Kurzemes Vārds

23:07 Sestdiena, 8. augusts
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Aktuāls viedoklis

Ar nestandarta attieksmi pret draiskulībām
Tālivaldis Deklaus, nosaukuma "Goda liepājnieks" laureāts, ilggadējs pedagogs

Pēdējā laikā saasinājies jautājums par skolēnu un skolotāju pienākumiem un tiesībām. Daudz tiek diskutēts arī par skolotāja prestižu.

Te ir jārunā par to, kādi skolotāji ienāk skolā, cik viņi ir sagatavoti šim darbam, vai viņi zina, ko tas prasa. Ja cilvēks, kas nekad nav domājis kļūt par pedagogu, aiz pārpratuma nonāk skolā, viņam ir grūti atrast kopīgu valodu ar skolēnu. Lai cik gudrs ir jaunais speciālists, viņam ir jāmāk nolaisties līdz sava audzēkņa izpratnes līmenim. Tāpat bērni mēdz pārbaudīt jaunos skolotājus. Bet viņi taču neko jaunu nevar izdomāt, būtībā viņi dara to pašu, ko kāds jau savulaik darījis.

Tas bija, kad strādāju Nīcas skolā. Toreiz bija uznākusi tāda sērga – ielikt sēru kādā caurulē, piemēram, atslēgā, priekšā naglu un tad sist pret sienu, lai sprāgst. Manējie skolēni arī to darīja un… izsita sienā caurumu. Atradu vainīgo. Liku, lai atnes to rīku. Viņš atnesa arī. Sacīju: "Un tik vien tu varēji izdomāt. Būtu atnācis, es tev parādītu, kā to var vēl efektīvāk iztaisīt!" Skolotājam ir jāatrod pieeja, kā runāt ar bērniem. Tāpat viņam ir jāprot atrast izeju no skolēnu sarīkotajām nestandarta situācijām ar nestandarta pieeju.

Ar to es gribu teikt, ka skolotāja prestižu skolā nenodrošinās ne Izglītības ministrija, ne Kalvītis. Skolotājam savs prestižs ir jāizveido pašam. Šobrīd tas ir sarežģīti arī tādēļ, ka mazliet izmanījusies sabiedrības attieksme. Tad, kad es strādāju skolā, arī bija viena daļa vecāku, kas uzskatīja: ja viņi savu bērnu aizsūtījuši uz skolu, tad skola viņu izaudzinās par pilnvērtīgu cilvēku un sabiedrība saņems gatavu produktu, bet pašam par savu bērnu vairāk nav jārūpējas. Bet tādu kļūst aizvien vairāk apstākļos, kad sabiedrība ir ļoti noslāņojusies materiālā ziņā, kad katrs mēģina nopelnīt pēc iespējas vairāk, bieži vien strādājot vairākus darbus. Arī tad ar bērniem skolotājam ir problēmas, ja neatrod kopīgu valodu ar viņa vecākiem,

Taču es gribu pievērst uzmanību vēl kādam apstāklim. Bez "Izglītības likuma" katra skola izstrādā savus iekšējās kārtības noteikumus un iestrādā nolikumā bērna tiesības un pienākumus. Pārpratumi rodas, ja neiestrādā sadaļu "Pienākumi" un tos bērnam neizvirza. Bērnam pirmais ir ievērot tās skolas noteikumus, kurā viņš mācās. Zinu, ka ir vesela virkne mācību iestāžu, kurās iestājoties audzēkņa vecāki paraksta noteikumus, tā apliecinot, ka skolēns tos ievēros. Kad pats strādāju 5.vidusskolā par direktoru, mēs sekojām, lai šī pienākumu sadaļa, protams, atbilstu cilvēktiesību un bērnu tiesību normām, un arī tam, lai skolēns zinātu, ka viņam nav tikai tiesības atnākt uz skolu un uzkavēties te inteliģentā sabiedrībā, bet ka viņam ir arī kaut kas skolas labā jāizdara.