Kurzemes Vārds

12:13 Svētdiena, 19. janvāris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Dienas tēma

Lidojošas grāmatas un lamu plūdi jeb Kas aizstāvēs skolotāju?
Daina Meistere
Anda Pūce

"Dažreiz noslauku asaras un pie sevis kā lūgšanu murminu, ka esmu satikusi šos bērnus tāpēc, ka man viņi bija jāsatiek un ka no visa tā, kas notiek, mācību gūsim mēs visi," vaļsirdīgi atzīstas skolotāja, kuras audzināšanā nonākusi nevaldāma astotā klase. Ikdienā, kad nākas saskarties ar rupjībām, atklātas nepatikas izrādīšanu un absolūtu prasību ignoranci, viņa spēku rod arī apstāklī, ka līdz atvadām atlicis vēl mazliet vairāk par gadu. Nupat arī valsts mērogā aizsākusies diskusija par to, ka līdztekus skolēnu tiesībām, ko aizstāv vairākas bērnu tiesību aizsardzības institūcijas, kādam jāaizstāv arī skolotāji. Ja bērns drīkst nesodīts apvainot skolotāju un stundās uzvesties, kā tikai grib, kā apvainotais var aizstāvēties? Un vai ir normāli strādāt apstākļos, kad skolotājs nevienu brīdi nedrīkst atļauties būt cilvēciski vājš?

Skolotāju stāsti

"Kā ļaunāko murgu savā skolotājas karjerā atceros pirmo klases ar šo klasi. Tik totālu izgāšanos vēl ne reizi nebiju piedzīvojusi. Viņi ieradās uz stundu tad, kad paši uzskatīja par vajadzīgu, nereaģēja ne uz vienu no maniem piedāvājumiem, un tik vien dabūju dzirdēt kā dažādas rupjības. Ja citas klases vēl iespējams ar ko ieinteresēt, tad manējie var truli blenzt ārā pa logu. Viņi atsakās piedalīties skolas pasākumos, viņus nav iespējams veidot kā kolektīvu, jo pat tie, kas sirsniņā kaut ko vēlas darīt, tiek apsmieti," turpina skolotāja. Agrāk viņa bijusi sākumskolas skolotāja un tikai nesen sākusi strādāt ar pamatskolas klasēm, turklāt dabūjusi uzreiz "pilnu programmu". "Tas, kas notiek, protams, ir sekas situācijām ģimenē, un bērni ir tādi, kādi viņi ir, taču skolotāja darbu tas vieglāku nepadara," skolotāja spiesta atzīt.

Kādā citā skolā ceturtās klases puika visu stundu uzvedās tā, ka skolotājai nebija ne mirkļa laika pievērsties mācību vielai, bet visu uzmanību vajadzēja veltīt vienam bērnam. Bērnam, kurš sēdēja nevis uz sola, bet starp solu rindām, ar kājām spārdīja citu bērnu somas, kuras vien varēja aizsniegt, un demonstratīvi mēģināja uzspļaut skolotājai, kura centās piedabūt nerātni piecelties un apsēsties solā. Ja viņa rīcību ignorēja, tad puika sāka skaļi klaudzināt pret grīdu ar lineālu, kuru, starp citu, paņēma no klases biedrenes galda.

Vēl kāds gadījums. Skolēni centīgi rakstīja pārbaudes darbu, kad vienam no viņiem ienāca prātā paskatīties, ko savā burtnīcā ierakstījusi pirmajā solā sēdošā meitene. Puika pārnāca pāri visai klasei, bet meitenei nepatika, ka viņu traucē. Arī skolotāja aizrādīja pusaudzim, lai iet, apsēžas savā vietā un turpina risināt uzdevumus. Bet viņš, pat īsti nepagriezis galvu, īsi atteica: "Tu, m…ka, vispār stāvi klusu!" Skolotāja, kurai jau aiz muguras ne viens vien skolā pavadīts mācību gads, nosarka. Viņa nesūdzējās skolas vadītājiem, jo nevar taču ierādīt, ka netiek ar savu darbu galā. Bet pēc kāda laika darbu skolā atstāja – aizbrauca strādāt uz Īriju. Un viņa nebūt nav vienīgā no pedagogiem, kuri atstājuši savu darbu, kā attaisnojumu minot nevis situāciju skolēnu un skolotāju savstarpējās attiecībās, kurās sāk dominēt audzēkņu visatļautība, bet gan pedagoga darba zemo atalgojumu.

