Kurzemes Vārds

10:14 Piektdiena, 6. decembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Novada ziņas īsumā

Zemniekiem izskaidros reformu
Pēteris Jaunzems

Paveikts apjomīgs izskaidrošanas darbs. Lauku konsultāciju biroja speciālisti, apbraukājot rajona pagastus, šajās dienās pabeidza iepazīstināt lauksaimniekus ar šā gada valsts subsīdiju programmas nosacījumiem. Tagad viņiem būs jāuzsāk jauns priekšlasījumu cikls, lai iepazīstinātu lauku apsaimniekotājus ar Eiropas Savienības struktūrfondu finansējuma izmantošanas iespējām.

Taču paralēli tam Zemkopības ministrijas amatpersonas kopīgi ar Lauku izglītības un konsultāciju centra darbiniekiem paredzējuši Latvijas reģionos rīkot seminārus, kuros stāstīs lauksaimniekiem par Eiropas Savienības atbalsta maksājumu reformas plusiem un mīnusiem. Semināri par šo tematu notiks martā un aprīlī. Kā presi informējusi ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece Solveiga Lazovska, reģionos paredzēts iepazīstināt klausītājus ar jaunieviešamo papildu valsts tiešā maksājuma shēmu šim gadam. Jau ziņots, ka reforma paredz tikai 25 procentus maksājumu par laukaugu platībām turpmāk piešķirt par ražošanu. Visa pārējā naudas summa tiks izmaksāta, ņemot vērā īpašniekiem piederošās zemes platības, kā arī informāciju par pērnajā gadā ražoto lauksaimniecības produkciju. Tāds sadalījums nav pieņemams Latvijas lauksaimniekiem, tāpēc Eiropas Komisijai šonedēļ tiks nosūtīts mūsu ierosinājuma projekts.

Reģionālajos semināros plānots stāstīt par nacionālo subsīdiju atbalsta programmu nosacījumiem, kā arī tikšot nosaukti paredzēto atbalsta maksājumu termiņi Lauku attīstības programmai 2007. –2013.gadam. Lejaskurzemē notiks tikai viens seminārs, kas 27.martā pulcēs klausītājus Liepājā.


Muzikanti iemaņas nav zaudējuši

Līdz pulksten pieciem svētdienas rītā ieildzis 3.Rucavas muzikantu saiets, pastāstīja tā organizētājs, bijušais Rucavas Kultūras nama vadītājs Imants Pričins.

Uz Rucavas muzikantu saietu Kultūras namā pulcējās ļoti daudz cilvēku. "Es neatceros, kad vēl Kultūras nama zāle bijusi tik pilna ar ļaudīm. No nama vadītājas kabineta vajadzēja pat galdu nest laukā, lai pietiktu vietas," stāstīja I.Pričins. Muzikanti, kas kādreiz spēlējuši Rucavā, ieradušies arī no Rīgas, viens pulksten septiņos vakarā paziņojis, ka izbrauc no Inčukalna, tāpēc saietā piedzīvotas daudzas patīkamas tikšanās. Arī saspēlē muzikantiem veicies tīri labi, uzskata I.Pričins. Viņš izsaka pateicību visiem Rucavas muzikantiem un pārējiem apmeklētājiem, kas ieradās uz saietu, Kultūras nama darbiniecēm un Irēnai Šustai, viesu nama "Saktas" saimniekiem par to, ka palīdzēja izguldināt viesus no tālākām vietām, kā arī grupai "Apvedceļš", kuri labprāt spēlēja kopā ar rucavniekiem.


Vīri grib būvēties
Pēteris Jaunzems

Vakar Liepājas Lauku konsultāciju birojā saistībā ar projektu "Profesionālās apmācības 2005. – 2006." sākās četru dienu kursi, kuros lauku apsaimniekotāji apgūs būvniecības lietas. Organizatori tās jau iedēvējuši par vīriešu mācībām, jo grupā noteicošā daļa klausītāju ir stiprā dzimuma pārstāvji.

Par kursiem atbildīgā speciāliste Evita Ozoliņa pastāstīja, ka pieteikušies patiešām daudz piedalīties gribētāju. Diemžēl vietu skaits esot ierobežots, tāpēc šoreiz grupā iekļauti tikai 24 cilvēki, kas paredzējuši iedziļināties fermu rekonstrukcijas un celtniecības aktuālajos jautājumos. Kursu nobeigumā paredzēta arī praktiska rakstura nodarbība, kuras laikā klausītāji biroja vadītāja Jāņa Brieža pavadībā apmeklēs Durbes novada zemnieku saimniecību, kurā saimnieko tēvs un dēls Kisieļi, kas, piesaistot Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus, pērn uzbūvēja modernu govju novietni, kura jau nodota ekspluatācijā.

