Kurzemes Vārds

05:27 Otrdiena, 15. oktobis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Skatiens

Ķeram, ko varam!
Inita Gūtmane

"Mana dzīve ir sabeigta. Man jau deviņpadsmit gadu, bet vīra nav, par bērniem vispār nerunājot. Tas ir absurds! Nesaprotu, ko esmu tik ļaunu izdarījusi, ka man tāds nežēlīgs liktenis," mazliet iereibusi, autobusā savas bēdas draudzenei sūdz kāda jauniete. Asaras viņai nebeidz ritēt arī tad, kad kāda gados vecāka dāma aizrāda, ka patiesā dzīve divdesmit gados tikai sākas un vispirms vajag iegūt izglītību, nostāties uz savām kājām un tad domāt par vīru un bērniem.

Sievietes pamācību pārtrauc puišu skaļās balsis. Iekāpuši transportlīdzeklī, viņi atvadas māj meitenēm, kuras aizbraucējiem sūta gaisa bučas un skaļi sauc, lai tie neaizmirstot piezvanīt. "Nu ko, vecīt, izpriecājies, kamēr vari!" puiši biksta savu draugu, kurš jūtas nedaudz apmulsis. No džeku ķircināšanas pārējiem pasažieriem top skaidrs, ka jaunais vīrietis drīzumā grasās precēties. Tā kā pēc tam dzīve būšot norakta (pēc pārējo puišu teiktā), draugi viņam piegādā meitenes, ar kurām pirms tam kārtīgi papriecāties. Lai arī līgavainis nešķita īpaši laimīgs par draugu pirmskāzu dāvanām, spriežot pēc viņas sejas izteiksmes, lēnīgais vīrietis nespēj labvēļus apbēdināt ar atteikumu.

Vakaros kāds pusaudzis sēž pie datora un ar portāla www.draugiem.lv starpniecību sūta meitenēm vēstules ar uzaicinājumu uz randiņu. Kāda arī uzķeras un norunātajā vietā gaida savu pielūdzēju. Un nesagaida. "Tā jums, bezgodēm, vajag!" – ar šādiem vārdiem otrajā dienā tiek aplaimotas uzaicinātās meitenes. Šādi jaunietis rīkojas kopš dienas, kad pieķēra savu draudzeni ar citu. Un nosolījās nevienu sieviešu kārtas dzimumu sev tuvumā vairs nelaist.

Kāds cits jauneklis atkal skrējis, skrējis uz randiņiem, bet tā arī savu īsto meitenēs saskatīt nav spējis. Aizskrējis uz Īriju, domādams, ka viņu varētu atrast tur. Taču īru daiļavām par puisi no kaut kādas nabadzīgas valsts nekāda lielā interese nav bijusi. Tagad viņš nekur vairs neskrien, tup mājās un ar draugiem atkorķē pa pudelei un sūdzas, ka dzīve beigusies.

8.martā jautāju jauniešiem, vai viņi atzīmē Sieviešu dienu. Vārds pa vārdam, un nonācām pie lietām, kas visvairāk uztrauc jaunāko paaudzi.

Itāliešu puisis Roberto televīzijas šovā "Dejo ar zvaigzni" paziņoja, ka dzīve ir brīnišķīga dāvana un vajag prast to novērtēt. Vērojot jaunās šovbiznesa zvaigznes uzvedību, var secināt, ka viņš to prot. Taču, spriežot pēc iepriekš minētajiem stāstiem un ikdienā apkārt redzēto, daudziem latviešu jauniešiem līdz tam vēl tālu. Citiem vēl nav divdesmit gadu, bet viņi jau grimst depresijā, sūdzas par neizdevušos dzīvi. Lai remdētu savu sāpi, daži izvēlas aizmirsties alkoholā, citi priekšroku dod narkotikām vai nepārtrauktām draugu ballītēm tā vietā, lai studētu un cītīgi virzītos uz savu nosprausto mērķi. Šķiet, daudzi vēlas īsā laikā sagrābt visu iespējamo, izmēģināt visu izmēģināmo. Taču bieži vien šajā trakajā skrējienā pieredzes trūkuma dēļ tiek pieļautas liktenīgas kļūdas. Un aug bērni bez vecākiem, ir nepabeigtas skolas, ir sabojāta veselība un zudusi ticība labajam.

Ir jāiemācās uz mirkli apstāties, izbaudīt un novērtēt katru mirkli. Ir jāapzinās, ko tad īsti vēlas no dzīves, jāatrod stabils pamats, jāprot novērtēt to, kas ir dots. Jo vairāk būs jauniešu, kas to sapratīs, jo mazāk būs to, kas, piemēram, draugos raksta, ka ir nelaimīgi un dzīve ir tik ļoti draņķīga.