Skolēnu stāsti

"Kurzemes Vārds" izzināja arī pašu skolēnu viedokli par skolotāju un skolēnu savstarpējām attiecībām. Viņi atzina, ka visos laikos pret skolotājiem izstrādāti dažādi triki, tomēr šodien tā patiesi ir ikdiena, un izdarības kļuvušas daudz nežēlīgākas. "Manā skolā reiz zēni izdomāja baigo joku. Viņi izvēlējās skolotāju, kura visvairāk nepatīk, un no viņas kabineta durvīm izskrūvēja eņģes. Kad skolotāja no rīta slēdza vaļā durvis, viņai tās uzkrita virsū. Par laimi, skolotāja neguva nopietnas traumas, taču tas varēja beigties pavisam bēdīgi," stāsta kāda skolniece. Viņa norāda, ka vainīgos ātri atrada un sodīja, tomēr no skolas neizslēdza, jo tas bija viņu pirmais pārkāpums.

"Mūsu skolā zēni saderēja, ka var skolotājai kaut ko izdarīt, un viens no klasesbiedriem uzspļāva viņai. Pārējie tikai smējās," stāsta kāda cita vidusskolniece. Viņa norāda, ka angļu valodas stundā kāds klasesbiedrs atkal nemitīgi apsaukā skolotāju, tādēļ stundas ir neciešamas. Viņas virzienā lido arī papīri, taču skolotāja nereaģē un vienīgi nosaka, ka jaunieši uzvedas kā bērni. "Kāda skolotāja, izvesta meta savam pāridarītājam ar grāmatu," meitene atstāsta vēl kādu gadījumu. Ciest dabū ne tikai skolotājas – vecmeitas, bet pat skolas direktors, kura galds tiek nosmērēts ar krītu, lai uz viņa uzvalka paliktu pēdas, bijis arī gadījums, kad skolēni apskādējuši viņa automašīnu.

Jaunieši norāda, ka vislielākās problēmas ir pamatskolā, tomēr arī mazie skolēni nereti uzvedas kā īsti mežoņi. "Kāds puika skrāpējās, spļaudījās, lamājās, un viņu knapi varēja nomierināt vairāki pieaugušie. Bet viņš tāds nav vienīgais. Pagājuši tie laiki, kad bērni rātni sēž solos, jo viņi labi zina, ka skolotājam nav tiesību viņus aizskart, un tādēļ jau sākumskolā atļaujas par daudz," pastāsta kāda vidusskolniece.

"Vecākajās klasēs skolotāji tiek provocēti arī uz kautiņiem. Vienā gadījumā šāds kautiņš pat notika, un skolnieks saņēma kārtīgu mācību, taču skolotājs arī diemžēl neiztika bez zilumiem. Vispār jau fizisks spēks tiek pielietots ļoti reti, lielākoties tiek izmantota psiholoģiska ietekme," stāsta kāds puisis. Viņš atceras arī, kā beigusies algebras skolotājas nemitīgā apcelšana, kur sūkļa pielīmēšana pie tāfeles bijis viens no nevainīgākajiem jociņiem. "Mūsu attieksme mainījās brīdī, kad viņa kādas stundas laikā sāka stāstīt par savu dzīvi. Izrādījās, ka viņas ģimeni padomju laikā vajājusi valdība, viņas tēvs skaitījies valsts ienaidnieks, viņi bieži bēguļojuši. Stāsts bija tik dziļš, ka pēc tās stundas mēs pret šo skolotāju izturējāmies ar lielu cieņu un no nežēlīgiem jokiem atturējāmies," saka jaunietis.

Nepārtraukta cīņa

Jā, jo stingrāks skolotājs, jo mazāk konfliktu, atzīst skolēni. Viņi norāda, ka skolā neapceļ tos skolotājus, kurus respektē un kuri jau no pirmās dienas parādījuši, ka "neļaus sev kāpt uz galvas". Taču skolēni atzīst, ka tas īsti nav pareizi, ka no skolotāja visu laiku jābaidās. Liepājas rajona Izglītības pārvaldes Bērnu tiesību aizsardzības speciāliste Pārsla Ivanova stāsta, ka kādas skolas algebras skolotāja nekad netika apcelta tikai tāpēc vien, ka stundās neatļāvās skolēnus klases priekšā pazemot, norādot, ka viņi kaut ko neprot. Uzdevumus pie tāfeles bērni risināja, klasesbiedriem piepalīdzot. "Aprunājoties ar bērniem, noskaidrojās, ka tieši šī skolotājas attieksme ir viņu cieņas pamatā," skaidro P.Ivanova.