Jāteic, ka klausītāju pulkā ir zemnieku un piemājas saimniecību īpašnieki no Virgas, Nīcas, Rucavas, Priekules un citiem mūsu rajona pagastiem. Lielākā daļa no viņiem nodarbojas ar piena un gaļas lopkopību. "Kurzemes Vārdam" viņi pastāstīja, ka vēloties ne tikai sakārtot kādreiz privatizētās un kopsaimniecību gados uzceltās, bet tagad jau laika zoba krietni vien papluinītās ganāmpulka novietnes, bet arī paplašināt tās, uzceļot piebūves. Vispirms jāparūpējas par pajumti dzīvniekiem, bet pēc tam, kad tas būs izdarīts, varēšot domāt arī par pašu saimniekotāju labklājību. Kaut arī zemes apsaimniekotāju nākotnes izredzes ir samērā neskaidras, jo vienai Eiropas Savienības reformai seko nākamā, cilvēki nedomā padoties liktenim un uzskata, kas ir jābūvējas, jo jaunceltņu spāres ir attīstības liecinieces un, kamēr tās būs redzamas laukos, zemniecība pastāvēs. Tomēr, lai būvētos, pietrūkstot ne tikai zināšanu un pieredzes, bet nepieciešams orientēties arī pastāvošajā likumdošanā. Līdz šim kursi būvniecības apmācībā mūsu rajonā nav organizēti. Tāpēc labi, ka lauku konsultanti uzņēmušies šo iztrūkstošo misiju veikt.

Par mūsdienu būvmateriāliem un to pielietošanu celtniecībā, kā arī būvniecības materiālu tirgu priekšlasījumu lauksaimniekiem sniedza 31.arodvidusskolas pasniedzēja Zaiga Pēterhofa. Lektore uzsvēra, ka piedāvāto materiālu klāsts ir ļoti bagāts. Taču tajā jāprot orientēties, jo, izvēloties vajadzīgo, nedrīkstētu kļūdīties. Arī cenu diapazons esot visai atšķirīgs, turklāt tās bieži mainoties, jo lielveikali rīko dažādas akcijas.

Vakar ar klausītājiem tikās arī firmas "Delaval" pārstāvis Ansis Kuplis, kurš stāstīja par mājdzīvnieku novietņu projektēšanu un tehnoloģisko plānošanu, kā arī izskaidroja, kā veicama mēslu krātuvju būvniecība. Kursu turpinājumā paredzēts arhitekta Jāņa Grundberga priekšlasījums par būvniecības pieteikšanas, projektēšanas un dokumentācijas sagatavošanas, kā arī celtniecības lietām. Savukārt apvienotās Būvvaldes vadītājs Andris Vaivars paredzējis izskaidrot būvatļauju izsniegšanas jautājumus un likumdošanas aktualitātes.


Meža zosis un gulbji posta rudzus
Pēteris Jaunzems

Tagad, kad nokusis sniegs, ir skaidri redzams, ka mūsu rajonā, jo īpaši pagastos, kas atrodas tuvāk jūrai, kailsals lielās platībās ir ļoti nopietni papluinījis ziemāju sējumus. Daudziem tos nākšoties pārsēt. Taču vietās, kur sējumi saglabājušies, labību patlaban izknābā un izbradā meža zosis un gulbju bari.

Par to, ka lielie gājputni iecienījuši tieši rudzu laukus, kas ir zaļāki, vakar redakciju informēja biedrības "Liepājas lauksaimnieku apvienība" valdes priekšsēdētāja Ārija Jerumane. Viena no lielākajām rudzu audzētājām Lejaskurzemē ir Otaņķu piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība "Laura". Tās valdes priekšsēdētājs Uldis Štoss apstiprināja Ārijas Jerumanes teikto. Prāvi gulbju un zosu bari rudzu laukos šajās dienās novēroti gan Nīcas, gan Otaņķu pagastu teritorijās. Putni izturoties ļoti piesardzīgi un cilvēkus savā tuvumā nelaižot. Uldis Štoss domā, ka ilgi mūspusē tie neuzkavēsies, jo laiks ir pavasarīgi jauks, tas mudinās lidoņus atgriezties dzimtajās vietās. Ja salīdzinot, kā bijis aizvakar, tad jau vakar putnu skaits sējumos bijis mazāks.


