredzēts iekasēt 819 latu un 20 santīmu.

Kā informējusi ministrijas Komunikāciju nodaļas vadītājas vietniece Ilze Dišlere, zaudējumus pagasta amatpersonas esot radījušas, pieņemot lēmumu par grants pārdošanu komersantam, neievērojot normatīvajos aktos paredzēto kārtību. Te jāpaskaidro, ka runa šoreiz ir par SIA "Pajūris", kuram Pagasta padome, septiņiem deputātiem 2005.gada 19.septembrī vienprātīgi nobalsojot, atļāva izvest no "Kēdžu" karjera 50 tonnu grants, kas bija nepieciešama atpūtas kompleksa būvju iekonservēšanai. Minētie darbi paveikti bez zemes dzīļu izmantošanas atļaujas. Jāpiebilst, ka, rīkojoties operatīvi, jau 2005.gada 28.oktobrī Liepājas Reģionālā vides pārvalde nolēma sodīt padomi kā juridisko personu, liekot tai samaksāt naudassodu 500 latu. Tomēr dažas dienas vēlāk, proti, 31.oktobrī pārvalde pieņēma vēl arī lēmumu par 319 latu 20 santīmu liela dabas resursu nodokļa piemērošanu padomei.

Tagad konstatēts, ka minētos pārvaldes lēmumus Rucavas pašvaldība nav apstrīdējusi un tai noteiktos sodus ir nomaksājusi. Tādējādi iznākot, ka pagasta amatpersonas ar savu lēmumu, pildot amata pienākumus, esot radījušas Rucavai 819 latu un 20 santīmu lielus zaudējumus, bet Valsts pārvaldes iekārtas likums paredz, ka tādi ir jāatlīdzina. Ilze Dišlere informē, ka padome esot atteikusies zaudējumus apmaksāt, tādēļ Liepājas tiesai iesniegta prasība tos piedzīt. Šis ir pirmais gadījums, kad ministrija vēršas ar šādu lūgumu tiesā.

"Pirmā dzirdēšana. Līdz šim par tādas prasības iesniegšanu nebiju informēts," "Kurzemes Vārdam" sacīja Rucavas pagasta priekšsēdētājs Viktors Čamans. "Protams, ja tiesa piespriedīs, ka summa jāsamaksā, nāksies to atlīdzināt. Toreiz lēmumu par grants piešķiršanu SIA "Pajūris" visi pieņēmām vienbalsīgi. Gribējām tikai labu, jo vēlējāmies, lai būvniecība objektā tiktu iekonservēta."

Pagasta vadītājs paskaidroja, ka lietas būtība tomēr slēpjoties citā apstāklī. 2005.gadā, kad viņš sācis strādāt priekšsēdētāja postenī, īpašuma lietas pašvaldībā, kā pienākas, nebija sakārtotas un grants karjeri nebija ierakstīti zemesgrāmatā. Tādēļ arī varējušas izraisīties domstarpības. Bet tagad lietu sakārtošanas jomā daudz padarīts, paveikta arī zemes iegulu ģeoloģiskā izpēte, un pašvaldībai būs iespējams tās izmantot gan ceļu uzturēšanai, gan citām vajadzībām. Pavisam Rucavā esot četri grants karjeri.


Pils bēniņos glabā pagātnes elpu
Viktors Ulberts

Aptaujājot Lažas pagasta sirmos iedzīvotājus un saņemot no viņiem dažādas senlietas, Apriķu muzeja darbinieces ir būtiski papildinājušas muzeja kolekciju, tādēļ tur bieži viesi tagad ir arī ārzemnieki. Tāpat pamazām ir labiekārtotas telpas un izveidotas jaunas ekspozīcijas.

Iemūžina sirmgalvju liecības

Senatnes elpa un veco mūru dzestrums kļūst jūtams, jau kāpjot pa senās pils tornīša riņķveida kāpnēm, lai nokļūtu augšējā stāvā, kur mājvietu radis Apriķu muzejs. Tajā ir daudz telpu un katrā ir savs stāstījums par to, kas tuvākā apkārtnē kādreiz bijis.

Muzeja vadītāja Aina Cērmane rāda atvilktnes, kas pilnas ar kasetēm. "Intervējot mēs ieguvām cilvēku dzīvesstāstus – tā ir liela bagātība. Ir satverti pagātnes pavedieni, kuri citādi nākamām paaudzēm būtu zuduši," viņa skaidro. Šo darbu darot, viņa ar kolēģēm ļoti izjutusi, cik ātri skrien laiks. Lai gan veco ļaužu intervēšanu viņas uzsākušas tikai pirms diviem gadiem, daudzi no runātājiem, kuru balsis iemūžinātas, jau ir Aizsaulē.

Somas, tehnika un nauda

Eksponāti muzejā savākti no Lažas pagasta un tuvākajiem kaimiņpagastiem. Pašā lielākajā zālē atrodamas senču pūralādes, gultas, pat aristokrātisks šūpuļkrēsls, kurā savulaik noteikti aijāja kādu barona madāmu.

Ir arī jaunākas mantas. Piemēram, somu kolekcija. "Ja katrs portfelis vai rokassomiņa mētātos atsevišķi kādā pažobelē, tiem nebūtu nekādas vērtības. Bet, saliekot tos kopā, var redzēt, kā laika gaitā mainījusies mode," piebilst A.Cērmane. Bez tam var apskatīties arī senus fotoaparātus, radioaparātus, bilžu gaismotājus u.c. Vēlaties zināt, kādu naudiņu pēdējos simts gados Latvijā izmantoja? Lūdzu! Stendā var apskatīt labi saglabājušos cara rubļus, kā arī pēdējās naudas reformas dinozaurus – Latvijas rubļus, ko tautā dēvēja par repšikiem.

Pagātni pasniedz bez ideoloģijas

Jauns iekārtojums ir istabā, kas kādreiz bija veltīta slavenajam somu karavadonim Karlam Gustavam Mannerheimam, kurš, kā zināms, izcīnīja slaveno Ziemas karu, kad padomju karaspēks iebruka Somijā, lai to iekļautu brālīgo republiku saimē. Izrādās, ka Apriķu muiža Mannerheimam kādreiz piederējusi. Tas gan bijis vēl pirms Pirmā pasaules kara.

Tagad šī istaba atvēlēta kara tematikai, un tur var apskatīt lietas, kas saistītas gan ar Pirmo, gan ar Otro pasaules karu. "Kā nu mēs paši saprotam un varam, cenšamies pasniegt informāciju pēc iespējas pilnvērtīgāk," skaidroja A.Cērmane. Tas nemaz nav vienkārši. Vienkārši bija padomju laikos, kad viss tika skaidrots hrestomātiski, konkrētas ideoloģijas mērcē. Tagad muzeja darbinieki necenšas pasniegt kādu labā vai sliktā lomā. Lai katrs muzeja apmeklētājs pats noformulē savu attieksmi. Karavīrs paliek karavīrs, neatkarīgi no tā, kuras puses ierakumos viņš karojis un kādu formastērpu valkājis. Tāpēc vienā istabā atrodami gan padomju karavīru formastērpi, gan vācu karavīru bruņucepures. Turpat novietota arī milzīga vācu lielgabala lādiņa čaula, kas atrasta netālajā dīķi. Par eksponātiem kļuvušas vairākas vācu armijas gāzmaskas, kas arī atrastas apkārtējo māju pažobelēs, par kauluzāģi dēvētā ložmetēja lente, šautenes durkļi u.c. Ļoti savdabīgs ir no kādas mājas durvju stenderes izzāģēts koka gabals. Jo tajā ir iestrēgusi lode.