"Ne brīdi nevaru atļauties būt vāja. Tā ir nemitīga cīņa. Ja prasu nekavēt stundu, arī pati ne reizes nedrīkstu nokavēt. Tas pats ar mobilo telefonu, solījumiem kaut ko izpildīt noteiktā dienā un citām lietām," stāsta skolotāja, kurai dažādi pārbaudījumi no skolēnu puses jāiztur vai ik dienu. Vēl noteikti skolēni asi reaģē uz negodīgu attieksmi no skolotājiem, nevienlīdzību vērtējumos. "Kāda skolotāja uz mums kliedz tāpēc, ka nesaprotam viņas izskaidroto vielu. Bet mēs patiešām nesaprotam," stāsta viena no "Kurzemes Vārda" iztaujātajām skolniecēm. Šī skolotāja nu nekādi neizraisot skolēnu cieņu.

Sodīt nedrīkst, bet ko tad?

Liepājas Sociālo pedagogu metodiskās apvienības vadītāja Ineta Jaunskalže izdalīja vairākus raksturīgākos mācību darba traucējumu veidus, ar kuriem savā ikdienā jāsastopas skolotājiem. Pirmais un galvenais ir necenzēto vārdu lietošana sarunās. Ja bērni tā sarunājas, savstarpēji komunicējot, tad, uzrunājot skolotāju, skolēns pat necenšas pārslēgties uz citu runas stilu, Viņš turpina tieši tādā pašā veidā un stilā. Otrais – tā ir izaicinošā uzvedība. Ar to visbiežāk jāsastopas skolotājiem, kas māca pamatskolas klasēs, visvairāk nekaunību izmēģina septīto un astoto klašu audzēkņi.

"Kāds puika visu stundu sēdēja un spēlējās ar savu mobilo telefonu. Aizrādīju viņam vēl un vēlreiz, līdz pēc kādas ceturtās reizes izdzirdēju atklāsmi: "Bet jūs bez kliegšanas varat izturēt ilgāk nekā mūzikas skolotāja," pedagoģe atklāj vēl kādu gadījumu. "Bērni pārbauda visus pieaugušos un arī skolotājus, turklāt parasti šiem skolēniem ir nācies piedzīvot dažādas prasības pie mammas, tēta, vecmāmiņas un viņi iemācījušies manipulēt ar pieaugušajiem," skaidro P.Ivanova.

Kā rīkoties skolotājam, ja skolēns dara visu, lai izjauktu stundu – neklausa aicinājumam apsēsties, apklust, paņemt stundā nepieciešamo grāmatu, burtnīcu, citus mācību līdzekļus? I.Jaunskalže atzīst, ka skolotāja rīcībā ir vienīgi viņa profesionālā prasme. Izdzīt no klases tādu traucētāju nedrīkst, jo "Izglītības likumā" ir noteikts, ka izglītojamam ir tiesības "uz valsts vai pašvaldību apmaksātu pirmsskolas, pamatizglītības un vidējās izglītības ieguvi". Ja skolēns ir mācību iestādē kaut ko salauzis, notraipījis, tad pedagogs nedrīkst viņam likt savākt gružus, noslaucīt grīdu vai sienas, jo nedrīkst nepilngadīgu personu nodarbināt – tas oficiāli nav skolēna pienākums. Skolotājs var lūgt skolā dežurējošā policista palīdzību nodrošināt kārtību, taču tad nāksies atzīt, ka netiec ar nerātni galā, un pedagogi uztraucas, ka tiks apšaubītas viņu profesionālās spējas.

Vecāki grib stingrību un izpratni

Kāda mamma zvanīja redakcijai un sūdzējās: skolotāja viņas bērnam pateikusi, ka viņam ir jāmācās un jābūt atbildīgam par savām sekmēm. Mamma vaicāja, vai skolotājai bija tiesības viņas bērnam tā pateikt. Uz jautājumu, cik tad tam bērnam ir gadu, sieviete atbildēja: "Sešpadsmit!" Un turpināja dusmīgi stāstīt, ka vērsīsies pie bērnu tiesību aizsardzības speciālistiem, lai attiecīgi rīkojas pret skolotāju.