Vai zemnieki pratīs saskaņot viedokļus?
Pēteris Jaunzems

Eiropas Savienības plānotā valsts papildu tiešo maksājumu reforma izraisījusi zemniekos daudz neskaidrību un satraukuma. Tas nav norimis arī tagad, kad Briselē notikušas mūsu valsts zemkopības ministra Mārtiņa Rozes sarunas ar komisāri Mariannu Fišeri–Bēlu un saņemts solījums, ka mūsu lauksaimniekiem varētu izstrādāt īpašus papildnoteikumus. Faktiski ir tā, ka daudzi no lauku apsaimniekotājiem neizprot, kādi pārsteigumi viņiem tiek gatavoti, tādēļ iebilst pret nostādnēm kopumā, bet vainu par notiekošo uzveļ zemkopības ministrijas darbiniekiem un tās vadītājam, kurš neesot laikus informējis par gaidāmajiem pārkārtojumiem.

Reforma vissmagāk varētu skart tos, kuri attīstās

Visskaļākās balsis ir lielo zemes platību īpašniekiem, kurus pārstāv Zemnieku saeima. Viņi uzskata, ka reformas radītās izmaiņas tikai uz neilgu laiku atvieglos situāciju tiem zemniekiem, kas nodarbojās ar cukurbiešu audzēšanu, un tai daļai lauksaimnieku, kuri paņēmuši kredītus un ieguldījuši līdzekļus attīstībai. Tajā pašā laikā joprojām pietrūkstot risinājuma, kā nodrošināt, lai reforma neizputinātu lopkopību. Ir skaidrs, ka, palielinot govju skaitu, lauku apsaimniekotāji turpmāk atbalstu nesaņems, turpretī, ja viņi sadomās pārdot govis un pārtraukt darbošanos, tiem kļūs pieejami simtprocentīgi valsts papildu tiešie maksājumi.

Līdz ar to, kā secinājis Zemnieku saeimas vadītājs Valters Bruss, reforma esot vērtējama kā Latvijas lauksaimniecības sektoram ārkārtīgi neizdevīgs process, kas sekmēs saimniecību skaita samazināšanos. Piena lopkopēji vēl neesot pat pilnībā apjautuši, kas tos sagaida, jo atbalsts, ko viņi saņemšot, kļūs niecīgs. Šajā sakarībā Valters Bruss norādījis, ka šobrīd būtu ļoti nozīmīgi saņemt Eiropas Komisijas akceptu tām atkāpēm no reformas, kas ir izstrādātas Zemkopības ministrijā, kaut gan par mūsu shēmu vēl nākšoties neatlaidīgi pārliecināt Briseles amatpersonas.

Ministru aicināšot atkāpties

Zemnieku saeimas pārstāvji uzsver, ka ir norūpējušies par lauksaimniecību kopumā, jo nozares attīstību aizkavē gan atbalsts par katru zemes hektāru, kas ir vismazākais visā Kopienā, gan virkne citu neatrisinātu problēmu. Jau jaunedēļ Zemnieku saeima gatavojas pulcēties kongresā, kurā paredzēts diskutēt par izveidojušos situāciju, kā arī izlemt, vai ir jāmeklē jauns ministra amata kandidāts, jo, viņuprāt, Mārtiņš Roze nav ticis galā ar saviem pienākumiem.

Tajā pašā laikā sarosījušies arī vidējie un mazie zemnieki, kurus, kā izrādījies, reformas pārkārtojumi tik lielā mērā nesatrauc. Aizvadītajā nedēļā notikušajā Saldus lauksaimniecības apvienības sanāksmē nolemts atbalstīt Mārtiņa Rozes palikšanu amatā, jo, kā atzinusi apvienības valdes priekšsēdētāja Māra Jansone, reforma vidusmēra un maza apjoma lauku saimniecībām varot būt pat izdevīga. Arī ministrijas izstrādātie priekšlikumi esot visnotaļ apsveicami. Ja tiem izdosies saņemt apstiprinājumu Eiropas Komisijā, atbalstu saņems saimniecības, kas paplašinājušas laukaugu platības, jaunie zemnieki, kā arī tie lauksaimnieki, kuri līdz šim nodarbojušies ar cukurbiešu audzēšanu, bet tagad plāno pārorientēties un graudaugiem vai rapšu sējumiem.