Vecāku prasības pret skolu ir pamatotas, viņi vēlas, lai skolēns iegūtu labas zināšanas, lai stundas notiktu tām paredzētā laikā un skaitā. Bet nevēlas, ka pedagogi vēršas pie ģimenes pēc palīdzības audzināšanas jautājumos. "Skolotāju pastāvīgais stress noved pie tā, ka viņu organisms neiztur, un viņi sāk slimot," sacīja Liepājas Sociālo pedagogu metodiskās apvienības vadītāja. Skolās izveidotas atbalsta komandas, un tās ir palīgs skolotājiem viņu nebūt ne vieglajā ikdienā, jo audzināšanā iesaistās ne tikai, piemēram, klašu audzinātājs, bet arī citi dienesti – skolas sociālais pedagogs, psihologs, medicīnas māsa.

Viens no vecākiem atzina, ka bijis pārsteigts par to, kā klasē uzvedas pirmklasnieki, – absolūti ignorē skolotājas teikto un reaģē uz aizrādījumiem vienīgi tad, kad paši vēlas. "Es nesaprotu, kā skolotāja tiek ar viņiem galā. Vismaz pāris reižu pieķēru sevi pie domas, ka mans sīkais šādā situācijā jau sen būtu saņēmis pļauku," sacīja tētis pēc skolas apmeklējuma. Viņš teica, ka nevēlas, lai skolēni tiktu baidīti, taču vēlējās, lai disciplīna skolā būtu labāka. "Viena no mammām man atļāva sadot delverim pa pakaļu, ja es citādi netieku galā, tomēr tas nav risinājums," savukārt stāsta kāda skolotāja. "Turklāt, kur man ir garantija, ka tad, kad patiešām pielietošu fizisku spēku, tā pati māte mani neiesūdzēs tiesā?"

Mācāmies atšķirt demokrātiju no visatļautības

"Skolotāju un skolēnu savstarpējo attiecību jautājums, kaut arī pēdējā laikā saasinājies, bijis aktuāls visos laikos un visos gadsimtos. Jo vienmēr ir bijuši skolotāji, kurus bērni cienījuši, klausījuši un uzklausījuši, un vienmēr ir bijuši tādi pedagogi, kuriem grūti nodrošināt klasē disciplīnu," sacīja Liepājas 1.ģimnāzijas direktora vietniece, pilsētas Klašu audzinātāju metodiskās apvienības vadītāja Signe Berga. Viņa gan sacīja, ka pašlaik esot grūts posms tāpēc, ka mēs mācāmies demokrātiju un tā bieži vien tiek pārprasta un sajaukta ar visatļautību.

Tiesa, skolotāji izjūt lielu spriedzi gan tādā ziņā, ka ir daudz jāstrādā, lai nopelnītu, gan tāpēc, ka sabiedrības attieksme pret pedagogu darbu dažkārt ir nievājoša, un to var just no bērnu puses. "Skolotājiem ir nepieciešama sadarbība ar vecākiem, viņu atbalsts un sapratne. Bet es gribu uzsvērt, ka skolotājs ir pedagoģiskā darba profesionālis un viņam jāprot atrast pieeju skolēnam. To veiksmīgi izdara lielākā daļa mūsu skolotāju," sacīja S.Berga.

Diskusija par skolotāju un skolēnu attiecībām skolā ir uzsākta arī Izglītības un zinātnes ministrijā, un līdz jūnijam ministrija sola sagatavot "Nacionālo audzināšanas programmu", kurā daudz stingrāk tiks akcentētas skolotāju tiesības un skolēnu pienākumi.

Skolēni par skolotājiem

Mums krīt uz nerviem, ja skolotāji:
· ir uzbāzīgi un piesienas;
· domā, ka ir gudrāki;
· attiecas pret mums slikti un lieto nesaudzīgus izteicienus;
· bļauj, apsaukājas un atstāj pēc stundām;
· stundās mūs salīdzina.

Mums patīk, ja skolotāji:
· mūs māca un ir spējīgi uz to;
· pacieš mūsu uzvedību;
· mums palīdz, atbalsta un sniedz padomus;
· slimo un tāpēc nenotiek stundas;
· uzklausa mūsu domas.

Avots: Liepājas rajona skolēnu veiktās vienaudžu aptaujas.