Nesaskaņas ir jānovērš

Grobiņas pagasta lauku attīstības speciāliste Anna Viņķele, kas vērīgi seko līdzi visām norisēm lauksaimniecībā, ne tikai dziļi pārdzīvojot notiekošos procesus, bet arī aicinot kolēģus izbeigt kašķēšanos, kas neko nedod, bet saliedēties, lai panāktu savu nostādņu akceptēšanu. "Zemniekiem vissvarīgāk tagad ir noskaidrot, kādas būs viņu turpmākās izredzes, nevis vairot nesaskaņas," viņa sacīja. Arī biedrības "Liepājas lauksaimnieku apvienība" valdes priekšsēdētāja Ārija Jerumane pastāstīja, ka jau aizvadītajā nedēļā mūspuses zemnieku organizāciju pārstāvji atbalstījuši Mārtiņa Rozes darbošanos, jo viņa atcelšana neko nedotu, bet tikai sarežģītu jau tā pietiekami sarežģīto situāciju mūsu laukos.

Ārija Jerumane zināja teikt, ka atbalsta maksājumi zemniekiem šogad nesamazināšoties, taču tagad tiekot strādāts pie tā, lai nauda neaizplūstu pie tā dēvētajiem dīvānu zemniekiem, kam pieder milzīgas zemes platības, kurās neko neaudzē un neražo. "Ja to izdotos panākt, atbalsts kļūtu vēl būtiskāks," viņa teica, piebilstot, ka nesaskaņu cēlonis lauksaimnieku vidū ir izraisīts apzināti, balstoties uz neskaidrībām, kas vienmēr vieš bažas. Lai tās kliedētu, Zemkopības ministrija sadarbībā ar Lauku izglītības un konsultāciju centru patlaban organizē reģionālos seminārus, kuros paredzēts izskaidrot atbalsta maksājumu reformu un tās nostādnes. Cerams, ka tas mazinās nesaskaņas.


Dabas aizsardzības plāns saņem nesaudzīgu kritiku
Viktors Ulberts

Pēc nopietna argumentu kara, kas piektdien izvērsās, apspriežot Durbes lieguma Dabas aizsardzības plānu, Vides ministrijas pārstāvji ar apkārtējo nekustamo īpašumu saimniekiem vienojās, ka nepieciešams atrast kompromisu, lai šo plānu varētu apstiprināt. Apkārtējo zemju īpašnieki vēlas, lai dabas aizsardzība būtu sabalansēta ar teritorijas ilgtspējīgu attīstību, nevis kā pašreiz izstrādātajā plāna projektā, kas vispār aizliedzot tur kaut ko darīt jeb, kā izteicās viens no zemes īpašniekiem, pat telti viņi tur nedrīkstētu uzstādīt.

Atzīst kļūdas

Vides ministrijas pārstāvji klātesošajiem stāstīja, ka savulaik no ekspertiem saņemts priekšlikums šajā vietā veidot liegumu, jo tā ir nozīmīga vieta putniem. Priekšlikums vispirms tika izvērtēts Vides ministrijā. Pēc tam priekšlikumi esot apspriesti Durbē un Dunalkā. Tad tapa Ministru kabineta noteikumi par dabas liegumiem, kur sarakstā iekļauts arī Durbes liegums, un tie savukārt iekļauti "Nature 2000" sarakstā, un apkārtējo nekustamo īpašumu saimnieki informēti par šādas teritorijas izveidošanu.

Katrai īpaši aizsargājamajai teritorijai nepieciešams Dabas aizsardzības plāns. Vides ministrija izsludināja iepirkuma procedūru par šī darba veikšanu, un tajā uzvarējusi Ornitologu biedrība. Nupat darbs skaitījās pabeigts, un tāpēc tika prezentēts ieinteresētajām pusēm, lai varētu to nodot sabiedriskajai apspriešanai.

Plānā tiek paredzēti konkrēti apsaimniekošanas pasākumi – pļavu pļaušana, krūmu izciršana un citi, bez tam plāns kalpo par pamatu finanšu piesaistei.

Ministrijas pārstāvji atzina, ka plāna izstrādes laikā pieļautas arī kļūdas, piemēram, nav bijusi pietiekama informētība, dialoga trūkums, ekspertu valoda pārāk sarežģīta. Tāpēc valda zināma nesapratne starp pašvaldībām, iedzīvotājiem un Vides ministriju. Taču ierēdņi neesot psihologi, un viņiem nav viegli visu perfekti izskaidrot. Bez tam ministrijas pārstāvji esot gatavi pārrunām par plāna precizēšanu, taču ne lieguma robežu izmaiņām, jo tās jau esot nosūtītas ES.

Zinātniskais pamatojums – zosu mēsli

Mierīgā Dabas aizsardzības plāna apspriešana beidzās, kad sarunās iesaistījās bijušais Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrs Andrejs Radzevičs, kurš pārstāvēja vairākus Durbes ezera apkārtnes nekustamo īpašumu saimniekus, arī viņam pašam šajā teritorijā pieder zemesgabals. "Ja jūs būtu pārbaudījuši dokumentus, jūs pārliecinātos, ka sabiedriskā apspriešana Dunalkā nav notikusi," viņš iebilda. Uz to ierēdņi paraustīja plecus, ka "esot bijusi", taču dokumentu uzrādīt nevarēja.

A.Radzevičam bija arī iebildumi pret izstrādāto modeli, kāda izskatītos apkārtne, mainoties ezera ūdens līmenim. "Pēc jūsu modeļa iznāk, ka ezera vidū izveidojas viena sala, otra sala, trešā…," klāstīja A.Radzevičs. Viņam gan tika skaidrots, ka datu kvalitāti ietekmējusi ūdens virsmas viļņošanās. Taču plāna autors nevarēja pateikt, kādu ūdens līmeni ņemot par pamatu veidots šis modelis. "Jūsu modelējums mēness vai kaut kā cita iespaidā ir galīgi… nekāds," skarbs savos vērtējumos bija A.Radzevičs. "Plāna izstrādātājs nemaz nezina, ar kādu ūdens līmeni viņš strādā. Tas ir ļoti dīvaini."

Bet vislielāko sašutumu A.Radzevičs pauda par tekstu, ko Dabas aizsardzības plāna izstrādātāji pasniedz kā zinātnisko pamatojumu. Eksperts O.Opermanis ziņo, ka "pļavās daudz zosu un gulbju mēslu, kas norāda, ka uzturas liels skaits migrantu. Pēc agrākajiem datiem zosu un gulbju koncentrācijas minētas arī citur ap ezeru, taču liekas, ka šī varētu būt nozīmīgākā vieta. Griežu skaits, cik noprotu, nav precīzi zināms, taču nevarētu būt šaubu, ka tas pārsniedz 20. Tomēr jāuzskata, ka dati teritorijas pilnīgam ornitoloģiskam raksturojumam ir nepietiekoši un turpmāk jāveic papildu pētījumi."

"Vai šādus minējumus par zosu mēsliem un eksperta paziņojumus par to, ka viņam kaut kas liekas, viņš kaut ko noprot un vēl atzīst, ka dati nav pietiekami, var uzskatīt par zinātnisku pamatojumu?" vaicāja A.Radzevičs.

Ministrijas pārstāvji A.Radzevičam pateicās par viņa lielo interesi un solīja iebildumus ņemt vērā, un norādīja, ka labāk būtu bijis, ja A.Radzevičs savus novērojumus būtu sniedzis Dabas aizsardzības plāna izstrādes gaitā.

Process būs ilgs

Plāna apspriešanas nobeigumā saruna gan ievirzījās konstruktīvākā dialogā. Nolemts, ka mēneša laikā pašvaldības kopā ar iedzīvotājiem iesniegs savu piedāvājumu Dabas aizsardzības plānam. "Neviens jau neiebilst, ka daba ir jāaizsargā, taču jāņem vērā arī apsaimniekotāju intereses. Tagadējā plāna redakcijā iznāk, ka neviens tur nedrīkst neko darīt. Bet, kur nav saimnieka, tur vide būs pamesta savā vaļā. Ne jau ministrija nāks un uzraudzīs, kas te notiek," uzskata A.Radzevičs. Ja uzraudzības grupai izdosies vienoties par plāna redakciju, tas tiks nodots sabiedriskajai apspriešanai. Ja tām būs pozitīvs rezultāts, savu slēdzienu sniegs ieinteresētās pašvaldības, un tikai tad plānu nodos apstiprināšanai ministrijā. Tā kā rezultāts acīmredzot tuvākā nākotnē nav gaidāms. Tas, cik ilgs būs šis process, atkarīgs no tā, cik elastīgas būs visas ieinteresētās puses, uzskata A.Radzevičs.